Lauksaimnieku skaidrs vēstījums jaunajam lauksaimniecības ministram: mazāk revolūciju, vairāk stabilitātes

Mazāk nekā četru gadu laikā Lietuvā jau ir iecelts trešais lauksaimniecības ministrs. Šāda vadītāju maiņa, pēc lauksaimnieku organizāciju domām, vienai no svarīgākajām valsts nozarēm nav labvēlīga – katrs jauns ministrs ienes jaunas idejas, taču daļa iepriekš uzsākto darbu paliek nepabeigti.

Lai gan lauksaimnieki no jaunā lauksaimniecības ministra Kęstučio Mažeikas cer uz dialogu un izlēmīgiem lēmumiem, visbiežāk izteiktā cerība ir – nodrošināt darbu nepārtrauktību un vairs neuzlikt nozarei pienākumu pastāvīgi pielāgoties mainīgajiem noteikumiem.

Ministru maiņa — nav izdevīga

Lietuvas graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs Audrius Vanagas neslēpj, ka biežās ministru maiņas rada bažas.

„Ir žēl, ka lauksaimniecības ministrs mainās tik bieži. It īpaši, ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozare ir atzīta par valsts nozīmes nozari. Biežā maiņa nav labi“, – saka viņš. Pēc A. Vanaga teiktā, katrs jauns ministrs ierodas ar savu komandu un idejām, tāpēc daļa uzsākto darbu paliek nerealizēti.

„Un mums katru reizi nākas no jauna iepazīties, izklāstīt savas intereses, nostājas, paskaidrot, kāpēc vieni vai citi lēmumi ir svarīgi. Tas apgrūtina dialogu“, – norāda asociācijas vadītājs. Tomēr jaunā ministra pirmie pasākumi, pēc viņa teiktā, rada piesardzīgu optimismu.

„Mēs redzējām izlēmīgus pasākumus saistībā ar graudu iepirkšanu – tika vērsta pie Konkurences padomes. Izlēmība iepriecina. Bet vai tas dos rezultātus un vai tas neizsīks, parādīs laiks“, – noslēdz LGAA priekšsēdētājs.

Svarīgākais – ne solījumi, bet dialogs

Lietuvas lauksaimnieku savienības (LŪS) priekšsēdētājs Gedas Špakauskas uzskata, ka, paliekot aptuveni divus amata pilnvaru gadus, ministram nevajadzētu uzsākt grandiozas reformas.

„Varbūt ministram nevajadzētu pārspīlēt, solīt pārāk daudz. Vienkārši veikt ikdienas darbu, ieklausīties lauksaimnieku uzdotajos jautājumos un risināt problēmas, kuras var atrisināt ministrijas līmenī“, – saka viņš.

Pēc G. Špakauska teiktā, ne mazāk svarīga ir arī ciešāka sadarbība ar citām ministrijām.

„Būtu ļoti labi, ja izveidotos saikne ar Finanšu un Vides ministrijām. Tieši no turienes bieži rodas problēmas, ar kurām saskaras lauksaimnieki – atcerēsimies gan Nacionālās zemes dienesta jautājumus, gan ILTĖ finansēšanas pasākumus“, – norāda LŪS vadītājs.

Pēc viņa pārliecības, galvenais ministra panākumu rādītājs nebūs jaunu iniciatīvu daudzums, bet gan tas, vai izdosies samazināt birokrātiju un uzturēt pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem.

„Lauksaimniekiem nav vajadzīgi jauni noteikumi“

Līdzīgu viedokli pauž arī Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības (JŪJS) priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas. Pēc viņa teiktā, pastāvīgā ministru maiņa nozīmē, ka katru reizi viss jāsāk no jauna.

„Ministrs iekārtojas, sāk īstenot darbus, vienojas ar sociālajiem partneriem, un pēkšņi viņa vairs nav. Tad viss sākas no jauna“, – saka viņš.

Pēc V. Buivydas teiktā, šodien lauksaimniekiem vissvarīgākais ir nevis jaunas iniciatīvas, bet stabilitāte.

„Gribētos novēlēt darbu nepārtrauktību, netraucēt lauksaimniekiem, neizveidot papildu noteikumus un grozījumus. Kad katru gadu vienam un tam pašam pasākumam rodas jaunas prasības, lauksaimnieki vienkārši nespēj pielāgoties. Tāpēc pieaug kļūdu, sankciju un neapmierinātības skaits“, – viņš ir pārliecināts.

Sarunas biedrs piebilst, ka jaunajam ministram būtu jāpievērš lielāka uzmanība ilgtermiņa vīzijai.

„Būtu vēlama skaidra stratēģija — kādu lauku, kādus reģionus un kādas saimniecības mēs vēlamies redzēt nākotnē. Reģionu nevienlīdzība Lietuvā joprojām ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā, tāpēc būtu jāmeklē risinājumi, kā to mazināt“, – saka JŪJS vicepriekšsēdētājs.

ŽŪR: vissvarīgākais – prognozējama politika

Līdzīgu vēstījumu pauž arī Lauksaimniecības palātas (ŽŪR) vadība. ŽŪR priekšsēdētāja vietnieks Algis Kulevičius uzsver, ka lauksaimniekiem šodien vissvarīgāk ir saglabāt konkurētspēju.

„Lauksaimnieki neprasa īpašu nosacījumu, bet gan godīgas konkurences“, – norāda viņš.

Pēc viņa teiktā, ir jāsamazina administratīvā sloga, jāmeklē risinājumi saistībā ar pieaugošajām enerģijas un degvielas izmaksām, jāveicina ieguldījumi efektīvākās tehnoloģijās un jānodrošina stabila, prognozējama lauksaimniecības politika.

Lauksaimniecības padomes (ŽŪR) priekšsēdētāja Algimanta Pabedinskienė arī uzsver stratēģisko pieeju lauksaimniecībai un nepieciešamību saglabāt valsts pārtikas ražošanas potenciālu, bet priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Grigas uzsver, ka lauksaimniekiem jābūt iespējai plānot savu darbību vismaz piecu–desmit gadu periodā.

„Galu galā vissvarīgākais rādītājs nebūs tiesību aktu vai jauno pasākumu skaits, bet gan tas, vai Lietuvas saimniecībām ir kļuvis vieglāk saglabāt ekonomisko dzīvotspēju“, – kā galveno kritēriju, pēc gada novērtējot jaunā ministra darbu, izceļ ŽŪR vadība.