Labības novākšana ir sasniegusi pilnu sparšu: raža ir nedaudz labāka par vidējo

Ziemas kultūru ražas novākšanai uzņemot apgriezienus, lauksaimnieki norāda, ka šogad raža ir nedaudz labāka par vidējo. Tajā pašā laikā viņi uzsver, ka saskaras ar pieaugošām izmaksām, bet graudu iepirkuma cenas paliek tādas pašas kā pirms 15 gadiem.

„Ražas potenciāls ir nedaudz augstāks nekā vidējais“, – aģentūrai BNS teica Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas.

Pēc viņa teiktā, ziemas kviešu graudu vidējais ražīgums ir 5–6 tonnas no hektāra.

„Ja augsne ir sliktāka vai ir bijušas kādas ziemas sekas, tad ražas apjomi samazinās. Bet 6 tonnas ziemas kviešu ir optimālais rādītājs. Vasaras kviešu graudu raža ir par 1–1,5 tonnām mazāka – ja ir 4–4,5 tonnas, tas jau ir ļoti labi. Auzas – apmēram 3 tonnas, zirņi – arī 3–4 tonnas. Ziemas rapša raža ir no 2 līdz 3 tonnām – tas ir normāli un labi, bet gadās, ka tiek sasniegtas pat 4–5 tonnas,” aprēķināja V. Buivydas.

Pēc viņa teiktā, ražas apjomu var prognozēt, redzot jau novāktos ražas daudzumu, jo ziemas kultūru novākšana jau ir uzņēmusies apgriezienus: „Tagad ir ir pats ražas novākšanas kulminācijas brīdis, kombainiem ir iespēja braukt, un tie brauc“.

V. Buivydas saka, ka šādas prognozes tiek veiktas arī, novērtējot lietus nogāztos labības stiebriņus.

Pēc viņa teiktā, šogad laika apstākļi bija tik mainīgi, ka daži lauksaimnieki, satraucoties par sausuma sekām, sāka uzstādīt apūdeņošanas sistēmas, bet citi nolēma atteikties no augšanas regulētājiem.

„Kad sāka līt lietus, viņi saprata, ka, visticamāk, ir pieļāvuši kļūdu, jo daudz labības bija nogāzies. Šī noliekšanās ir tāpēc, ka mēslošanas līdzekļu bija pietiekami daudz, bet augšanas regulētājam tika ietaupīta nauda, lai kātiņš, kas tur vārpu, neaugtu tik augsts, tāpēc pēc lietus stiebrs iztaisnojās, un labība kļuva jutīgāka, un lietus to ātrāk nogāza, jo jo lielāka ir labības vārpa, jo lielāks ir nogāšanās risks“, – stāstīja lauksaimnieks.

Par labības novākšanas sākumu tiek dēvēta sākusies ziemas miežu pļauja. Pēc tam kombaini dodas uz ziemas kviešu-miežu, rudzu un visbeidzot uz kviešu laukiem.

„Ziemas kultūras nogatavojas agrāk, tāpēc tās tiek novāktas pirmās, pēc tam seko vasaras kultūru kārta“, – teica V. Buivydas.

Vasaras labības vēl nav sākušas pļaut: „Tām vēl būs jāpagaida divas–trīs nedēļas. Tās sāksies augusta otrajā pusē, vispirms novāc auzas, vasaras mieži jau var būt nogatavojušies, un tad viss sajaucas — vienā dienā pļauj ziemas labību, bet jau nākamajā dienā — vasaras labību“.

Ir sadārdzinājusies žāvēšana un transportēšana

Lietuvas Lauksaimniecības palātas priekšsēdētāja vietnieks Andžejus Kulevičius norāda, ka graudu transportēšanas pakalpojumi no saimniecības uz graudu noliktavu šogad ir sadārdzinājušies aptuveni par 20 %. Turklāt Lietuvā šie pakalpojumi ir dārgāki nekā dažās kaimiņvalstīs.

„Pašlaik graudu žāvēšana izmaksā apmēram 7 eiro par tonnu par katru procentu punktu, par kuru mitrums tiek samazināts līdz bāzes mitrumam 14 %, bet mitrākas ražas gadījumā papildu izmaksas var sasniegt 10 eiro par tonnu“, – paziņojumā norādīja A. Kulevičius.

Kā norāda V. Buivydas, tā kā graudu žāvēšanas izmaksas ir pieaugušas, daži lielie lauksaimnieki, kas apstrādā tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu hektāru, uzņemoties risku par lielākajām izmaksām, kas radīsies graudu žāvēšanā, sēžas kombainos un dodas uz laukiem, bet mazākie lauksaimnieki ir elastīgāki — viņi var ļaut labībai žūt laukos vairākas dienas.

„Ja saimniecības ir lielas un pļaušanas apjomi ir ļoti lieli, tad tās noteikti negaida – ja ir ir iespēja, dodas uz laukiem, pat ja tie ir mitrāki, un pļauj, uzņemoties papildu izmaksas, kas rodas tāpēc, ka nevar gaidīt, kamēr graudi izžūs. Bet mazākiem un vidējiem, ģimenes saimniecībām ir priekšrocība – tām nav lielu platību, tās var pagaidīt (pļaušanai labvēlīgus laika apstākļus – BNS). „Mazajiem saimniecībām piemīt šāda elastība, ka, pateicoties mazākajām platībām, tās tomēr spēj nedaudz pielāgoties pat laika apstākļiem,” – teica V. Buivydas.

„Ja saimniecība ir lielāka, vairs nepaspēj novākt ražu, pēc tam vairs nepaspēj sēt (ziemas kultūras – BNS). Jo lielāka saimniecība, jo, no vienas puses, tās efektivitāte ir lielāka, bet arī izmaksas ir lielākas“, – piebilda lauksaimnieks.

Lauksaimniecības palātas priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka šī gada labības novākšanas sezonā dabas un ekonomiskie faktori rada lauksaimniekiem ievērojamus izaicinājumus un grūtības.

„Lauksaimnieki saskaras ar pieaugošām izmaksām, bet graudu iepirkuma cenas paliek tādas pašas kā pirms piecpadsmit gadiem. Lai gan šajā laikā ir sadārdzinājās mēslošanas līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi, degviela, lauksaimniecības tehnika, rezerves daļas, kā arī pieauga darba samaksa un nodokļi, graudu cenas starptautiskajās biržās šodien ir līdzīgas tām, kādas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem. Šāds nelīdzsvarotības stāvoklis rada lielas bažas par lauku saimniecību konkurētspēju un nākotni“, – teica A. Kulevičius.

Pēc viņa teiktā, šī gada labības novākšanu īpaši apgrūtina pieaugušās ražošanas izmaksas. Ražas novākšanai nepieciešams daudz degvielas – tā ir vajadzīga ne tikai kombainiem un citai tehnikai, bet arī graudu transportēšanai un žāvēšanai.

A. Kulevičius apgalvo, ka lauksaimnieki konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citu Eiropas valstu ražotājiem, tāpēc ir svarīgi, lai konkurences apstākļi būtu pēc iespējas līdzīgāki.