Lauksaimnieks uzdod jautājumu par graudu paraugu aizzīmogošanu: „Kam ir izdevīgi konstatēt augstāku mitruma saturu?“
Graudu kvalitātes noteikšana un paraugu aizzīmogošanas kārtība starp lauksaimniekiem un iepircējiem joprojām izraisa diskusijas. Lauksaimnieks Dainius Arlauskas publiski dalījās ar savu pieredzi, kad, pārdodot rapšus dažādās vietās, tika konstatēts atšķirīgs to mitruma saturs. Pēc viņa teiktā, šādās situācijās arbitrāžas parauga ņemšanas un uzglabāšanas procedūras rada jautājumus par procesa pārredzamību.
Diskusijas par graudu un eļļas kultūru paraugu plombēšanu Lietuvā turpinās kopš pagājušajā gadā stājušos spēkā procedūru izmaiņām. Tajos paredzēja, ka paraugi jāaizzīmogo un jāuzglabā ne mazāk kā 48 stundas vai līdz brīdim, kad graudu pārdevējs tiek iepazīstināts ar kvalitātes pārbaužu rezultātiem un novērtēšanas dokumentiem.
Lietuvas graudu pārstrādātāju un tirgotāju asociācija (LGPPA) iebilst pret šo kārtību. Asociācijas prezidents Karolis Šimas ir norādījis, ka visu paraugu aizzīmogošana apgrūtina graudu pieņemšanas procesu un prasa papildu laiku. LGPPA ir ierosinājusi plombēt paraugus tikai tajos gadījumos, kad rodas strīds par pārbaudes rezultātiem un paraugs tiek nosūtīts šķīrējtiesas pārbaudei.
Tomēr lauksaimnieku viedoklis par šo problēmu ir atšķirīgs.
Rapšu mitrums dažādās vietās – atšķiras arī rezultāti
Lauksaimnieks Dainius Arlauskas savā „Facebook” kontā aprakstīja situāciju, ar kuru, pēc viņa teiktā, nācās saskarties, pārdodot rapšus Lietuvas un Latvijas uzņēmumiem.
Kā stāsta lauksaimnieks, abos gadījumos tika pārdota rapša, taču produkcija tika izkrauta dažādās vietās. Rīgas ostā esot konstatēts mitruma saturs līdz 9,4 %, bet Lietuvas iepirkuma punktā – līdz 8,9 %.
Rapša bāzes mitruma līmenis ir 8,5 %, tādēļ katrs papildu mitruma procentu punkts var nozīmēt papildu atskaitījumu no lauksaimniekam izmaksājamās summas.
D. Arlauskas sniedz arī konkrētu aprēķinu: pēc viņa teiktā, ja rapšu mitrums tiek noteikts par 1 % augstāks, par 25–26 tonnām ražas lauksaimniekam var tikt piemērots aptuveni 350 eiro atskaitījums.
„Jo lielāks mitrums, jo lielāks atskaitījums“, – savā ierakstā apgalvo lauksaimnieks.
Arbitrāžas paraugs – atsevišķa problēma
D. Arlauskas galvenokārt izsaka bažas par to, kā tiek veidoti un aizzīmogoti arbitrāžas paraugi.
Pēc viņa teiktā, vienā gadījumā Lietuvas laboratorijā, izveidojot paraugu, pārvadātājam tika iesniegts svēršanas protokols ar nulles rādījumiem. Vēlāk, kā stāsta lauksaimnieks, tika nosūtīts jau labots dokuments, kurā norādīts 7,5 % mitruma saturs.
Citā gadījumā, Rīgas ostā, pēc lauksaimnieka teiktā, šķirnes noteikšanai paredzētais rapša paraugs tika sagatavots no tikai divām saujām ražas un ielietots, pēc viņa vērtējuma, neskaidru maisu ar viegli noņemamu vai aizstājamu plombu.
D. Arlauskas apgalvo, ka šāda daudzuma paraugs var nebūt pietiekams, lai veiktu šķīrējtiesas izmeklēšanu.
Šos apgalvojumus ir svarīgi vērtēt kā konkrētā lauksaimnieka pieredzi – pats ieraksts neļauj patstāvīgi noteikt, vai aprakstītās procedūras tika veiktas, pārkāpjot spēkā esošās prasības.
Strīds par plombēšanas kārtību – nav jauns
Par visu paraugu plombēšanu jau iepriekš publiski diskutēja gan lauksaimnieki, gan graudu tirdzniecības un pārstrādes nozares pārstāvji.
LGPPA nostāja ir tāda, ka katra parauga plombēšana nav obligāta, jo graudu audzētājam vai viņa pārstāvim ir tiesības novērot analīzi, un, ja viņš nepiekrīt rezultātiem, var ierosināt šķīrējtiesas izmeklēšanu. Asociācija arī norādījusi, ka paraugu aizzīmogošana katrā gadījumā prasa papildu laiku un ražas novākšanas laikā var kļūt par ievērojamu slogu iepirkuma punktiem un lauksaimniekiem.
K. Šimas ir paskaidrojis, ka jaunā kārtība paredz, ka pārdevējam vai viņa pārstāvim ir jāpiedalās parauga aizzīmogošanā, un gadījumos, kad graudus piegādā algots autovadītājs, viņam var būt nepieciešama atsevišķa pilnvara, lai piedalītos šajā procesā.
Savukārt lauksaimnieku pārstāvji uz šo problēmu raugās no otras puses: pēc viņu domām, jo lielāka kontrole un jo skaidrāka parauga identitāte, jo mazākas ir iespējas strīda gadījumā manipulēt ar izmeklēšanas rezultātiem.
Lauksaimniekam rodas jautājums: kas atbild par rezultātu?
D. Arlauska gadījums izvirza plašāku jautājumu – kam būtu jābūt atbildīgam par parauga integritāti no tā ņemšanas brīža līdz galīgajai arbitrāžas analīzei?
Ja lauksaimnieks nepiekrīt iepircēja laboratorijas noteiktajiem rādītājiem, šķīrējtiesas paraugs kļūst par būtisku pierādījumu. Tāpēc svarīgi ir ne tikai tas, kāds ir analīzes rezultāts, bet arī tas, vai abas puses var būt pārliecinātas, ka analīzei ir iesniegts tieši tas pats paraugs, kas tika ņemts no pārdodamās produkcijas.
Pretējā gadījumā pati šķīrējtiesas procedūra var zaudēt jēgu.
„Kam gan reāli ir izdevīgi fiktīvi noteikt augstāku mitruma saturu?“ – savā ierakstā jautā D. Arlauskas.
Lauksaimnieks uzskata, ka izmaiņas pašreizējā kārtībā nepadarīs graudu kvalitātes noteikšanas procesu caurspīdīgāku, bet dažos gadījumos var turpināt radīt apstākļus, kā viņš saka, „aplaupīt lauksaimniekus“.
Ko vajadzētu mainīt?
Šajā diskusijā būtiskais jautājums nav tikai tas, vai paraugs ir jāaizzīmogo. Ne mazāk svarīgi ir tas, kā konkrēti tiek veikta plombēšana, kas piedalās procedūrā, kā tiek identificēts paraugs, kāds ir tā daudzums, kā tas tiek uzglabāts un kas notiek, ja viena no pusēm apstrīd pārbaudes rezultātu.
No lauksaimnieku viedokļa arbitrāžas paraugs būtu jāveido tā, lai strīda gadījumā to varētu reāli izpētīt un abas puses varētu paļauties uz tā rezultātu.
Savukārt graudu iepirkšanas un tirdzniecības nozarei ir svarīgi, lai procedūra nekļūtu pārmērīgi apgrūtinoša, jo ražas novākšanas laikā katra papildu darbība nozīmē ilgāku gaidīšanu transportam, lielākas izmaksas un sarežģītāku graudu pieņemšanu.
Tāpēc diskusija par paraugu aizzīmogošanu būtībā ir diskusija par uzticēšanos starp lauksaimnieku un iepircēju.
Ja lauksaimnieks netic laboratorijas rezultātiem, bet iepircējs neuzticas alternatīvajai analīzei, vienīgais veids, kā izvairīties no konfliktiem, ir cik vien iespējams skaidra, pārbaudāma un abām pusēm vienādi piemērojama paraugu ņemšanas, plombēšanas un arbitrāžas pārbaudes sistēma.
