Krievijas kviešu eksports ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo 16 gadu laikā: ostu blokāde jau sāk apgrūtināt lauksaimniekus

Krievijas kviešu eksporta ķēde piedzīvo vienu no lielākajiem satricinājumiem pēdējo 16 gadu laikā – sakarā ar uzbrukumiem Melnās un Azovas jūras ostu infrastruktūrai augustā no valsts varēs izvest tikai apmēram 2,2 miljonus tonnu kviešu. Tas būtu aptuveni par pusi mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā un viens no sliktākajiem augusta rādītājiem pēdējo 16 gadu laikā.

Jaunākie tirgus novērtējumi liecina, ka traucējumi varētu būt vēl lielāki: S&P Global pašlaik augustā eksportu novērtē tikai apmēram 1,8 miljonu tonnu apmērā.

Galvenā problēma — loģistikas sastrēgums, kas izveidojies Krievijas dienvidos. 12. augustā pēc bezpilota lidaparātu uzbrukuma darbību pārtrauca divi nozīmīgi Novorosijskas graudu termināli. Viens no tiem – Novorosijskas maizes izstrādājumu rūpnīcas termināls – 2025.–2026. tirdzniecības gadā izvedis 6,23 miljonus tonnu graudu, tāpēc tā darbības apturēšana ievērojami ierobežoja vienu no svarīgākajiem Krievijas eksporta koridoriem.

Jau iepriekš tika smagi bojāts arī Tamānas ostas graudu termināls, kura gada jauda sasniedz aptuveni 5 miljonus tonnu. Tāpēc eksportētājiem palika ievērojami mazāk iespēju novirzīt jauno ražas plūsmu uz ārvalstu tirgiem.

Problēma nav tikai tehniska. Krievija šogad saskaras ar situāciju, kad raža ir laba, taču eksporta infrastruktūra nespēj to pietiekami ātri izvest. Krievijas Graudu savienības vadītājs Arkādijs Zločevskis ir brīdinājis, ka 2026. gadā raža var sasniegt gandrīz 140 miljonus tonnu, taču, pieaugot krājumiem, tirgū trūkst pircēju un iespēju izvest produkciju.

Tas jau tieši skar Krievijas lauksaimniekus. Eksporta kanāliem nonākot strupceļā, graudi uzkrājas iekšējā tirgū, un pārdevēji ir spiesti konkurēt par ierobežoto pircēju skaitu. Pēc Krievijas lauksaimniecības tirgus dalībnieku novērtējumiem iekšzemes graudu cenas kopš jūnija ir samazinājušās par aptuveni 18 %, un daļa saimniecību pārdod produkciju par cenu, kas nesedz pašizmaksas. Krievijas graudu savienība brīdina, ka, ja šāda situācija ieilgs, lauksaimniekiem var sākt trūkt apgrozāmo līdzekļu nākamā gada sējai.

Eksporta problēmas redzamas ne tikai augustā izteiktajās prognozēs. Jūlijā Krievija eksportēja aptuveni 2,03 miljonus tonnu galveno graudaugu kultūru — par 37,6 % mazāk nekā pirms gada, kad tika izvestas 3,25 miljoni tonnu. Tajā pašā laikā jūlijā pa dzelzceļu tika izvestas aptuveni 2,1 miljoni tonnu graudu, kas ir par 37 % vairāk nekā pirms gada, taču dzelzceļa transports vien nevar kompensēt zaudētos jūras transporta jaudas.

Eksporta koridora problēma kļūst vēl sarežģītāka, ņemot vērā pieaugošos riskus kuģniecībai. Augusta vidū tika ziņots par uzbrukumiem graudu pārvadājošiem kuģiem, kas palielina kuģniecības, apdrošināšanas un frakta (pārvadāšanas izmaksas) izmaksas. Pēc S&P Global novērtējuma, graudu pārvadājumu frakts no Melnās jūras uz Ēģipti ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 70 ASV dolāriem par tonnu.

Tas ietekmē ne tikai Krieviju. Krievija un Ukraina kopā nodrošina aptuveni ceturto daļu no pasaules kviešu eksporta piedāvājuma, tāpēc loģistikas traucējumi Melnajā jūrā ātri atspoguļojas starptautiskajā tirgū. „Reuters“ ziņo, ka uzbrukumu dēļ Melnās jūras ostām un kuģiem pasaules kviešu pircēji jau saskaras ar piegāžu nenoteiktību, bet Čikāgas kviešu nākotnes līgumu cenas kopš jūlija sākuma ir pieaugušas par vairāk nekā 17 %.

Īpaši jutīga situācija ir valstīs, kuras tradicionāli ir atkarīgas no Melnās jūras reģiona graudiem. Ēģipte, kas ir pasaulē lielākā kviešu importētāja, 2026. gada pirmajā pusgadā vairāk nekā 82 % kviešu ieguva no Krievijas un Ukrainas. Tāpēc ilgstošāki eksporta traucējumi var piespiest pircējus meklēt alternatīvus piegādātājus Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Austrālijā vai citos tirgos, kur loģistika un graudu cenas ir augstākas.

Paradoksāli, bet Krievijai šis trieciens piemeklē brīdī, kad valstī tiek reģistrēta bagātīga jaunās sezonas raža. Tas nozīmē, ka problēma vairs nav graudu ražošana, bet gan to pārdošana. Ja ostu darbība netiks atjaunota, graudu elevatori un noliktavas kļūs arvien vairāk pārpildītas, iekšzemes cenas (piemēram, miltiem, maizes izstrādājumiem utt.) samazināsies, bet lauksaimnieki nesaņems ienākumus.