Pēc iespējamās informācijas noplūdes – jautājumi par Lauksaimniecības ministrijas komunikācijas kultūru

Pagājušajā nedēļā portāls „Delfi“ paziņoja, ka pēc tam, kad Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) iesniedza pieprasījumu par Širvintu rajona mēri Živilu Pinskuvienu un viņas vīru, informācija par pieprasījuma saturu vēlāk kļuva zināma pašai politiķei. Izveidojusies situācija rada daudz jautājumu ne tikai par šo konkrēto gadījumu, bet arī par valsts iestāžu attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem kopumā. ŽŪM jau ne pirmo reizi nonāk komunikācijas problēmu uzmanības centrā.

Ministrija sazinājās ar darbiniekiem, kuri redzēja pieprasījumu

Lauksaimniecības ministrija norādīja, ka saistībā ar iespējamo informācijas par pieprasījumu noplūdi trešajām personām tika runāts ar visiem darbiniekiem, kuri piedalījās šī jautājuma izskatīšanā, ieskaitot Lauksaimniecības datu centra (ŽŪDC) darbiniekus.

Ministrija informēja „Agrobitę”, ka piekļuvi pieprasījumam bija 11 darbiniekiem. Uz jautājumu, vai pastāv īpaša iekšējā kārtība, kas regulē žurnālistu pieprasījumu konfidencialitāti, ministrija norādīja, ka tā vadās pēc vispārējiem tiesiskajiem noteikumiem, kā arī valsts ierēdņu darbības un dienesta ētikas principiem.

Turklāt Lauksaimniecības ministrija apstiprināja, ka lauksaimniecības ministrs Andrius Palionis ir informēts par izveidojušos situāciju.

Tajā pašā laikā Lauksaimniecības datu centrs (ŽŪDC), kas arī tika minēts publiskajā diskusijā, „Agrobitai” apstiprināja, ka pieprasījums bija adresēts ministrijai, bet no centra puses tā saturu redzēja tikai viens darbinieks.

Premjerministres padomnieks: šāda situācija tiktu vērtēta negatīvi

Premjerministres Ingas Ruginienes padomnieks Ignas Algirdas Dobrovolskas apgalvoja, ka, ja informācija par žurnālista pieprasījumu patiešām tiktu atklāta ātrāk, nekā uz to tika sniegta atbilde, tas tiktu vērtēts negatīvi.

„Ja informācija par žurnālista pieprasījumu tiktu atklāta pirms atbildes sniegšanas, tas tiktu vērtēts negatīvi. Tomēr faktisko situāciju var izskaidrot tikai pati Lauksaimniecības ministrija“, – teica viņš.

VTEK: vienkārša piederība tai pašai partijai nerada interešu konfliktu

Augstākā dienesta ētikas komisija (VTEK) vērsa uzmanību uz to, ka interešu konflikta risks parasti tiek novērtēts tad, ja pastāv tieša pakļautība, personālās vai mantiskās intereses vai konkrēta ieinteresētība lēmuma iznākumā. Komisija uzsvēra, ka vienkārša piederība vienai un tai pašai politiskajai partijai pati par sevi nenozīmē interešu konfliktu.

Pēc VTEK domām, fakts, ka lauksaimniecības ministrs un minētās personas agrāk strādāja vienā politiskajā komandā, nav pietiekams interešu konflikta risks.

„VTEK pieņem lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu gadījumos, kad ir pietiekami daudz datu par iespējamu publisko un privāto interešu saskaņošanas prasību pārkāpumu. Vienīgi publiskajā telpā izplatīti fakti par agrāko darbu politiskajā komandā, ja nav konkrētu datu par pašlaik pastāvošu privātu saikni, parasti nav pietiekams pamats izmeklēšanas uzsākšanai“, – norādīja VTEK komentārā.

Žurnālistu savienība: tas pirmām kārtām ir ētikas jautājums

Lietuvas žurnālistu savienības (LŽS) priekšsēdētājs Audrys Antanaitis saka, ka šādas situācijas pirmkārt rada profesionālās ētikas jautājumus. Pēc viņa teiktā, lai gan žurnālistu pieprasījumi nav valsts noslēpums, iestādēs būtu jāievēro noteikti konfidencialitātes un profesionālās ētikas principi.

„Jautājumu vai pieprasījumu atklāšana trešajām personām, par kurām tiek vākta informācija, ir vismaz neētiska. Tas nav valsts noslēpums, taču pastāv noteikti profesionālās ētikas un konfidencialitātes principi, kas būtu jāievēro“, – teica A. Antanaitis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvas Žurnālistu savienība parasti iesaistās šādos situācijās tad, kad savu tiesību aizstāvības nolūkā vēršas pašas redakcijas. Tomēr, pēc A. Antanaitis teiktā, šādas situācijas nedrīkst atturēt žurnālistus no izmeklējošā darba.

„Gluži pretēji – tām vajadzētu mudināt žurnālistus strādāt vēl neatlaidīgāk un meklēt atbildes uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem“, – teica LŽS vadītājs.

STT: vispirms būtu jāvērtē kā iespējams dienesta pārkāpums

Īpašo izmeklēšanas dienests (STT) norādīja, ka šāda veida situācijas vispirms būtu jāvērtē nevis no kriminālās, bet gan dienesta atbildības viedokļa.

„ŽŪM darbinieku rīcība, iespējams, nododot informāciju par žurnālistu pieprasījumiem trešajām personām, varētu tikt vērtēta kā pienākumu nepienācīga izpilde“, – norādīja STT. Iestāde arī norāda, ka pienākumu nepienācīga izpilde vai neizpilde parasti tiek vērtēta kā dienesta vai disciplinārs pārkāpums, ja nav konstatēts pietiekams nodarījuma bīstamības līmenis, lai rastos kriminālatbildība.

„Tiesības piemērot dienesta vai disciplināras sankcijas, kā arī lemt par to pamatotību, ir darba devēja ekskluzīvā kompetence“, – uzsvēra dienests.

Jautājumi par komunikāciju ir radušies arī agrāk

Diskusija par Lauksaimniecības ministrijas komunikāciju ar medijiem rodas ne pirmo reizi. Pagājušā gada beigās „Agrobitė”, gatavojot publikāciju un iesniedzot ministrijai konkrētus jautājumus, atbilžu vietā saņēma iestādes sagatavotu preses paziņojumu.

Pēc redakcijas vērtējuma, daļa no uzdotajiem jautājumiem palika neatbildēti. Lai gan šis gadījums nav tieši saistīts ar tagad publiski apspriesto notikumu, tas arī vērš uzmanību uz valsts iestāžu komunikācijas kultūru.

Žurnālistu pieprasījumi nav formalitāte – tie ir līdzeklis, lai sabiedrība saņemtu informāciju par jautājumiem, kas skar sabiedrības intereses. Tāpēc ir svarīgi ne tikai tas, vai iestādes ievēro tiesību aktu prasības, bet arī tas, vai tās vadās pēc profesionālās ētikas un atklātas sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem principiem.