K. Mažeika sola meklēt risinājumus, ja mēslojums joprojām būs dārgs

Lauksaimniecības ministrs norāda, ka vides aizsardzības nodokļu un augsto enerģijas cenu dēļ vietējie mēslošanas līdzekļu ražotāji zaudē konkurētspēju, bet augstās mēslošanas līdzekļu cenas gulstas uz lauksaimnieku pleciem, tāpēc tiks meklēti risinājumi, kā samazināt lauksaimnieku izmaksas, tostarp izskatot iespēju importēt vairāk lētāku mēslojumu no trešajām valstīm.

Kęstutis Mažeika piektdien Jonavā tikās ar slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotāja „„Achema“ un graudu uzglabāšanas un tirdzniecības uzņēmuma „Jonavos grūdai“ pārstāvjiem.

„Achema“ saskaņā ar ražošanas jaudu noteikti varētu saražot tik daudz mēslošanas līdzekļu, cik nepieciešams mūsu Lietuvas lauksaimniekiem. Tomēr galvenie faktori ir augstās izmaksas, enerģētikas un vides aizsardzības nodokļi, kuru lielākā daļa gulstas uz lauksaimnieku pleciem“, – pēc tikšanās ar „Achemas“ pārstāvjiem BNS sacīja ministrs. 

„Pašlaik ir pazīmes, ka šī papildu nodeva („oglekļa nodeva“ mēslošanas līdzekļu importam, angl. The Carbon Border Adjustment Mechanism, CBAM – BNS)  tomēr tiks iekļauts galīgajā cenā, jo (mēslošanas līdzekļu – BNS) importētāji, redzot augstākas cenas (...), piedāvās par dažiem procentiem zemāku cenu, ko mēs tagad redzam tirgū, un tas nekādā veidā nekorelē ar graudu cenu, tāpēc mēslošanas līdzekļu pirkumi vienkārši ir apstājušies“, – viņš piebilda.

K. Mažeika uzsvēra, ka graudu cenas pašlaik ir zemas un ilgtermiņa prognozes liecina, ka tām vajadzētu saglabāties tādām pašām.

Pēc ministra teiktā, tiks meklēti risinājumi, kā samazināt mēslošanas līdzekļu cenas to galīgajiem lietotājiem.                                   

„Mēs plānojam apspriesties ar enerģētikas, vides, ekonomikas un inovāciju ministrijām, lai šajā formātā meklētu risinājumus. Ir svarīgi mūsu patērētājiem un lauksaimniekiem atrast šādu vispusīgi izdevīgu risinājumu, (...) lai situācija vismaz stabilizētos“, – viņš paskaidroja.

„Mēs izvērtēsim (pasākumus – BNS) droši vien pēc visām sanāksmēm. Vēl pagaidām, iespējams, ir pāragri runāt (par konkrētiem pasākumiem – BNS), taču mēs saprotam, ka bez papildu mēslošanas līdzekļiem ir grūti cerēt uz vismaz vidēju ražu“, – piebilda ministrs.

Viņš norādīja, ka tiks apspriesta iespēja importēt lielāku mēslošanas līdzekļu daudzumu no trešajām valstīm.

„Achema“ komunikācijas vadītāja Jolita Macelytė ceturtdien aģentūrai BNS norādīja, ka mēslošanas līdzekļu cenām Eiropas tirgū vislielāko ietekmi rada dabasgāzes cenas, enerģijas resursu tirgu svārstības, emisiju kvotu (ATL) izmaksas un vispārējā situācija pasaules mēslošanas līdzekļu tirgū.

Sakarā ar izaicinājumiem dabasgāzes un mēslošanas līdzekļu tirgos, kā arī pieaugošo ETQ izmaksu slogu, „Achema“ kopš 2021. gada rudens nestrādā ar pilnu jaudu.