Sēņu un ogu iepircēji: pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, raža būs laba

Meža veltes sezons, kas tik nupat ar novēloti sācies, liecina, ka gan vasaras, gan rudens sēņu un ogu raža būs laba – lietus ir pietiekams, un gan dienā, gan naktī ir pietiekami silts, saka iepirkšanas uzņēmumu pārstāvji.

Tomēr jau vairākus gadus viņi apgalvo, ka lietuviešu sēņu iepirkuma apjomi samazinās, jo to vācēju skaits krītas.

Lietuvas Meža sēņu un ogu uzņēmēju asociācijas vadītājs un uzņēmuma „Fudo“ galvenais īpašnieks Gintaras Aleknavičius BNS pauda nožēlu, ka šā gada jūlijā vāveru sēņu bija nedaudz mazāk, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, abi jūliji gandrīz nemaz neatšķiras.

„Tā jūlija nebija slikta. To nevar pārāk kritizēt, bet tāda tā arī nebija. Raža (mežvīšu raža – BNS) bija, bija, bet ne tik liela. Būt gadās, ka dažreiz jūlijā ir ļoti laba vāveru sēņu raža, bet būtībā šogad jau redzams, ka augustā tāda būs“, – prognozēja asociācijas vadītājs.

Viņš norādīja, ka ražas kvalitāte ir atkarīga ne tikai no daudzuma, bet arī no sēņu kvalitātes – ja tās ir pārmērīgi samirkušas, to var būt daudz, bet kvalitāte būs slikta.

Pēc G. Aleknavičiaus teiktā, pagājušajā gadā lietus bija stipri izmērcējis voveraites, šogad situācija ir gandrīz tāda pati: „Arī šobrīd tās ir mitras, var teikt, ka pat ļoti“.

Viņš saka, ka sēņu sezona nedaudz kavējas, un to ietekmē mainīgie laika apstākļi klimata pārmaiņu dēļ: „Praktiski jau tagad būtu jābūt gan vasaras baravikām, gan visām pārējām sēnēm. Sēnes, piemēram, dažreiz sāk augt jau jūnijā.“

Kā norāda Varēnas uzņēmuma „Vipreka” vadītājs Virginijs Varanavičs, pašlaik mežos ir bagātīgi ar pīlādžiem, un to vācējiem maksā aptuveni 3,5–4 eiro par kilogramu.

„Šodien mežā ir pietiekami daudz meža sēņu. Līst, mitruma ir pietiekami, un vāverītes jau ir sākušas pilnā sparā augt. Vismaz Varēnas reģionā un apkārtējos mežos vāverīšu ir daudz“, – teica V. Varanavičius.

„Jau otro gadu pūšļu raža ir diezgan laba, un pagājušais gads bija pūšļu gads. Šogad, ja nebūs pārāk liela karstuma, sausuma vai citu dabas apstākļu ietekmes, augustā vāverīšu būs bagātīgi. Bet septembris ir septembris – sākas rudens sēņu sezona, un visi metas tās lasīt, mazāk vāc vāverītes“, – viņš teica.

Kā norāda „Viprekos“ vadītājs, pašreizējās cenas nosaka tas, ka kaimiņvalstīs šo sēņu pagaidām ir maz.

„Polijā bija ļoti liels karstums – tas izkausēja un izžāvēja sēņu augšanas vietas. Baltkrievijā tās vēl nav sākušas augt, arī Krievijā ir novēlošanās. Kad parādīsies vairāk mežsēņu, protams, arī cenas, visticamāk, būs citas“, – prognozēja V. Varanavičius.

Pašlaik lietuviešu uzņēmumi sēnes ved uz Vāciju, jo, kā norāda V. Varanavičius, franči vēl tikai „izveido pieprasījumu“: „Tur vāveru sēņu (ēdamo – BNS) sezona kavējas, tāpēc galvenais pircējs šobrīd ir Vācija, bet ir parādījušies arī jauni klienti, piemēram, poļi. Viņi patērē ļoti daudz vāveru sēņu. Tur situācija ir vēl sliktāka nekā pie mums – vēl mazāk cilvēku dodas sēņot“.

V. Varanavičius prognozē, ka, ja laika apstākļi nemainīsies un būs aptuveni tādi paši kā pašlaik, rudens sēņu būs diezgan daudz, jo to „augšanai apstākļi ir ļoti labi”.

Uzņēmēji stāsta, ka dienā var savākt 10–20 tonnas riekstgalvīšu, turklāt tās tiek iepirktas arī no citām valstīm. Tomēr viņi novēro, ka tirgus sarūk – samazinās ne tikai sēņotāju, bet arī patērētāju skaits.

Uzņēmums „Fudo”, kura galvenais īpašnieks ir G. Aleknavičius, šogad plāno iepirkt ne mazāk kā 500 tonnu meža sēņu un 2 tūkstošus melleņu.

„Tas būtu minimālais plāns, bet mēs domājam par apmēram 700–800 tonnām. Lielākā daļa — 60–70 % — būtu lietuviešu ražojuma. Agrāk vien zilo sēņu bija pat 3–4 tūkstoši tonnu“, – apgalvoja G. Aleknavičius.

Pēc viņa teiktā, gan Lietuvā, gan ārzemēs jaunā paaudze meža sēnes novērtē mazāk.

„Ja agrāk vācu burģeris nevarēja iedomāties gaļas gabalu bez vāveru sēnēm vai kādas mērces ar tām, tad šodienas jauniešiem pietiek ar šampinjonu“, – teica asociācijas vadītājs.

Melleņu raža ir vidēja, un lasītājiem maksā līdz 4,5 eiro

Kā apgalvo „Viprekos“ vadītājs, šogad melleņu ir pietiekami daudz – gan iedzīvotājiem, lai pagatavotu ievārījumu, gan lai nogādātu uz iepirkšanas punktiem.

„Ogu nav maz. Pagājušajā gadā to vispār nebija. Šogad melleņu raža ir vidēja“, – teica V. Varanavičius.

Tomēr to cena, pēc sēņu un ogu pārstrādātāja teiktā, ir augsta: „Melleņu kilograms, t. i., 1,7 litri, ogotājiem maksā 4–4,5 eiro. Cena ir ļoti augsta. Lai gan, kā redzu, litrs pat Varēnas tirgū maksā 6 eiro“.

V. Varanavičius prognozē, ka šādas cenas saglabāsies: „Ogu vācēju skaits tikai samazinās, un pat par lielu naudu nav, kas tās atnestu. Ogu iepircēji un pārstrādātāji paaugstina cenu tāpēc, ka nav, kas viņiem piegādātu produkciju“.

Pēc V. Varanavičiaus teiktā, arī šogad būs pietiekami daudz brūkleņu, taču savvaļas aveņu audzes samazinās. Parasti tās nenonāk līdz uzņēmumiem, jo ogu vācēji ātri pārdod ogas ceļmalās un tirgos.

„Tās nenonāk līdz uzņēmumiem – tās pārdod tirgos, ceļmalās; cilvēki savāc tik daudz ogu, cik mežā ir. Bet augšanas vietas samazinās, izzūd – meži mainās, tie tiek izcirsti“, – teica V. Varanavičius.