ILTĖ – izdevīgo aizdevumu detektīvs: atbalsta programma tiek labota jau tās sākumā

Tiklīdz kāds atbalsta pasākums sāk darboties, tā nosacījumi jau tiek mainīti. Citi tiek koriģēti pēc pirmajiem pieteikumiem, trešie – pēc dažiem gadiem, kad kļūst skaidrs, ka neviens tos neizmanto. Pēdējos mēnešos laikā Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) ir ierosinājusi vairākas izmaiņas – tiek koriģēti ILTĖ preferenciālo aizdevumu nosacījumi, Eiropas Komisijai iesniegti Stratēģiskā plāna grozījumi, tiek precizēti dažu intervences pasākumu noteikumi.

Ministrija apgalvo, ka tas ir dabisks process, kas ļauj pasākumus pielāgot reālajām nozares vajadzībām. Tomēr lauksaimnieku organizācijas norāda, ka pati nepieciešamība pēc korekcijām nav problēma. Lielākas bažas rada tas, ka tās kļūst par gandrīz pastāvīgu parādību.

Ministrija: prakse parāda to, ko nav iespējams paredzēt iepriekš

Lauksaimniecības ministrija uzsver, ka, izstrādājot atbalsta pasākumus, tiek mēģināts pēc iespējas precīzāk novērtēt nozares vajadzības, taču tikai sākot tos piemērot, kļūst skaidrs, kā tie darbojas praksē.

„Atsevišķu nosacījumu korekcija nav izņēmuma gadījums – tā ir ierasta prakse, kas ļauj nodrošināt, ka publiskie līdzekļi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk un atbalsts labāk atbilst nozares reālajām vajadzībām“, – norāda ministrija.

Kā vienu no piemēriem tā min ILTĖ pārvaldītos atvieglotos aizdevumus. Saskaņā ar ministrijas teikto, kad, noskaidrojoties, ka pieteikumu un noslēgto līgumu skaits ir mazāks nekā plānots, tika veikta papildu analīze un ierosināti grozījumi, kuriem būtu jāpalielina pasākumu pieejamība un pievilcība.

Ministrija arī uzsver, ka, izstrādājot jaunus pasākumus, notiek apspriešanās ar sociālajiem partneriem, tiek izvērtēta iepriekšējo uzaicinājumu pieredze, Eiropas Komisijas ieteikumi un citu valstu prakse. Tomēr, kā norāda Lauksaimniecības ministrija, pat rūpīgi sagatavojoties, ne visus praktiskos aspektus ir iespējams paredzēt iepriekš.

Lauksaimnieki: ja atvieglo – labi, bet kāpēc neieklausījās agrāk?

Lietuvas lauksaimnieku savienības (LŪS) priekšsēdētājs Gedas Špakauskas atzīst, ka ne visas korekcijas ir sliktas.

„Ja nosacījumi tiek atviegloti – tas nav slikti. Bet ja tie tiek padarīti stingrāki – tas, bez šaubām, tiek vērtēts negatīvi. Jebkurā gadījumā lauksaimnieki vēlas stabilitāti“, – saka viņš. Pēc sarunas biedra teiktā, galvenā problēma ir tā, ka daļa trūkumu tika norādīti jau pirms pasākumu ieviešanas.

„Izstrādājot stratēģisko plānu, darīsim to, pēc iespējas vairāk ieklausoties lauksaimniekos un viņu iebildumos. Ja netiek ieklausīts, tiek ieviesti pasākumi, un tad rodas liels neapmierinātības vilnis un sākas izmaiņas. Mēs, kā lauksaimnieku līderi, uzreiz sakām – neizvirziet vienu vai otru prasību, jo tā nedarbosies. Gribētos, lai mūs uzklausītu uzreiz un izmaiņu būtu pēc iespējas mazāk“, – saka G. Špakauskas. Viņš atgādina, ka līdzīga situācija bija arī ar kultūraugu deklarēšanas noteikumiem.

„Daudz ko mēs teicām uzreiz, bet galu galā tas, ko mēs ierosinājām, tika mainīts tikai pēc trim gadiem. Jo vairāk izmaiņu, jo grūtāk lauksaimniekiem pielāgoties un plānot savu darbību“, – viņš apgalvo.

„Lauksaimniecība nevar būt nepārtraukts eksperiments“

Līdzīgu viedokli pauž arī Lauksaimniecības palātas (ŽŪR) priekšsēdētāja vietnieks Vytenis Grigas.

„Lauksaimniecība nevar būt nepārtraukts eksperiments“, – viņš uzsver. Pēc V. Griga teiktā, lauksaimniecībā lēmumi tiek pieņemti ne uz vienu gadu – investīcijas tehnikā, ēkās vai zemē tiek plānotas uz pieciem, desmit gadiem vai pat vēl ilgākam laikposmam.

„Ja mēs vēlamies paaudžu maiņu, mums jānodrošina, lai jaunieši varētu plānot vismaz 5–10 gadus uz priekšu“, – saka ŽŪR vicepriekšsēdētājs. Viņš ir pārliecināts, ka samazināt nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām palīdzētu lielāka pašu lauksaimnieku iesaistīšanās jau atbalsta pasākumu izstrādes posmā.

„Labākie risinājumi rodas tad, kad tie tiek izstrādāti kopā ar tiem, kuri tos vēlāk piemēros praksē“, – ir pārliecināts V. Grigas.

Lielākais risks – nevis pašas korekcijas

Lauksaimniecības padomes (ŽŪR) priekšsēdētāja vietnieks Andžejs Kulevičius uz situāciju raugās caur lauku saimniecību konkurētspējas prizmu. Pēc viņa teiktā, lauksaimnieki jau šodien saskaras ar strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām – dārgstās mēslojums, augu aizsardzības līdzekļi, degviela, tehnika, transporta un graudu žāvēšanas pakalpojumi, bet produkcijas cenas būtiski nepieaug. Šādā situācijā, pēc viņa domām, valsts politikai būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka stabilitāte.

„Lauksaimnieki neprasa izņēmuma nosacījumu, bet gan godīgas konkurences“, – uzsver A. Kulevičius.

Pēc viņa novērtējuma, kad tirgus svārstībām un klimata riskiem pievienojas arī pastāvīgi mainīgie atbalsta noteikumi, saimniecībām kļūst arvien grūtāk plānot investīcijas un pieņemt ilgtermiņa lēmumus.