Nogurdinošais karstums – drauds dzīvniekiem: kā atpazīt pārkaršanu?
Nākamajās dienās Lietuvā saglabāsies karsts laiks – termometra rādītājs pārsniegs 30 grādu robežu, Valsts Pārtikas un veterinārijas dienests (VMVT) brīdina, ka gan mājdzīvniekiem, gan lauku saimniecībās turētajiem dzīvniekiem ir nepieciešama lielāka uzmanība un aprūpe. Augsta temperatūra ietekmē dzīvnieku organismu – pārkarsis dzīvnieks elpo bieži un virspusēji, kļūst nemierīgs, var stipri svīst, traucējas kustību koordinācija. Pamanot šīs pazīmes, dzīvnieku nekavējoties jāpārvieto ēnā un jāsāk atdzesēt – izmantojot vēsu ūdeni vai citus drošus atdzesēšanas līdzekļus.
Karstās dienās dzīvniekus aktīvi uzbrūk asinssūcoši kukaiņi, kas arī var izraisīt nopietnus veselības traucējumus vai pat apdraudēt dzīvību. Ieteicams izmantot veterinārajās aptiekās iegādātos aizsardzības līdzekļus, dzīvniekus turēt slēgtās telpās laikā, kad kukaiņu aktivitāte ir visintensīvākā, kā arī nodrošināt ēnu, vēdinātas vietas vai izmantot ūdens dzesēšanas metodes (smidzināšanu, peldēšanu, dušu).
Dzīvniekiem vienmēr jābūt iespējai dzert tīru, vēsu ūdeni. Ganībās turētos lopus dienas karstākajā laikā nedrīkst atstāt tiešā saules gaismā – tiem ir nepieciešams ēnā: koku ēna, nojumes vai lapene.
Dzīvnieku turēšanas telpās jābūt efektīvām ventilācijas sistēmām, it īpaši, ja tur cūkas vai putnus. Tāpat ieteicams uzstādīt signalizācijas sistēmas, kas brīdina par ventilācijas traucējumiem vai bīstami paaugstinātu temperatūru.
Pārvadājot dzīvniekus, ir jānodrošina ventilācija, temperatūras kontrole un iespēja dzert. Ja gaisa temperatūra sasniedz 30 °C un vairāk, ieteicams atlikt pārvadājumus, ja vien transportlīdzeklī nav uzstādīta efektīva dzesēšanas sistēma. Dzīvniekus ieteicams pārvadāt agri no rīta vai naktī, izvairoties no ilgstošas uzturēšanās karstā vidē un neplānotām apstāšanās reizēm.
Suņiem, kaķiem un citiem mājdzīvniekiem ir grūti panest karstumu, tāpēc tiem ir nepieciešama vēsa, labi vēdināta telpa. Ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu piekļuvi ūdenim, ļaut atpūsties uz vēsākām virsmām, nepieciešamības gadījumā atvēsināt ar mitru dvieli vai ūdens izsmidzināšanu. Īpaši jutīgi pret karstumu ir vecāki, slimi, liekie un īsspurnu dzīvnieki.
Karstā laikā dzīvnieku apetīte dabiski samazinās, tāpēc ieteicams samazināt barības devu un izvēlēties vieglāk sagremojamu barību. Ūdeni ir bieži jāmaina, lai tas paliktu svaigs, vēss un tīrs.
Nekad neatstājiet dzīvniekus vienus automašīnā – pat uz īsu brīdi, jo temperatūra salonā dažās minūtēs var bīstami paaugstināties. Tāpat nav ieteicams ļaut suņiem braukt ar galvu izlaistu pa logu, jo tas var kaitēt viņu veselībai.
Pastaigas ar mājdzīvniekiem vajadzētu plānot no rīta vai vakarā, izvairoties no karstā asfalta, kas var apdedzināt ķepas.
Ja dzīvnieks kļūst gausīgs, stipri elpo, bagātīgi siekaluojas, gļotādas sarkst, vemj vai zaudē samaņu – nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.
