Lietus, krusa un sezonas darbinieku trūkums samazinās lietuviešu dārzeņu ražu

Pēdējo dienu lietusgāzes un krusa dažādos Lietuvas reģionos dārzeņu audzētājus ir ietekmējušas atšķirīgi. Dažos apgabalos vislielākos zaudējumus radīja bagātīgie nokrišņi, citos – krusa, tāpēc zaudējumu apmērs ievērojami atšķiras atkarībā no konkrētās saimniecības un apvidus. Tomēr visā Lietuvā audzētāji saskaras arī ar vēl vienu nopietnu problēmu – sezonas darbinieku trūkumu, kas vēl vairāk palielina iespējamos ražas zaudējumus.

Kėdainu rajona lauksaimnieka Virgilija Kuprevičiaus saimniecībā bagātīgās lietusgāzes pagaidām nav radījušas tiešus lielus zaudējumus. Tomēr ilgstošais mitrums un straujais gaisa sasilums ir radījis īpaši labvēlīgus apstākļus augu slimību izplatībai. Kāpostu laukos jau izplatās puve, bet burkānos – sēnīšu slimības. Lai saglabātu pēc iespējas lielāku ražas daļu, audzētājiem nāksies operatīvi reaģēt un izmantot vairāk augu aizsardzības līdzekļu. Tas neizbēgami palielinās arī produkcijas pašizmaksu.

Kelmē rajona lauksaimnieka Algimanta Vaupšo saimniecībā lietus sekas jau ir acīmredzamas – pārmērīgā mitruma dēļ ir iznīcis apmēram 2 ha kāpostu, 3 ha kartupeļu un 5 ha biešu. Lai gan kopējie zaudējumi pagaidām nav kritiski, daļa no šā gada ražas jau ir zaudēta.

Lielus zaudējumus cieta arī Šiaulēnu rajona lauksaimnieks Julius Šateika. Septiņu dienu laikā viņa saimniecībā nokrita vairāk nekā 70 mm nokrišņu, turklāt kultūraugus papildus izpostīja krusa. Tā bojāja aptuveni 58 ha sīpolu – praktiski nepalika neviena vesela lapa. Bojažu dēļ strauji izplatās slimības, sīpoli lēnāk attīstās un nogatavojas, tāpēc ir sagaidāms, ka raža būs mazāka. Precīzi novērtēt zaudējumu apmērus vēl ir pāragri, taču jau tagad ir skaidrs, ka krusa radīs ievērojamas sekas.

Vēl sarežģītāka situācija ir Joniškis rajona lauksaimnieka Vincento Lataičio saimniecībā. Krusa pilnībā nogrieza apmēram 45 ha sīpolu lapu. Pašlaik vēl nav skaidrs, vai augi spēs atjaunot lapotni un nodrošināt kvalitatīvu ražu, tāpēc galīgos zaudējumus varēs novērtēt tikai pirms ražas novākšanas vai pēc tās pabeigšanas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka daļa sīpolu ražas var tikt zaudēta.

Tomēr šā gada izaicinājumi neaprobežojas tikai ar dabas stihijām. Dārzeņu audzētāji visā Lietuvā saskaras arī ar ārkārtīgi lielu sezonas darbinieku trūkumu. Īpaši sarežģīta situācija ir bioloģiskajās saimniecībās, kur liela daļa darbu tiek veikta ar rokām – darbinieku trūkuma dēļ kavējas ravēšanas darbi, un, sākoties ražas novākšanai, rodas risks, ka izaudzēto produkciju nepaspēs savākt laicīgi.

Saskaņā ar Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas (LDAA) veikto biedru aptauju datiem, vienai saimniecībai šajā sezonā vidēji trūkst apmēram 10–15 sezonas darbinieku. Lielākais sezonas darbinieku pieprasījums tikai sākas, tāpēc situācija tuvākajos mēnešos var vēl vairāk sarežģīties.

Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas direktore Simona Marmienė norāda, ka šogad dārzeņu audzētājiem nākas izturēt vairākus triecienus vienlaikus.

„Šī gada situācija ir ārkārtēja ar to, ka lauksaimniekiem vienlaikus jācīnās gan ar ekstremāliem laika apstākļiem, gan ar kritisku sezonas darbinieku trūkumu. Lietusgāzes un krusa jau ir nodarījušas lielus postījumus daļai saimniecību, bet tur, kur raža ir saglabājusies, pārmērīgā mitruma dēļ strauji izplatās slimības. Tajā pašā laikā daudziem lauku saimniecībām trūkst darbinieku ravēšanas un ražas novākšanas darbiem. Mēs lēšam, ka vien sezonas darbinieku trūkuma dēļ šogad var tikt zaudēti vairāk nekā 15 % no Lietuvas dārzeņu ražas, bet, ņemot vērā arī dabas katastrofu nodarītos zaudējumus, kopējais ražas samazinājums būs vēl lielāks. Precīzu zaudējumu apmēru varēsim novērtēt tikai pēc sezonas beigām, taču jau tagad ir skaidrs, ka patērētājus šogad varētu sasniegt ievērojami mazāks lietuviešu dārzeņu daudzums.“

Lauksaimniecības palātas priekšsēdētāja Algimanta Pabedinskienė uzsver, ka šī gada situācija vēlreiz parādīja nepieciešamību stiprināt lauksaimniecības nozares noturību.

„Šodien redzam, ka lauksaimniekiem vienlaikus jāpārvar nevis viens, bet vairāki izaicinājumi – ekstrēmi laika apstākļi, augu slimību izplatība un arvien akūtāks sezonas darbinieku trūkums. Šādas situācijas liecina, ka valstij ir jāpievērš lielāka uzmanība riska pārvaldības pasākumiem, jāpaātrina meliorācijas infrastruktūras atjaunošana un jāmeklē risinājumi, kas palīdzētu saimniecībām nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. No tā ir atkarīga ne tikai lauku saimniecību konkurētspēja, bet arī Lietuvas iedzīvotāju iespēja iegādāties kvalitatīvus lietuviešu dārzeņus. Tāpēc ir nepieciešama cieša sadarbība starp valsts iestādēm, lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijām un lauksaimniekiem, lai nodrošinātu valsts pārtikas ražošanas noturību un konkurētspēju“, – saka Lauksaimniecības palātas priekšsēdētāja Algimanta Pabedinskienė.

Pēc Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas novērtējuma, šī sezona vēlreiz parādīja, ka klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laika apstākļi un arvien pieaugošais darbaspēka trūkums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumiem Lietuvas dārzeņu audzēšanas nozarei. Tas nozīmē ne tikai mazākus saimniecību ienākumus, bet arī mazāku lietuviešu dārzeņu piedāvājumu tirgū un augstākas to ražošanas izmaksas.

Kas ir svarīgi zināt lauksaimniekiem?

Ja pārmērīgo lietus dēļ jūsu saimniecība ir cietusi zaudējumus vai kļūst neiespējami savlaicīgi izpildīt uzņemtās saistības, vissvarīgākais ir – nekavēties un fiksēt situāciju.

Pirmie soļi lauksaimniekam

Pirmkārt, ieteicams:

• vērsties pie Nacionālās maksājumu aģentūras (NMA) un informēt par radušos situāciju;

• fiksēt nodarīto kaitējumu – uzņemt fotogrāfijas, savākt citus pierādījumus;

• vērsties pie savas pašvaldības, lai tā novērtētu un fiksētu nodarīto kaitējumu.

Ja pašvaldībās apkopotie dati liecinās par lielu zaudējumu apmēru, pašvaldības var izsludināt ārkārtas stāvokli pašvaldības līmenī. Ja parādība ir plaša mēroga, var tikt apsvērta arī ārkārtas stāvokļa izsludināšana valsts līmenī.

Ja ārkārtas stāvoklis vēl nav izsludināts

Ir svarīgi zināt, ka pat tad, ja ārkārtas stāvoklis nav izsludināts, lauksaimnieki nezaudē tiesības vērsties pie NMA.

Ja nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ nevarat savlaicīgi izpildīt atbalsta saistības vai citas prasības, par kurām tiesību aktos nav paredzēti automātiski izņēmumi, 15 darba dienu laikā no dienas, kad uzzinājāt vai varējāt uzzināt par radušos apstākļiem, jums jāvēršas pie NMA.

Pieteikuma iesniedzēji nezaudē tiesības uz atbalstu, ja saistības nav izpildītas atzītu nepārvaramas varas (force majeure) vai ārkārtas apstākļu dēļ. Šādā gadījumā ir jāiesniedz dokumenti, kas pamato, kāpēc saistības nav iespējams izpildīt.

Pieteikums jāiesniedz pa e-pastu dokumentai@nma.lt, bet fotogrāfijas ieteicams iesniegt, izmantojot mobilo lietotni „NMA agro”. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli.

Tāpat ir svarīgi zināt, ka pieteikuma iesniedzēji līdz 15. septembrim var atteikties no atbalsta par deklarēto lauku, ja objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar izpildīt saistības. Šī iespēja neattiecas uz gadījumiem, kad NMA jau ir informējusi par plānoto pārbaudi, pieteikumā konstatējusi kļūdas, lūgusi iesniegt papildu dokumentus vai pārbaudes laikā jau konstatējusi pārkāpumus.

Ko darīt, ja ir izsludināta valsts mēroga ārkārtas situācija?

Pēc valsts mēroga ārkārtas stāvokļa izsludināšanas lauksaimniecības subjekti, kas cietuši zaudējumus, ir tiesīgi vērsties pašvaldības administrācijā, lai novērtētu ciestos zaudējumus un piešķirtu valsts atbalstu. Pašvaldība organizē zaudējumu novērtēšanu, izveido komisiju, kas apseko cietušos kultūraugus un nosaka zaudējumu apmēru.

Tajā pašā laikā ieteicams pēc iespējas ātrāk savākt visus pierādījumus – fotogrāfijas, videomateriālus, dokumentus, kas apliecina ciesto zaudējumu un tā apmēru. Tas var būt īpaši svarīgi gan novērtējot tiesības uz atbalstu, gan lemjot par iespējamajām kompensācijām.

Ja lietus dēļ nevarat izpildīt arī citas saistības

Ja nepārvaramas apstākļu dēļ nevarat izpildīt saistības pret bankām, produkcijas iepircējiem vai citiem kreditoriem, ieteicams nekavējoties informēt tos par radušos situāciju un meklēt risinājumus termiņu pagarināšanai vai citām iespējamām vienošanām.

Vajadzības gadījumā var vērsties pie teritoriālajām Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības palātām, lai saņemtu apliecinājumu par nepārvaramas varas (force majeure) apstākļiem. Valsts sedz šādu apliecību izsniegšanas izmaksas (līdz 200 eiro), un pēc apliecības saņemšanas pieprasījums NMA jāiesniedz viena mēneša laikā.

Svarīgākais – negaidīt, kamēr situācija vēl vairāk pasliktināsies. Savlaicīgi informējot NMA un pašvaldību, kā arī savācot pierādījumus, ir iespējams aizsargāt savas tiesības uz atbalstu, izvairīties no sankcijām un radīt priekšnoteikumus vēlākai ciesto zaudējumu novērtēšanai.