Labības novākšana kļūst par uzņēmējdarbības pārbaudījumu: kāpēc vieni lauku saimniecības gūst peļņu, bet citas — nē?

Kā norāda lauksaimniecības nozares eksperti, mūsdienās saimniecību panākumus arvien biežāk nosaka spēja efektīvi pārvaldīt pieejamos resursus, izmantot modernas tehnoloģijas un pieņemt pamatotus investīciju lēmumus.

Kā norāda Dangis Valaitis, pēdējo divu desmitgažu laikā Lietuvas lauksaimniecība ir būtiski mainījusies: „Ja ņemtu vērā 90. gadus, viens cilvēks varēja apstrādāt 20–40 hektārus, bet mūsdienu modernā lauku saimniecībā – 150–250 hektārus.&“

Šī pārmaiņa atspoguļo ne tikai tehnikas un tehnoloģiju attīstību. Tā liecina par to, kā ir mainījusies lauku saimniecību attieksme pret efektivitāti, plānošanu un investīcijām.

Šī gada labības raža: ko liecina pirmie signāli?

Lai gan galīgie rezultāti kļūs zināmi pēc sezonas beigām, pirmie labības ražas dati ļauj novērtēt galvenās tendences. Dažādos reģionos situācija atšķiras sakarā ar nevienmērīgo nokrišņu daudzumu, augsnes apstākļiem un citiem faktoriem.

„Šogad labības ražas novākšana sākās agrāk Lietuvas ziemeļu daļā. Dienvidu un centrālajā Lietuvā situācija izskatās laba, bet vislielākās bažas joprojām rada Rietumu Lietuva, kur augus ietekmēja mitruma trūkums un pavasara salnas.“

Pēc D. Valaičio teiktā, kopējā valsts graudu raža var būt līdzīga vai nedaudz lielāka nekā pagājušajā gadā. „Šobrīd ir sagaidāms, ka Lietuvā raža būs līdzīga vai līdz 5 % lielāka nekā pagājušajā gadā. Lielākais potenciāls tiek prognozēts graudaugu kultūrām.

Tomēr patieso rezultātu parādīs saimniecības gūtā peļņa, un to ietekmē ne tikai ražas novākšanas darbi, bet arī visi iepriekš pieņemtie lēmumi.

Labības novākšana – lēmumu rezultāts

Pēc D. Valaičio teiktā, labākos rezultātus sasniegs nevis tie saimniecības, kurām paveicās ar laika apstākļiem, bet gan tās, kas bija pienācīgi sagatavojušās sezonai. Liela nozīme bija pārdomātai sējummaiņai, izmantotajām tehnoloģijām, pietiekamajiem tehnikas resursiem un iespējai savlaicīgi veikt sēšanas un augu aizsardzības darbus.

„Šogad bija vairākas situācijas, kad svarīgākos darbus bija jāveic ārkārtīgi īsā laikā. Graudu novākšanas laikā redzam to pašu: dažas dienas saulains laiks, pēc tam atkal lietus. Tāpēc veiksmīgas ir tās saimniecības, kas spēj ātri novākt ražu un kurām ir pietiekami tehniskie resursi un graudu žāvēšanas jauda. Par galīgo ražu runāsim pēc mēneša, taču jau šodien varam novērtēt, vai visi lēmumi līdz labības novākšanai tika pieņemti pareizi.“

Galīgo ražošanas pašizmaksu nosaka arī tas, kad un par kādām cenām tika iegādāti mēslošanas līdzekļi un augu aizsardzības līdzekļi, kā arī tas, cik precīzi un efektīvi tie tika izmantoti laukos.

Rentabilitāti nosaka nevis hektāri

Bieži tiek uzskatīts, ka konkurētspējas priekšrocības nodrošina tikai liela saimniecības platība. Tomēr prakse liecina, ka tas vairs nav galvenais veiksmes faktors. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka pieaugošās izmaksas par tehniku, mēslošanas līdzekļiem, enerģiju un darbaspēku liek saimniecībām daudz rūpīgāk izvērtēt savus lēmumus.

Kas šodien gūst peļņu? Tā saimniecība, kas ir investējusi ražīgumā, samazinājusi darbinieku skaitu, pārgājusi uz precīzu darbu un sākusi strādāt, vadoties pēc kartēm. Ieguldījumi tehnikā arī ir jāaprēķina ļoti precīzi: „Nestrādājoša tehnika nerada vērtību. Tās vērtība samazinās, par to tiek maksāts līzings, tāpēc katram ieguldījumam ir jāatbilst reālajām saimniecības vajadzībām.&“

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecības tehnika ir sadārdzinājusies aptuveni par 30 %, savukārt mēslošanas līdzekļu tirgū lauksaimnieki saskārās ar ārkārtīgi lielām cenu svārstībām. „Kad graudu cenas bija kritušās līdz aptuveni 190 eiro par tonnu, daudziem saimniecībām rentabilitāte kļuva par nopietnu izaicinājumu. Pēdējos mēnešos cenas ir atguvušās līdz aptuveni 245 eiro par tonnu, tāpēc noskaņojums tirgū ir nedaudz optimistiskāks.“

Tehnoloģijas kļūst par nepieciešamību

Mūsdienu lauku saimniecībās tehnoloģijas vairs nav konkurences priekšrocība, bet gan nepieciešams nosacījums, lai strādātu efektīvi. Arvien biežāk tiek izmantoti precīzās lauksaimniecības risinājumi, automātiskās vadības sistēmas, satelītdati, lauka kartes un dažādi analītiskie rīki.

Automātiskās vadības sistēmas, kas pirms diviem gadu desmitiem bija retums, šodien ir kļuvušas par ierastu mūsdienu tehnikas sastāvdaļu un ļauj samazināt pārklāšanos, ietaupīt līdz pat 15 % darba laika un apmēram 10 % degvielas izmaksu.

Tomēr, kā norāda D. Valaitis, vēl svarīgāka par pašām tehnoloģijām kļūst informācija, ko tās ģenerē. Ražīguma kartes ļauj ļoti precīzi novērtēt katra lauka potenciālu. Pamatojoties uz šiem datiem, lauksaimnieki pieņem lēmumus par mēslošanu, sēju vai citām agronomiskām darbībām, un dažkārt secina, ka noteiktas platības apstrādāt vienkārši nav izdevīgi.

Šodien kombaini, traktori un cita tehnika jau sen ir kļuvusi ne tikai par darba rīkiem, bet arī par platformām liela apjoma datu vākšanai.

„Datu vākšana ir galvenais uzdevums lauksaimniecībā. Ja šodien mēs tos neizmantojam un nezinām, kā tās izmantot, pēc dažiem gadiem mākslīgais intelekts visu analizēs un piedāvās risinājumus“, – viņš apgalvo.