Kā sniegt atbalstu, to nesniedzot: kļūdainā kārtība rada jautājumus

No 1. līdz 28. septembrim lauksaimnieki atkal varēs iesniegt pieteikumus saskaņā ar Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības 2023.–2027. gada stratēģiskā plāna pasākumu „Ilgtspējīgas investīcijas lauksaimniecības saimniecībās”. Šim uzaicinājumam ir paredzēti 18,26 miljoni eiro, no kuriem līdz 10,4 miljoniem eiro — vairāk nekā puse no kopējā budžeta — ir atvēlēti galvaspilsētas reģiona projektiem.

Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) paskaidro, ka šie līdzekļi nav papildus piešķirti galvaspilsētas reģionam. Gluži pretēji – tas ir gandrīz viss šim reģionam paredzētais finansējums, kas nav izmantots iepriekšējos uzaicinājumos. Tomēr ministrijas sniegtie dati liecina, ka vairāk nekā puses programmas perioda laikā galvaspilsētas reģionā apstiprināts tikai 846 tūkstoši eiro atbalsta – aptuveni 7,5 % no šim reģionam paredzētajiem līdzekļiem.

Vairāk nekā 10 miljoni eiro — nav jauns finansējums

„Agrobite.lt“ vērsās pie Lauksaimniecības ministrijas, lūdzot paskaidrot, uz kāda pamata tika nolemts šā gada uzaicinājumā galvaspilsētas reģionam piešķirt līdz 10,4 miljoniem eiro. Ministrija uzsver, ka šāds finansējuma apjoms nav jauni aprēķināti vajadzības.

„Līdzekļi un to sadale reģioniem ir noteikta Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības 2023–2027. gada stratēģiskajā plānā, t. i., visā programmas periodā 20 % šim pasākumam piešķirto līdzekļu ir jāizmanto galvaspilsētas reģionā un 80 % — Vidus- un Rietumlietuvas reģionā“, – norāda ministrija un piebilst, ka šā gada 10,4 miljonu eiro summa veidojās šādi: “2026. gadā galvaspilsētas reģionam piešķirtie līdzekļi veido šim reģionam piešķirto, bet vēl neizmantoto līdzekļu atlikumu“.

Ministrijas sniegtie dati liecina, ka visā 2023.–2027. gada periodā galvaspilsētas reģionam šim pasākumam ir paredzēti 11,2 miljoni eiro. Tomēr 2023.–2025. gadam apstiprināts tikai 846 tūkstoši eiro atbalsta. Tas nozīmē, ka līdz šim ir izmantoti tikai aptuveni 7,5 % no kopējā galvaspilsētas reģionam paredzētā finansējuma, bet neizmantotais atlikums sasniedz 10,4 miljonus eiro. Tieši šī summa tiek pārcelta uz šī gada uzaicinājumu.

Pieteikumi tika iesniegti, taču finansējumu saņēma ne visi

Ministrijas sniegtie dati ļauj novērtēt arī pagājušā gada uzaicinājuma rezultātus. 2025. gadā galvaspilsētas reģionā tika iesniegti septiņi pieteikumi, kuros tika lūgts apmēram 3,8 miljonu eiro atbalsts. Tomēr finansējums tika piešķirts tikai diviem projektiem, kuru kopējā summa ir 846 tūkstoši eiro.

Lauksaimniecības ministrija plašāk nekomentē, kāpēc no septiņiem pieteikumiem apstiprināti tikai divi un kādi iemesli noteica šādu rezultātu. Turklāt šis atbalsts vēl nav izmaksāts, jo projekti pašlaik tiek īstenoti.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu rezultātus, loģiski rodas jautājums, vai šajā uzaicinājumā izdosies izmantot gandrīz visu iepriekšējo trīs gadu laikā neizmantoto finansējumu.

„Lēmumi par neizmantoto līdzekļu turpmāko izmantošanu tiks pieņemti pēc 2026. gada pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, izvērtējot faktisko līdzekļu atlikumu reģionos“, – atbild Lauksaimniecības ministrija, neatklājot, vai līdzekļi tiks pārdalīti citam reģionam vai atgriezti programmas kopējā budžetā.

Tātad tikai pēc šā gada pieteikumu pieņemšanas termiņa beigām kļūs skaidrs, vai reģionam paredzētais finansējums atbilda reālajām investīciju vajadzībām.

Privilēģētie aizdevumi neizraisīja interesi – tika saņemts tikai viens pieteikums

Vēl viena izmaiņa gaidāma privilēģēto aizdevumu jomā. Pagājušā gada uzaicinājumā šim pasākumam bija paredzēts atsevišķs finansējums, taču interese bija ārkārtīgi maza.

„2025. gadā saskaņā ar šo pasākumu tika saņemts 1 pieteikums par aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem. Tā kā pasākums neguva plānoto interesi, 2026. gadā tika veikti grozījumi Stratēģiskajā plānā, un aizdevumiem paredzētie līdzekļi tika pārdalīti dotācijām saskaņā ar šo pasākumu. Tāpēc šobrīd vairs nav iespējams pieteikties uz izdevīgu aizdevumu saskaņā ar šo pasākumu“, – savu lēmumu paskaidroja ministrija.

Lauksaimniecības ministrija norāda, ka pasākuma „Ilgtspējīgas investīcijas lauksaimniecības saimniecībās“ mērķis ir veicināt investīcijas, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Stratēģiskā plāna uzraudzībā tiek novērtēts rezultāta rādītājs R.16 „Ar klimatu saistīti ieguldījumi”, un visā programmas periodā dotācijas būtu jāsaņem aptuveni 205 saimniecībām.

Tomēr ministrija nav sniegusi konkrētu novērtējumu par to, cik lielā mērā šīs investīcijas ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai kāda būtu orientējošā cena par vienu samazināto tonnu, un, kas ir vissvarīgāk, — ja galvaspilsētas reģions atkal neizmantos piešķirto finansējumu, vai atlikušie līdzekļi tiks pārdalīti, vai arī tiks meklēti citi risinājumi to izmantošanai.

Vai tomēr būtu racionālāk šos līdzekļus novirzīt tur, kur ir koncentrētas lopkopības saimniecības? Tādā gadījumā nebūtu jāpārnes līdzekļi no viena gada uz nākamo.