Lauksaimnieki: nebūs melleņu ražas, lietus sabojāja zemenes, ir grūti savākt ražu

Jau vairāk nekā nedēļu Lietuvā līst lietus un laiks ir atdzisis, kas lauksaimniekiem jau rada bažas – pēc viņu teiktā, šāds atdziestums un bagātīgie nokrišņi nav labi, jo īpaši traucē novākt ražu, taču vēl nerada lielu apdraudējumu.

Daži zemeņu audzētāji saka, ka ogas jau sāk pūt, taču citi priecājas par ne slikto ražu, jo paspēja zemenes novākt. Turklāt lietusgāzes ir nolīdzinājušas zāli – to ir grūti pļaut, un tas pats draud arī labībai.

Kā stāsta lauksaimnieki, to, ko vēlās salnas paspēja tikai bojāt, lietus pabeidza – nolauza ziedkopas, pumpurus vai jau izveidojušos augļus vai graudu vārpas. Lauksaimnieki baidās no nopietnākām sekām, ja lietus turpināsies, ūdens paliks laukos un vagās – puve iesūksies sakņu kultūrās.

Pārāk daudz lietus, trūkst siltuma

Kā norāda Lietuvas ekoloģisko saimniecību asociācijas priekšsēdētāja Brigita Mosiejauskė, augiem šobrīd trūkst siltuma: „Nokrišņi un siltums ir sadalījušies ļoti nevienmērīgi – nokrišņu ir pārāk daudz, bet siltuma pārāk maz“.

„Ja lietus turpināsies vēl nedēļu, radīsies sarežģīta situācija ar pākšaugu ražas novākšanu, ja vēl divas nedēļas – noteikti cietīs arī labība“, – BNS paskaidroja B. Mosiejauskė.

Pēc viņas teiktā, šogad ekoloģiskajās saimniecībās darbi nenotiek laikus, un tas ietekmēs ražu, neraugoties uz ieilgušo lietaino periodu.

„Jau pavasarī aizkavējās vēlāko kultūru, piemēram, griķiem, tāpēc kultūraugi tiks bojāti, bet ziemas kultūrām tas īpaši neietekmēs, jo tās jau ir iesakņojušās. Ja kāds bija agrāk iesējis pākšaugu kultūras — pupas, zirņus vai citas — un tās jau ziedēja, karstums negatīvi ietekmēja ziedkopas — tās izžuva un nokrita“, – teica B. Mosiejauskė.

Pēc viņas teiktā, lietus apturēja arī lopbarības ražošanu: „Nevar iebraukt pļavās, nopļaut vai arī tur, kur zāle jau bija nopļauta, nevar izvest ruļļus, siens bojājas, un lielā lietus dēļ ir grūti saglabāt šo lopbarības kvalitāti“.

Nebūs melleņu, bojājas zemenes

Jaunojo lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas saka, ka šie gadi nav vislabākie melleņu un zemeņu audzētājiem.

„Mums klājas slikti. Šķiet, ka Lietuvā melleņu ražas praktiski nebūs, jo, pēc sarunām ar melleņu audzētājiem, visi ziedkopas ir nosalušas. Ogu krūmiem bija postošas salnas, karstums, bet pašreizējie stiprie lieti ir galīgi iznīcinājuši melleņu ražu“, – viņš teica BNS.

„Arī zemeņu audzētāji tagad sūdzas par masveidā bojājošām ogām – pēc pirmajiem lietiem parādījās tādi plankumi, un tagad, kad lietus turpinās, zemenes sāk pūt – pat skumji skatīties: ogulītes ir skaistas, bet tām jau ir plankumi, sākusies puve, un lauksaimnieki tās vienkārši novāc, lai neapliptu ar sēnīti, novāc šīs ogas un iznīcina“, – stāstīja V. Buivydas.

Pēc viņa teiktā, karstuma laikā satraukti bija graudu audzētāji – viņi pat laistīja laukus: „Ja tā būtu izžuvusi un karstums būtu turpinājies ilgāk, tas būtu iznīcinājis graudu ražu. Bija pat tādu lielāku lauksaimnieku, kuri jau bija sākuši laistīšanu, jo baidījās, ka karstuma dēļ zaudēs 15–20 % ražas.“

Tagad graudaugu audzētāji baidās, ka stiprais lietus un vējš nenoguldīs labību: „Kāds lauksaimnieks, kurš audzē lucernu, saka: „Spēcīgais lietus jau sāka nogāzt augus uz zemes.”“

Pēc V. Buivydo teiktā, pavasarī no salnām cietušajiem jāņogām vēl lielāku postījumu nodarīja sausums: „Tie ziedkopas, kas bija sākušas veidoties, vienkārši saritinājās, savīlās, un augļi neattīstījās. Raža nebūs liela.“

Jaunojo lauksaimnieku un jaunatnes savienības priekšsēdētāja vietnieks turklāt bažījas, ka, ja laukos saglabāsies mitrums un turpinās lietus, var ciest kartupeļi.

Lietus ir iznīcinājis līdz pat 40 % ražas

4,5 ha lielu zemeņu lauku īpašnieks Paulius Preibys no Klaipēdas rajona aprēķina, ka lietus dēļ zaudēs 30–40 % ražas, bet zaudējumi var būt arī lielāki.

„Lietus daudzums ir neparasts. Ir nolijis līdz pat 40 milimetriem ūdens — tik daudz parasti nolīst mēnesī, bet šeit tas nolīst vienā dienā. Ūdens stāv vagās, lai gan tās ir paceltas un izveidotas tā, lai neapplūstu zemenes. Trūkst ļoti maz, lai ūdens vienkārši pārplūstu pāri grāvjiem. Vēl nav novākta visa raža, sezona ir tikai pusceļā, bet es jau runāju par ražas zaudējumiem. Zaudējumi ir lieli – lietus dēļ 30–40 procenti,” – BNS apgalvoja lauksaimnieks.

Pēc viņa teiktā, arī izmirkušās ogas ir jānovāc, lai iesēdusies puve neizplatītos un nekaitētu augam.

„Tās vienkārši izmet laukā. Vai arī būtu jāpārstrādā, bet tas maksā. Es vēl neesmu sasniedzis tādu līmeni, lai varētu nodarboties ar pārstrādi. Gribētu, lai pēc šādām lietusgāzēm būtu iespēja kaut kur tās pārstrādāt, bet šobrīd tas vienkārši neizdodas. Varbūt man pašam trūkst iniciatīvas, lai meklētu, ar ar ko varētu sadarboties vai strādāt, bet šādai lietai ir nepieciešams labs partneris, ja vēlies panākumus“, – teica zemeņu audzētājs.

P. Preibio teiktajā, vēl nav bijuši tādi ražīgi gadi, kad ienākumus varētu ieguldīt zemeņu pārstrādē. Kad vieni gadi ir labāki, citi rada zaudējumus. Pagājušajā gadā, piemēram, 80 % zemeņu laukos ražu neizdevās novākt: „Viss zemeņu lauks bija zem ūdens, nācās pirkt stādus un atkārtoti apstādīt dažas lauka daļas.”

Tajā pašā laikā daži citi zemeņu audzētāji stāsta, ka izdevās izvairīties no lietusgāžu sekām, jo paspēja novākt agrās ogas.

Ritas Kvietkus, kurš Šiaulēju rajonā, Adomiškiu ciematā audzē gandrīz 2 ha zemeņu, BNS apgalvoja, ka šogad raža ir ne slikta.

„Salīdzinot ar citiem gadiem, ar pagājušo gadu, šis gads izskatās labi. Pagājušajā gadā mēs praktiski neko nenovācām, jo ziedēšanas laikā 10 dienas valdīja zema temperatūra. Pagājušajā gadā salnas visu iznīcināja, bet šogad salnu nebija, lai gan vienā naktī tāds aukstums bija, un bija redzams, ka augi ir cietuši, taču salīdzinājumā ar citiem gadiem zaudējumi bija minimāli, bet, salīdzinot ar pagājušo gadu, te nav ko salīdzināt“,” – stāstīja R. Kvietkus.

„25 gadus, kopš nodarbojamies ar audzēšanu, esam jau samierinājušies ar to, ka nevarēsim novākt visu ražu – daļu nosalst, daļu apēd gliemeži, gliemeži sabojā, daļu — lietus“, — piebilda R. Kvietkus.

Pēc viņa teiktā, agrās zemenes lietus vairs neietekmē – tās jau ir novāktas, bet lietus nedaudz kaitēja vēlajām ogām.

„Ogas visu laiku paliek ūdenī. Lietus laikā mēs vispār nenoplūcam. Ja plūc, tās paņem, miziņa saspiežas un tad sulas vienkārši izplūst. Mēs izmantojam katru brīdi, kad ir iespējams novākt. Vēlo zemeņu mums nav daudz“, – apgalvoja viņš.

Audrius Giraitis, kurš jau 27 gadus audzē gandrīz 1 ha zemeņu Pyplių ciematā Kaunas rajonā, arī priecājās, ka paspēja novākt gandrīz visu ražu: „Bet man nācās saskarties arī ar tiem puvušajiem augļiem. 10 procentus es noteikti zaudēju.“

„Kad audzē vairākas šķirnes, viena šķirne ir izturīga pret vienu slimību, cita – pret citu, tāpēc kopējais vidējais rādītājs ir labs. Pagājušajā gadā bija nedaudz labāk. Nesala. Un arī šogad nebija sala – neuzķēru tos agrās salnas. Tikai puve un karstums dažām šķirnēm nedaudz nodarīja kaitējumu. Viena šķirne puvo, otra nepuvo. Vienos gados labāk aug viena, citos – otra. Pagājušajā gadā bija labākā raža, šogad vēl neesmu saskaitījis, bet, kā redzu, vienai šķirnei šogad raža bija nedaudz vājāka,” – BNS stāstīja lauksaimnieks.