Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai laika apstākļus: kas kļūs dārgāks un kādas iespējas paveras Baltijas valstīm
Baltijas valstīs klimata pārmaiņas bieži vien šķiet kā tāla problēma. Grieķijā, Spānijā vai Itālijā, kur karstuma viļņi, sausums un mežu ugunsgrēki jau tieši ietekmē tūrismu, lauksaimniecību un visu ekonomiku, viedoklis ir citāds. Tomēr arī mums būs jāsaprot, ka klimata pārmaiņas arvien biežāk būs redzamas ne tikai, skatoties uz termometru, bet arī veikala čekā, apdrošināšanas rēķinā un valsts budžetā.
Ne visi priecājas par siltumu
2024. gadā Eiropa reģistrēja siltāko gadu vēsturē, un vidējā temperatūra bija par 1,47 grādiem augstāka nekā 1991.–2020. gada vidējā. Lietuvā 2024. gads kļuva par siltāko visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē: vidējā gada gaisa temperatūra sasniedza 9,5 grādus, kas ir par 2,1 grādu vairāk nekā daudzgadu vidējais rādītājs.
Pēc Eiropas Centrālās bankas novērtējuma, 2025. gada vasaras karstuma vilnis eirozonā varēja paaugstināt neapstrādātu pārtikas produktu cenas par 0,4–0,7 procentu punktiem jau pēc gada, t. i., šogad. Tie paši pētījumi liecina, ka līdz 2060. gadam ekstremāla vasara Eiropā varētu paaugstināt pārtikas cenas par 1,8 procentu punktiem vairāk, nekā tas būtu bez klimata pārmaiņām.
Inflācija mums netrūkst pat bez klimata problēmām. Pašlaik inflāciju joprojām visvairāk ietekmē ģeopolitika, kurā pēdējā laikā noteikti netrūkst nemieru. Mēs cenšamies risināt ģeopolitiskās problēmas, bet klimata ietekme vēl nav tik izteikta, tāpēc vēl neuzsākam nopietnākus pasākumus, lai gan, iespējams, tas jau būtu jādara.
Eiropas Komisijas lauksaimniecības tirgu pārskatā norādīts, ka 2024.–2025. gadā Eiropas Savienībā (ES) vīna ražošana sasniegs zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, bet nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ ābolu raža varētu samazināties par 4 %, persiku un nektarīnu raža – par 5,8 %, tomātu raža — par 2,6 %.
Jau tagad visvairāk apdraudētās kategorijas ir augļi, dārzeņi, olīveļļa, vīnogas, graudi, lopbarība, kā arī netieši – piena un gaļas produkti. Klimats kļūst par vēl vienu pastāvīgu faktoru, ko vairs nevar ignorēt, prognozējot inflāciju un sekojot līdzi Eiropas Centrālās bankas rīcībai.
Mums ir jāpielāgojas, kamēr tas vēl nav pārāk dārgi
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, laika posmā no 1980. līdz 2024. gadam ar ekstremāliem laika apstākļiem un klimata parādībām saistītie ekonomiskie zaudējumi ES sasniedza aptuveni 822 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā 208 miljardi eiro tika ciesti vien laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam. Vidējie ikgadējie zaudējumi laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam sasniedza 44,9 miljardus eiro, savukārt laikposmā no 1980. līdz 1989. gadam tie bija aptuveni 8,6 miljardi eiro.
Rodas jautājums – vai, ņemot vērā Dienvideiropas izžūšanu, daļa no pārtikas ražošanas sloga pārvietosies uz Ziemeļeiropu un Austrumeiropu? Baltijas valstīs jau redzam kultūras, kas agrāk šķita riskantākas: vairāk kukurūzas, ziemas kviešu, rapša, dažviet tiek eksperimentēts ar soju vai vīnogām.
Tomēr būtu naivi domāt, ka Lietuva vai Igaunija pēkšņi kļūs par jauniem pasaules vīna reģioniem. Augsne, drenāža, uzglabāšana, darbaspēks, pārstrādes infrastruktūra un tirgus saiknes nerodas tikai tāpēc, ka vasara ir kļuvusi siltāka.
Sākumā negatīvās izmaiņas visvairāk būs manāmas reģionos, kurus skārušas plūdas, ugunsgrēki un karstums. Tomēr arī Baltijas valstis nav pasargātas: vētras, applūdušas teritorijas, meža kaitēkļi, ekstremāli nokrišņi un elektrotīklu neaizsargātība var mums izmaksāt dārgi.
Tāpēc valstīm būs jāpārskata savs skatījums uz infrastruktūru. Ceļi, tilti, dzelzceļi, elektrotīkli un ēkas tika projektētas, pamatojoties uz vēsturisko klimatu, taču vēsturiskais klimats vairs nav tāds pats.
Eiropas Komisijas pasūtītajā novērtējumā norādīts, ka ES līdz 2050. gadam pielāgošanās klimata pārmaiņām ik gadu prasīs aptuveni 70 miljardus eiro: aptuveni 30 miljardus eiro — infrastruktūrai, 21 miljardu eiro — ekosistēmām un 12 miljardu eiro — pārtikas drošībai. Vai mums vispār atradīsies līdzekļi gan aizsardzības stiprināšanai, gan infrastruktūras izveidei, gan citu problēmu risināšanai? Vai varbūt vienkārši atkal uzspiedīsim miljardus?
Baltijas valstīm tā ir iespēja, ko vajadzētu izmantot
Vismaz mūsu reģionā klimata sasilšana tuvākajā nākotnē nekļūs par pastāvīgu eksistenciālu ekonomisku problēmu. Tomēr pielāgošanās bieži vien izmaksā lētāk, ja to sāk agrāk: labāka meliorācija, izturīgākas kultūras, elastīgāka lauksaimniecība, labāk aizsargāti elektrotīkli, mazāk būvniecības riskantās teritorijās, saprātīgāka pilsētu plānošana.
Baltijas valstīm klimata pārmaiņas ir arī iespēja — pateicoties garākam veģetācijas periodam, dažām jaunām kultūrām, bioekonomikai, kokrūpniecības nozarei, loģistikai un pat tūrisma nozarei.
Varbūt kādreiz dienvidu eiropiešiem nāksies nopietni pārdot mūsu vēsākas vasaras: „Esat noguruši no 40 grādu karstuma un ugunsgrēkiem? Nāciet baudīt patīkami vēsu ziemeļu vasaru – 15 grādi un viegla smidzināšana, tāpat kā pirms tūkstoš gadiem, vikingu laikos.“
Kamēr dienvidnieki cīnās ar grūtībām, Baltijas valstīm paveras dažādas iespējas. Laimīgi būs tie, kuri ātrāk pielāgosies: lauksaimnieki, pašvaldības, apdrošinātāji, infrastruktūras pārvaldītāji un valsts budžeta plānotāji. Klimata pārmaiņas vairs nav tikai vides aizsardzības jautājums, pat Baltijas valstīs. Izmantojiet to.
