Tikai 10 balsis: lēmums, kas apturēja Mercosur un izraisīja vētru Eiropā
Eiropas Parlaments aptur Eiropas Savienības un Mercosur bloka brīvās tirdzniecības nolīguma ratifikācijas procesu. Lēmums par nolīguma nodošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST), kurai būs jāizvērtē, vai tas ir saderīgs ar ES līgumiem, Strasbūrā notikušajā plenārsēdē tika apstiprināts ar tikai 10 balsu pārsvaru
.
Tas nozīmē, ka "Mercosur" nolīgums netiks apstiprināts tuvāko mēnešu laikā, ja ne ilgāk. Šis lēmums ir izraisījis spraigas debates gan politiskajās aprindās, gan lauksaimnieku aprindās
.Pārdomāts solis vai politiska vilcināšanās?
Eiropas Parlamenta deputāts Kazys Starkevičs uzskata, ka Eiropas Parlamenta lēmums ir tieši saistīts ar pēdējā laikā pieaugošo neapmierinātību lauksaimnieku vidū visā Eiropā.„Es domāju, ka tas atspoguļo pašreizējo lauksaimnieku noskaņojumu. Rodas iespaids, ka EP, vēršoties Tiesā, cenšas parādīt, ka ir darīts viss iespējamais. Vēlāk varēs droši teikt: "Tiesa ir lēmusi, tātad viss ir kārtībā". Es to drīzāk uzskatītu par piesardzības soli, nevis par reālu bremzēšanu," saka parlamentārietis.
.
Klimata pārmaiņu komitejas priekšsēdētājs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Broņis Rope ieņem mērenāku nostāju. Viņš sacīja, ka ir jāpārbauda visas juridiskās neskaidrības un ka šis lēmums varētu radīt svarīgu precedentu nākotnē.
Ropē.
„Šis jautājums ir ticis izvirzīts jau iepriekš, bet acīmredzot nav pietiekami ņemts vērā. Tāpēc plenārsēdē pietika ar dažām balsīm, lai pieņemtu šo lēmumu. Ir labi, ka līgums tiek nosūtīts izskatīšanai, – tas būs ļoti noderīgi nākotnē, ja būs skaidrs juridisks apstiprinājums“, –, – saka B. Rope.
Eiropas Parlamenta deputāts Viktors Pranckietis saskata gan politiskās kavēšanās, gan piesardzības elementus.
„Es domāju, ka ir abi varianti. No vienas puses, tas ir normāls pārbaudes process, no otras puses, tas ir veids, kā aizkavēt lēmuma pieņemšanu. Eiropas Komisijā līgumu apstiprināja ar balsu vairākumu, taču tam nebija absolūta atbalsta," viņš norāda
.
Lietuvas Eiropas Parlamenta deputāti balsoja citādi
Eiropas Parlamenta balsojums pēc saraksta atklāja arī Lietuvas pārstāvju atšķirīgās nostājas. No deviņiem balsojušajiem deputātiem tikai divi - Aurelijs Veryga un Valdemārs Tomaševskis - atbalstīja lēmumu nodot lietu izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā, bet septiņi bija pret to.
Pēc K. Starkeviča domām, Lietuvai bieži vien nav vienotas nostājas arī citos svarīgos jautājumos.
„Lietuvas nostāja reti kad ir vienota, īpaši Eiropas Parlamenta deputātu vidū“, – viņš apgalvoja.
Tāpat piekrīt arī B. Rope, norādot, ka skaidras nostājas par Mercosur nolīgumu nav bijis arī valsts līmenī.
V. Pranckietis situāciju vērtē kritiskāk un norāda uz lauksaimniecības nozīmes nenovērtēšanu.
„Lietuva nekad nav bijusi vienota, un Viļņā bieži vien pat neapzinās, ka pastāv lauksaimniecība. Arī dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir vājas zināšanas par šo nozari. Tajā pašā laikā lauksaimniecība veido vismaz trīs procentus no valsts IKP. Žēl, ka balsojumi notiek brīvi un bez apspriešanās," saka politiķis.
Zemkopji atzinīgi novērtēja lēmumu
Balsošanā par lietas nodošanu Eiropas Savienības Tiesai nobalsoja 334 deputāti, pret bija 324, bet vēl 11 deputāti atturējās. Tajā pašā laikā papildu priekšlikums par lietas nodošanu Eiropas Kopienu Tiesā tika noraidīts, 225 deputātiem balsojot par un 402 deputātiem pret.
.
Praktiski tas nozīmē, ka galīgais balsojums par Mercosur līgumu notiks tikai pēc tiesas secinājumiem, apturot procesu vismaz uz dažiem mēnešiem un, iespējams, pat ilgāk.
Eiropas lauksaimnieki atzinīgi novērtēja šo lēmumu. Kā vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi, lauksaimnieki, kuri jau vairākas dienas protestē pie Eiropas Parlamenta durvīm, uzskata, ka tas ir būtisks bremzieris līgumam, kas pēdējos mēnešos ir radījis nopietnas bažas par konkurenci un saimniecību nākotni
.
Eiropas Komisijas pārstāvis Olofs Gils pauda nožēlu par šo lēmumu, sakot, ka rezolūcijā izvirzītie jautājumi nav jauni un jau ir sīki analizēti sarunu laikā.
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noēls Barro tikmēr atzinīgi novērtēja lēmumu, uzsverot nepieciešamību aizsargāt Eiropas lauksaimniecību un nodrošināt pārtikas suverenitāti. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka, vēršoties Tiesā, nav pietiekami ņemta vērā pašreizējā ģeopolitiskā situācija.