Jaunie muitas nodokļi un CBAM nodeva ir izmainījuši Eiropas mēslošanas līdzekļu tirgu

Krievijas dominējošā loma Polijas un visas Eiropas mēslošanas līdzekļu tirgū sāk strauji mazināties. No 2025. gada 1. jūlija Eiropas Savienība ieviesa papildu muitas nodokļus slāpekļa un kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, bet no 2026. gada, kad pilnībā sāka darboties oglekļa dioksīda robežkorekcijas mehānisms (CBAM), šo produktu konkurētspēja ir vēl vairāk samazinājusies. Pirmieji rezultāti liecina par ievērojamu importa samazināšanos un strauju piegāžu virzienu pārorientēšanos, apgalvo Polijas portāls Farmer.pl.

Vēl 2024. gadā Krievija bija viens no svarīgākajiem mēslošanas līdzekļu piegādātājiem Eiropas Savienībai. Eiropas politiķi norādīja, ka 2024. gada pirmajos astoņos mēnešos mēslošanas līdzekļu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz ES pieauga pat par 52 %, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi un karu Ukrainā. Tieši šīs atkarības dēļ Eiropas Komisija ierosināja tirdzniecības ierobežojumus un papildu klimata politikas pasākumus.

Jaunie muitas nodokļi paredz ne tikai 6,5 % muitas tarifu, bet arī papildu nodokli par katru importēto mēslošanas līdzekļu tonnu. No 2025. gada vidus slāpekļa mēslojumam no Krievijas un Baltkrievijas sākta piemērot papildu nodokli 40 eiro par tonnu, kas turpmākajos gados vēl pieaugs. Vienlaikus sākta piemērot arī CBAM mehānismu, kas uzliek importētājiem pienākumu maksāt par ražošanas procesā izdalīto CO₂ daudzumu, tādējādi izlīdzinot konkurences nosacījumus ar Eiropas ražotājiem.

Tirgus uz šīm izmaiņām reaģēja jau pirms stingrāko noteikumu stāšanās spēkā. 2025. gada pēdējā ceturksnī ES slāpekļa mēslošanas līdzekļu imports pieauga par 75 % un sasniedza 4,75 miljonus tonnu. Tikai 2025. gada decembrī Kopienā tika ievestas 2,52 miljonu tonnu slāpekļa mēslošanas līdzekļu – tas bija rekordliels apjoms, jo tirgotāji un importētāji centās uzkrāt krājumus pirms CBAM stāšanās spēkā.

Tomēr jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tendence bija pilnīgi pretēja. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu imports Eiropas Savienībā samazinājās no 3,38 miljoniem tonnu līdz 1,05 miljoniem tonnu, jeb pat par 69 %. Polijā izmaiņas bija vēl izteiktākas – importa apjoms no trešajām valstīm samazinājās no 510 tūkstošiem tonnu līdz tikai 56,3 tūkstošiem tonnu. Tas nozīmē pat 89 % kritumu gada laikā.

Tajā pašā laikā tirgū strauji nostiprinās alternatīvie piegādātāji. Lielākie slāpekļa mēslošanas līdzekļu eksportētāji uz ES kļuva Ēģipte, Alžīrija un Ķīna. Polijas tirgū arvien lielāku nozīmi iegūst piegādes no Alžīrijas, Vācijas, Nīderlandes un Lietuvas, bet kompleksmēslojuma segmentā izceļas Maroka, Norvēģija un Serbija. Pēc ekspertu vērtējuma tas palielina piegāžu drošību un samazina atkarību no viena ģeopolitiskā reģiona.

Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāji apgalvo, ka muitas nodokļi un CBAM palīdz atjaunot godīgu konkurenci, jo Krievijas ražotāji ilgu laiku izmantoja lētākas enerģijas izejvielas un mazāk stingras vides aizsardzības prasības. No otras puses, lauksaimnieku organizācijas brīdina, ka ilgtermiņā papildu nodokļi var paaugstināt mēslošanas līdzekļu cenas, it īpaši, ja pasaules tirgū saglabāsies augstas dabasgāzes cenas vai tiks traucēti alternatīvie piegādes kanāli.

Pirmieji 2026. gada dati liecina, ka Eiropas Savienības stratēģija samazināt atkarību no Krievijas mēslošanas līdzekļiem darbojas. Tomēr vienlaikus sākas jauns posms, kurā par svarīgākajiem faktoriem kļūs ne tikai cena, bet arī produkta oglekļa pēdas nospiedums, piegādes ķēžu uzticamība un spēja pielāgoties arvien stingrākajām klimata politikas prasībām.