Vai Zemkopības ministrijas vadība spēj aizstāvēt Lietuvas ražošanu?

Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidamerikas Mercosur bloku ir iekļauts saraksts ar vairāk nekā 300 ES produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN). Tomēr neviens no plašāk pazīstamajiem Lietuvas produktiem, piemēram, „Skilandis“ vai „Lietuviškas varškės sūris“, šajā sarakstā nav iekļauts. Tikmēr Polijā ir vismaz divi aizsargāti nosaukumi – degvīna kategorijā.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢN) aizsardzība starptautiskos nolīgumos tiek uzskatīta par svarīgu instrumentu, lai aizsargātu tradicionālos produktus no nosaukumu atdarināšanas un nelikumīgas piesavināšanās trešo valstu tirgos. Vai Lietuvas iestādes ir darījušas visu iespējamo, lai pārstāvētu valsts produktus un intereses?

?

Lielās valstis rūpējas par sevi, mazās valstis paliek novārtā

„ES–Mercosur nolīgums ir nepieciešams tikai lielajām industriālajām valstīm– Vācijai, Francijai utt. Tas, cik lielā mērā tiks skartas tādas mazas valstis kā Lietuva, tām nebija svarīgi. Un šī situācija, ka Lietuvas produkti netika iekļauti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā, to vēlreiz apstiprina," saka Seima deputāts Valius Ąžuolas.

Pēc viņa domām, jau no paša nolīguma prezentācijas sākuma trūka skaidru atbilžu par to, kā tiks aizsargāti Eiropas lauksaimnieki un kā tiks kompensēti iespējamie zaudējumi.

„Kad bija jālemj par Mercosur nolīgumu, trūka reālu atbilžu par to, kas notiks. Tika teikts, ka nav jābaidās – ES par visiem parūpēsies. Bet mēs jau tagad redzam, ka lielās valstis parūpēsies pašas par sevi, bet mazās paliks novārtā," sacīja EP deputāts, piebilstot, ka Lietuvai, iespējams, nāksies pastiprināt importa kontroli, jo Mercosur valstis centīsies agresīvāk iekļūt Eiropas tirgū.

.

„Kad tika parakstīts nolīgums, Brazīlijas olu tirgū tika sperti izšķiroši soļi ne tikai valsts līmenī. Tās ir nikni ieinteresētas ielauzties mūsu tirgū. Līdz ar Mercosur nolīgumu vecā kontinenta lauksaimnieki ir stājušies cīņā. Mēs Eiropā centīsimies slēpties aiz noteiktiem ierobežojumiem, bet citas valstis virzīs ražošanu valsts līmenī," uzskata Oka kungs.

Spēcīgas institucionālās pozīcijas trūkums

„Tā ir atbilde tiem, kas saka, ka Mercosur ir liels labums – pat šādi diezgan delikāti jautājumi netiek risināti. Nākotne ir neskaidra visiem, pat tiem, kas ir ieguldījuši lielas investīcijas un centušies saglabāt unikālus produktus– saka Kęstutis Mažeika, Saeimas deputāts.

Jā uzskata, ka Lietuvai būtu aktīvi jāaizstāv savas intereses un produkti, taču pagaidām trūkst skaidru signālu no atbildīgajām iestādēm

.

„Manuprāt, tas vispār ir dīvains process, kad sabiedrība un pat pati lauksaimnieku sabiedrība uzzina ziņas no publiskās telpas. Tikmēr no Zemkopības ministrijas vai valdības nav skaidras nostājas“, –, – viņš saka.

K. Mažeika norāda, ka gadījumā, ja nolīgums tiks ratificēts Eiropas Parlamentā, Lietuvai var nākties atgriezties pie sarunu galda, lai novērstu atstātās nepilnības un izlemtu, vai valsts iestādes ir gatavas pārvaldīt konkurenci no valstīm ar zemākām prasībām.

FMA atbilde

Darba ministrija (ZM) sniedz atšķirīgu situācijas skaidrojumu. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju Lietuva kopā ar Ārlietu ministriju regulāri iesniedz priekšlikumus par Lietuvas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iekļaušanu divpusējos nolīgumos starp ES un trešām valstīm.

„Zemkopības ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju vienmēr iesniedz priekšlikumus par Lietuvas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iekļaušanu divpusējos nolīgumos starp ES un trešām valstīm. Būtisks ir šādu priekšlikumu ekonomiskais pamatojums – kāda ir konkrētā produkta eksporta vērtība uz konkrēto trešo valsti (valstu grupu). ES dod priekšroku komerciāli spēcīgākiem un pazīstamākiem apzīmējumiem no lielākām valstīm," teikts ministrijas atbildē.

MAFF norāda, ka ierosinājumi tika izteikti arī ES–Mercosur gadījumā un ka galīgajā Mercosur valstīs aizsargājamo ES ĢN sarakstā esot iekļauts arī „Oriģinālā lietuviešu degviskā degvīna“

.

Toties ministrija norāda, ka šādos sarakstos ietilpst tikai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā daļa no intelektuālā īpašuma sistēmas, tāpēc tradicionālie garantētie produkti (GTG) uz šādu aizsardzību nevar pretendēt.

„Garantētie tradicionālie produkti (kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), piemēram, Lietuvosški skilandis vai Žemaitiškas kastinys, nav tiesīgi saņemt šādu aizsardzību“, – norāda ministrija.

Kas ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde?

Ja varētu šķist, ka tādiem produktiem kā skilandis vai kastinys automātiski būtu jābūt aizsargātiem ar ĢN, patiesībā tas ir atkarīgs no produkta statusa Eiropas Savienības kvalitātes sistēmā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, kas aizsargā produkta nosaukumu, ja tam ir skaidra saikne ar konkrētu vietu un tas atbilst noteiktai specifikācijai. ES sistēmā parasti izmanto divas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kategorijas: aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN/AĢIN), ja visi ražošanas posmi notiek konkrētā apgabalā, un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN/AĢIN), ja pietiek ar vismaz vienu ražošanas posmu Ta savukārt tradicionāls garantēts produkts (GTG) nozīmē, ka produkts ir atzīts par tradicionālu tā sastāva vai ražošanas metodes dēļ, bet tā statuss nav obligāti saistīts ar vienu konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, tāpēc starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos tas parasti netiek uzskatīts par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

.

Vai Lietuva nākotnē var stiprināt savu produktu aizsardzību?

Lietuvas Pārtikas un lauksaimniecības ministrija (MAFF) norāda, ka Lietuva turpina censties iekļaut savas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajos nolīgumos, taču galīgais lēmums visos gadījumos ir Eiropas Komisijas ziņā.

.

„ES ir noslēgti vairāk nekā 50 tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, no kuriem aptuveni 30&bdash;40 ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ar īpašiem sarakstiem. (...) Jāatzīmē, ka galīgo lēmumu par konkrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iekļaušanu nolīguma sarakstā pieņem Eiropas Komisija," norādīja ministrijā.

Lietuvas politiķi savukārt uzsver, ka mazākām valstīm ir jāmeklē veidi, kā nostiprināt savas pozīcijas, un viens no tiem ir aktīvākas sarunas un sadarbība ar partneriem reģionā.

„Lai Lietuvas produkti tiktu iekļauti aizsargājamo produktu sarakstā, mums arī ir jāstrādā, jāvienojas un jāvienojas. Viens no veidiem, kā rast – ceļu, ir meklēt sabiedrotos, kaimiņvalstis, kas ražotu līdzīgus produktus un kopā tiktu iekļauti ĢN sarakstā“, – saka V. Ąžuolas.

Kas tālāk?

„Agrobite“ atgādina, ka Eiropas Parlaments ir apturējis ES un Mercosur nolīguma ratifikācijas procesu pēc tam, kad tikai ar 10 balsīm nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST), lai tā sniegtu juridisku atzinumu par nolīguma atbilstību ES līgumiem.

Tas nozīmē, ka Lietuvas iestādes joprojām reāli var veikt pozitīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk tās ražojumu saņem pienācīgu aizsardzību saskaņā ar nolīgumu

.

Jautājums ir, vai pašreizējā Zemkopības ministrijas vadība ir spējīga spert reālus soļus, vai arī tā vairāk paļausies uz deklarācijām

.