Īsas barības ķēdes: prioritāte uz papīra, neinteresanta realitātē?

2025. gadam tuvojoties noslēgumam, ir atklājusies nepatīkama patiesība: īsās pārtikas apgādes ķēdes projekti Lietuvā joprojām ir drīzāk deklarēta, nevis reāla lauksaimniecības politika, ko īsteno Andrius Palionis vadītā Lauksaimniecības ministrija. Visā pieteikumu iesniegšanas periodā Nacionālajā maksājumu aģentūrā (NVA) tika iesniegti tikai 11 pieteikumi.

Mēr šim pasākumam bija paredzēti vairāk nekā 5,3 miljoni eiro, tomēr lielākā daļa līdzekļu paliks neiztērēti.

Lauksaimnieki un citi uzņēmēji vienkārši nav apņēmušies veidot īsās pārtikas ķēdes. Ņemot vērā, ka pieprasīti tikai 1,64 miljoni eiro, kuru pietiktu, lai atbalstītu visus bez jebkādas konkurences, ir skaidrs, ka problēma ir nevis finansējumā, bet gan paša pasākuma pievilcībā

.

„Iesniegtajos pieteikumos pieprasītās atbalsta summas svārstās no 27 000 eiro līdz 250 000 eiro vienam projektam“, norāda NMA.

Kāpēc lauksaimnieki nav ieinteresēti?

Ja gan teorētiski īsās piegādes ķēdes izklausās pievilcīgi – tieša saikne ar patērētāju, augstāka pievienotā vērtība, mazāk starpnieku – praksē lauksaimnieki saskaras ar birokrātisku birokrātiju, sarežģītām prasībām un neskaidriem ekonomiskajiem ieguvumiem.

Mazākām saimniecībām bieži vien nav laika vai cilvēkresursu, lai administrētu projektus, savukārt lielākām saimniecībām tas, visticamāk, nav lietderīgi.

Ne velti lielākā daļa pieteikumu iesniedzēju ir fiziskas personas, savukārt juridisku personu gandrīz nav: tikai divi kooperatīvi ir nolēmuši pieteikties. Tas liecina, ka pat organizētās struktūras neredz pietiekamu motivāciju attīstīt šo virzienu

.