I. Hofmans: lauksaimniecības nozarei draud stagnācija
Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi dalībvalstīm rezervēto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) summu sadalījumu 2028.-2034. gadam.
Lietuvas ierosinātā rezervētā summa 4 386,5 miljonu eiro apmērā rada nopietnas bažas. Tā ir paredzēta lauksaimnieku ienākumu atbalsta pasākumiem un segs tiešos maksājumus, nozaru intervences un lielāko daļu lauku attīstības pasākumu: ieguldījumu atbalstu, jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu, mazo saimniecību attīstību, uzņēmējdarbības veicināšanu, saimniecību aizvietošanas pakalpojumus u. c.
„Šī Lietuvai ierosinātā rezerve ir bīstami zema un neatbilst mūsu valsts lauksaimniecības un lauku attīstības vajadzībām un stratēģiskajiem mērķiem. Salīdzinot ar 2021.-2027. gada periodu, kad finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai (neskaitot ar ienākumiem nesaistītos atbalsta pasākumus) bija 5 485,2 miljoni eiro, jaunais priekšlikums ir pat par 20 % mazāks," sacīja lauksaimniecības ministra pienākumu izpildītājs Ignas Hofmanas.
Visām dalībvalstīm kopumā ir paredzēti 300 miljardi eiro, no kuriem 6,3 miljardi eiro ir paredzēti lauksaimniecības rezervei, bet pārējie 293,7 miljardi eiro - ienākumu atbalsta pasākumiem
.Izvērtējot EK ierosināto līdzekļu vidējo apjomu gadā, kas aprēķināts, ņemot vērā atbalsttiesīgo hektāru skaitu visās dalībvalstīs, Lietuva ierindojas 2. vietā no beigām starp visām ES valstīm (sk. attēlu).
.
„Pat vispesimistiskākajā scenārijā, kurā tiešo maksājumu aploksne tiktu iesaldēta 2027. gada līmenī, – kas pilnībā neatbilst Lietuvas lauksaimniecības vajadzībām un stratēģiskajām prioritātēm, – tiešo maksājumu finansēšanai vien būtu nepieciešami aptuveni 4289 miljoni eiro, kas ir gandrīz viss Lietuvai rezervētais finansējums“, uzsvēra I. Hofmans.
Vis tas, pēc viņa domām, liecina, ka EK lēmumi rada risku pārcelt atbildību no Briseles uz valstu līmeni. Vienīgais veids, kā šobrīd rast papildu līdzekļus –, ir kopējais pārdales fonds, lai īstenotu NRP plānus, kurā citām Lietuvas tautsaimniecības nozarēm būs jākonkurē par līdzekļiem. Ņemot to vērā, lauku attīstības prognozes brīdina par potenciāli draudīgu pagrieziena punktu. Ierosinātais "iekšējās vienošanās" princips ar izpratni par aizsardzības un kohēzijas prioritātēm nebūs efektīvs
.„Šāds scenārijs Lietuvai nav pieņemams. Ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas būs sarežģītas, ilgas un mērķtiecīgas, balstītas uz vērtībām un skaidru lauksaimniecības, lauku attīstības un valsts interešu pārstāvību kopumā. Piedāvātais finansēšanas modelis liecina par vēlmi būtiski mainīt līdz šim spēkā esošos KLP principus, palielinot lauksaimnieku finansiālo slogu. Tas rada pamatjautājumu: kā tiks nodrošināta tiešo maksājumu konverģence pret ES vidējo līmeni un kā tiks īstenoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi? Ja Lietuvas lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētā summa saglabāsies EK piedāvātajā līmenī, mums nāksies atteikties no papildu lauksaimnieciskās darbības un pasākumiem, kas vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu“, – saka I. Hofmans.
