EPL likuma atcelšana atstās Lietuvu bez balsstiesībām ES

Valdošā "Nemunas aušra" un vēl divi deputāti ierosina atcelt Lauksaimniecības kameras likumu (LLKC), un to līderi apgalvo, ka Lietuva zaudēs savu pārstāvi Eiropas Savienībā (ES) un nebūs nevienas organizācijas, kas aizstāvētu mazo un jauno saimniecību intereses.

Palātas pārstāvji uzsver, ka organizācija netiek finansēta no valsts budžeta, kā to apgalvo grozījumu iniciatori.

„Lauksaimniecības kameras likuma atcelšana nozīmētu, ka (...) mums vairs nebūtu statusa pārstāvēt (Lietuvu – BNS) Eiropas Savienībā noteiktās organizācijās, kur viena no galvenajām prasībām ir jumta organizācijas statuss“, –, – ceturtdien preses konferencē sacīja ŽŪR priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivids.

„Tas izklausās destruktīvi. Visām organizācijām gan Lietuvā, gan ES ir klasisks modelis, kur mums kā platformai ir jāpārstāv nozare gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī,'' sacīja organizācijas priekšsēdētājs Arūnas Svitojus.

„Aušriešu“ līderis Remigijs Žemaitaitis un K. Mažeika iepriekš aģentūrai BNS skaidroja, ka likuma atcelšana nozīmētu, ka budžetā vairs netiks paredzēts finansējums Lauksaimniecības kamerai, kas gadā veido aptuveni trešdaļu miljona. 

Buivids tomēr uzsvēra, ka EAA jau divus gadus nav saņēmusi budžeta līdzekļus.

„Pēdējos divus gadus mēs neesam saņēmuši atsevišķu finansējumu no budžeta. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputātu sniegtā informācija ir maldinoša. Tā tas bija arī pirms diviem gadiem. Finansējums tika pārtraukts Kēstuša Navicka (toreizējā lauksaimniecības ministra – BNS) laikā. Ikgadējā summa bija aptuveni 300 tūkstoši eiro, taču palāta šādu finansējumu vairs nesaņem," BNS sacīja V. Buivydas.

Mazie, jaunie lauksaimnieki zaudēs balsi

Pēc Buivīda teiktā, kamera aktualizē mazajiem, jaunajiem lauksaimniekiem aktuālus jautājumus, kurus neuzsver Lauksaimniecības padome, kas apvieno lielos lauksaimniekus.

„Atbalsta koncentrācija ir ļoti šauri koncentrēta vienās rokās, 20 procenti saimniecību saņem 80 procentus atbalsta“, – sacīja A. Svitojus.

V. Buivīda sacīja, ka viens no risināmajiem jautājumiem ir uzlabot nepilnīgo režīmu, kas ierobežo 500 hektāru zemes iegādi, un taisnīgāk sadalīt atbalstu lauksaimniekiem.

Visbeidzot, Buivīda sacīja, ka ir nepieciešams uzlabot arī atbalsta piešķiršanas kārtību, kas ierobežo 500 hektāru zemes iegādi.

„Palāta apvieno arī kopienas, vietējās rīcības grupas, amatniekus, mežu īpašniekus un zemes īpašniekus. Viņu struktūra ir daudz plašāka (nekā Lauksaimniecības padomes struktūra)“, “, “ teica viens no organizācijas vadītājiem.

„Mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad platformu, kas ir devusi daudzus jaunos lauksaimniekus, grib iznīcināt savtīgu interešu vārdā“, –, – viņš piebilda.

Lietuvas Ģimeņu saimniecību savienības priekšsēdētāja Eglė Markevičiūtė sacīja, ka jaunie lauksaimnieki „baidās runāt, jo baidās, ka ar viņiem var tikt izrēķināts“.

„Mēs esam vismazākie, visjutīgākie, visneaizsargātākie. Mūsu balss būtu ļoti maz sadzirdama, ja nebūtu PFA, (...) tie mums ir vitāli svarīgi“, – teica Lietuvas Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja Rūta Jurgaite. Viņa sacīja, ka EAA sniedz konsultācijas jauniešiem, kuri vēlas sākt nodarboties ar lauksaimniecību

.

Ceturtdien EAA tiksies ar Eiropas lauksaimniecības un pārtikas komisāru Kristoferu Hansenu, kurš apmeklēs Lietuvu, lai iepazīstinātu ar saviem komentāriem

.

Valsts kontrole jau iepriekš ir atzinusi, ka EAA darbība tiek finansēta saskaņā ar vēsturisku tradīciju un ka palātas darbību reglamentējošais likums, kas nav grozīts kopš tā pieņemšanas 1997. gadā, nenosaka konkrētas funkcijas, kurām tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi.

Valsts kontrole pēc 2017. finanšu gada valsts kontroles revīzijas pauda šaubas par to, vai EAA īstenotajam pasākumam "Lauksaimnieku pašpārvaldes stiprināšana" piešķirtie valsts budžeta līdzekļi 364 000 eiro apmērā ir izlietoti mērķtiecīgi un ir devuši taustāmu labumu.