Ja runa ir par mājdzīvnieku, īpaši suņu, turēšanu, cilvēku domas dalās: ir tādi, kas uzskata, ka suns ir jāglabā vienā istabā, jāguļ gultā ar saimnieku vai pat jāsēž kopā pie galda. Otra daļa uzskata, ka suns ir jāmīl, bet tā vieta – audzētavā vai voljērā. Pastāv daudz viedokļu, bet jebkurā gadījumā, ja nomirst suns, kurš ir audzināts, pavadījis savas dienas kopā un mīlēts, ir tikai viens risinājums – apglabāt līķi. Diemžēl ne visi cilvēki saprot šo vienkāršo patiesību.

 Rīkojieties humāni

Rokišķu Sirēnu uzrunāja kāds Rokišķu iedzīvotājs, kuru šorīt pārsteidzis atradums krūmos: „Es gāju pa taku uz mežu meklēt lepus un jau no tālienes ieraudzīju mežā spoži zilu maisiņu, kas spīdēja, nomests zem kāda krūma. Kad tuvojos, es paskatījos, – aizmugurējās kājas bija izvirzītas ārā. Man likās, ka tas ir briedis, bet, ieskatoties, sapratu, ka maisā ir beigts suns... Jauks, labi aprūpēts, kā vaislas suns.

Ejot gar ezera šķērsielu uz vietu, kur gulēja saimnieka atnestais un atstātais suņa līķis, vīrietis aizdomājās, ka cilvēki ir bezsirdīgi: viņi mīl un skūpsta savu suni, bet nespēj pat paspēt to aprakt.

„Ja jau viņi to ir atveduši šurp, vai nebija grūti atnest lāpstu un apglabāt? Droši vien grūti... Kādēļ gan pūlēties: tu to atnesi, tu to izmeti, un tā ir problēma. Mana pirmā doma bija – Es to apbedīšu. Bet tad sāku domāt, ka es pats varētu iekulties nepatikšanās, un es nezinu, kam zvanīt par ķermeni. Nolēmu vispirms dalīties ar žurnālistiem," viņš smaidīja un apliecināja, ka tagad, kad šis fakts ir "ierakstīts", viņš noteikti apglabās šeit izmesto suni.

Ceļš – tikai daži cilvēki

Tuvojoties jautājumam, kur ved Ezera krusta ceļš, kura malā gulēja skaista, kopta sunīte, vīrietis atbildēja, ka ceļš ir neizbraucams un ved tikai uz saimniecības pagalmu. Tomēr vīrietis apliecināja, ka nevienā no abām pie ceļa esošajām lauku mājām nav neviena suņa, tāpēc beigtajam mājdzīvniekam – no kaut kurienes bija jānāk.

„Šie lauki ir pilni ar zāli aizaugušiem atkritumiem. Cilvēki no pilsētas mēdz šeit vest visu: riepas un sadzīves atkritumus. Kad tika uzstādīta zīme "strupceļa beigas", šeit brauca mazāk cilvēku. Taču izrādās, ka viņi joprojām ved šāda veida atkritumus. Protams, es nezinu, kas notika ar suni – varbūt tas bija slims un nomira, bet tas nemaina faktu, ka to kāds šeit atveda, un tie, kas to atveda, nespēja to apglabāt, – skumji teica sarunu biedrs, atkal un atkal atkārtojot, ka žēl skaistā suņa.

Atvadoties vīrietis atkārtoja, ka viņš nelaimīgo suni apglabās: „Es rīkososies humāni, un jūs šo stāstu publiskojiet – varbūt kāds atpazīs savu suni un izjutīs nožēlu“.  

Uzņēmumi no koplietošanas telpām

AB „Rokišķu komunālais uzņēmums“ pārstāvji komentēja, ka gadījumā, ja salmiņi tiek atrasti Rokišķu koplietošanas telpās, tos savāc AB „Rokišķu komunālais uzņēmums“ darbinieki saskaņā ar līgumu ar pilsētas vecāko.

Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju teikto, Rokišķu iedzīvotājiem par atrastajiem līķiem jāziņo Rokišķu pilsētas pārvaldei.

Šobrīd uzņēmums nesniedz privātos pakalpojumus iedzīvotājiem par līķu iznīcināšanu.