Visa Lietuva redzēja "spīdzinātājus", bet kurš redzēja patiesību?

pēc Valsts pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā rezonanses izraisījušā ziņojuma par iespējami nolaidīgu liellopu turēšanu Anykšču rajonā ir vērsusies lauksaimniece un viņas ģimene. Emocionālajā paziņojumā uzsvērts ne tikai psiholoģiskais sasprindzinājums, bet arī fakts, ka daļa publiski izplatītās informācijas, pēc lauksaimnieces domām, tika pasniegta ārpus konteksta un pirms oficiālo novērtējumu pabeigšanas.

„Es un visa mūsu ģimene vēlam jums gadu, kas būtu pilns veselības, laimes un miera“, – savu vēstījumu iesāk lauksaimniece Alvyra Žiliene. Taču uzreiz viņa uzsver, ka pēdējās dienas visai ģimenei ir bijušas ļoti smagas. Publiskie apvainojumi un "šausmu fermas" etiķete ir atstājuši dziļu emocionālu iespaidu, viņa saka:

„Vai mēs tiešām esam tik slikti, kā mūs attēlo? Man prātā virmoja domas, ka tas – ir tikai murgs, no kura es vēlos pēc iespējas ātrāk pamosties.“

Firmeris ir pārsteigts, ka tik daudz enerģijas, izdomas un naudas ir ieguldīts, lai par iespējamiem "dzīvnieku mocītājiem" un "šausmu fermu" uzzinātu visa Lietuva.

„Mūsuprāt, visā šajā procesā pietrūka kompetentu trešo pušu iejaukšanās – tādu, kas varētu objektīvi novērtēt situāciju, pirms izdarīt publiskus secinājumus. Tas tika darīts tikai tad, kad sabiedrība jau bija nostājusies pret mums," saka Žiliene.

Viņa arī norāda, ka „naktī kāds cilvēks, kurš bez mūsu atļaujas ieradās privātīpašumā, fiksēja visu, ko atrada „sliktāko“. Pēc lauksaimnieka teiktā, šis ieraksts vēlāk tika publiskots bez jebkādiem paskaidrojumiem vai konteksta.

„Persona precīzi zināja, ko filmēt, no kāda leņķa un kurā diennakts laikā. Kā mēs redzējām kadros, viņš staigāja ne tikai pa telpām, kur tiek turēti dzīvnieki, bet arī pa vietām, kur tiek glabāti dokumenti," viņa teica.

Lauksaimnieks nenoliedz dažus no fiksētajiem faktiem: liellopi tiek turēti piesieti, mēsli netiek izkliedēti naktī un dažās vietās trūka pakaišu. Tomēr viņa uzsver, ka tas ir saistīts ar dzīvnieku drošību un sezonālo lauksaimniecības praksi, nevis vienaldzību pret to labturību.

„Dzīvnieki netiek piesieti tā, ka tie nevar ēst, dzert vai pārvietoties“, –, – uzsvērts paziņojumā.

Lielu publicitāti ir izraisījis arī gadījums ar teļu, kurš piedzima ar iedzimtu defektu. Pēc lauksaimnieka teiktā, lēmumi tika pieņemti, konsultējoties ar speciālistiem, un par situāciju tika informēta VMVT – tika fiksēti dati, teliņš tika humāni iemidzināts un nodots utilizācijai.

„Mēs neko neslēpām no VMVT. Mēs reģistrējām arī asiņojošu govi, kurai dažas dienas pēc atnešanās vēl notiek dabiski fizioloģiskie procesi. Tomēr publiskajā telpā tā tika aprakstīta kā ievainota, it kā ar gūstošu asti," teikts lauksaimnieka „Facebook“ ierakstā.

Viņa arī noraida apgalvojumus par „pienu ar kūtsmēsliem“, norādot, ka attēlos redzamās govis un teles vispār neražo pienu.

MVHWW veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka visnopietnākie pārkāpumi ir nepietiekama pakaišu izvietošana, neuzraudzīti mājlopi un vispārējais fermas stāvoklis. Iestāde izdeva obligātos norādījumus pārkāpumu novēršanai, taču nekonstatēja sistemātisku dzīvnieku spīdzināšanu

.

Reaģējot uz radušos situāciju, ģimene ir veikusi papildu drošības pasākumus, uzstādot videonovērošanas kameras un marķējot privāto teritoriju.

„Šis notikums parāda, cik daudz mums ir atbalstošu cilvēku“, – teikts paziņojumā. Simboliski, ka jauno gadu saimniecībā pavadīja pozitīvas ziņas – govs dzemdēja veselus dvīnīšus.

Nobeigumā lauksaimnieks aicināja sabiedrību nesteigties ar spriedumiem, bet uzklausīt abas versijas, atgādinot, ka nepārdomāti publiski nosodījumi kaitē ne tikai vienai ģimenei, bet arī visai lauksaimnieku kopienai kopumā.