Lauksaimnieki: kultūraugiem nepieciešams lietus, lai ziema būtu laba, un siltums agrai sējai.

Lauksaimnieki stāsta, ka pēc sniegotās un aukstās ziemas sējumu lauki izskatās skaisti, taču daži uzsver, ka trūkst ūdens, bet citi saka, ka traktoriem joprojām ir bīstami iebraukt laukos un tie var iestrēgt.

Augļu un ogu audzētāji saka, ka risku rada pārāk silts laiks – tas veicina veģetāciju un pavasara salnas varētu apsaldēt sējumus. Tomēr siltums ir nepieciešams, lai sāktu agro dārzeņu sēju.

Audrius Vanags, Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs, sacīja, ka dažviet sēja rudenī bija novēlota un veikta pārmitrinātā zemē, tāpēc dažas kultūras tagad ir novājinātas. Tomēr viņš sacīja, ka dažos laukos ir pilnībā attīstījušies gan iepriekš iesētie rapsi, gan ziemāji, piemēram, kvieši.

„Pagājušā ziema bija tik biedējoša, cik tā bija lielo salnu dēļ, taču mums bija pietiekami liela sniega sega, kas bija glābiņš,– teica Vanaga kungs.

„Es būtu vēlējies labāku ražu, bet es samierināšos ar to, kāda tā ir. Svarīgākais ir tas, ka tā pārdzīvoja šo neparasto ziemu. Svarīgākais ir tas, ka nav nepieciešams atkal sēt laukus ar ziemājiem“, – apgalvoja.

Svarīgākais ir tas, ka nav nepieciešams atkal sēt laukus ar ziemājiem“, – apgalvoja.

Ziema kultūraugiem ir nodarījusi maz postījumu

Tikai Lietuvas dienvidu daļā, kur sniega sega bija zemāka, lauksaimnieki ir novērojuši lielākus kaitējumus kultūraugiem – platības, kas ir noslapinātas vai apsalušas, sacīja Vanagos.

.

„Ir atsevišķi lauki, kur augsne bija mitrāka un ūdens nepaspēja aiztecēt – šajos sējumos un visā Lietuvā ir daudz ūdens izsīkumu. Taču situācija vēl nav dramatiska," viņš sacīja.

"

Bet situācija vēl nav dramatiska," viņš teica.

Pasvalis, Pakruojis un citas Lietuvas ziemeļu pilsētas, kur sniegs turējās, iespējams, visilgāk, nav pārāk cietušas, norāda uzņēmuma „Linas Agro“ agronomi.

>

Tie apgalvo, ka rapsis, kvieši, kā arī ziemas mieži un tritikāle izskatās labi, īpaši tie, kas pagājušajā rudenī bija laicīgi iesēti un sekmīgi pārziemojuši, bet tikai atsevišķās saimniecībās sējumi ir gājuši bojā.

„Linas Agro“ agronoms Remigijus Laucius uzskata, ka ziema nodarījusi lielākus postījumus sējumiem Žemaitijā. Viņš stāsta, ka sals šeit iestājās tikai pēc snigšanas, tāpēc slapjais, smagais sniegs vairāk kaitēja ziemājiem: daļa no tiem sapuva un apsala, citus skāra sēnīšu slimības. No otras puses, ir daži lauki, kuros ziemāji pārziemojuši diezgan veiksmīgi, norādīja Laucius.

Atbilstoši „Linas Agro“ informācijai, dažām Suvalkijas saimniecībām, iespējams, nāksies sēt sējumus no jauna.

„Dažas ziemas rapša platības nāksies sēt no jauna –praktiski kā katru gadu, jo daļa no tiem vai nu neizdīgst, vai iet bojā. Ziemas kvieši šajā laikā, iespējams, nebūs jāpārsēj, taču ne visi tie ir pietiekami attīstījušies. Pagājušajā gadā agri iesētajiem kviešiem bija laiks nostiprināties pirms ziemas, bet tagad tie ir labi iesēti. Tomēr vēlāk sētie ir plānāki – tiem ir tikai divas –trīs lapas“, – teikts „Linas Agro“ paziņojumā.

Baidās no pavasara salnām

A. Vanagos sacīja, ka turpmāko ražas stāvokli noteiks pavasara forma – nepieciešams lietus, nevis salnas.

A. Vanagos sacīja, ka turpmāko ražas stāvokli noteiks pavasara forma – nepieciešams lietus, nevis salnas.

„Izskatās, ka ziemā bija daudz sniega, daudz nokrišņu, un tam vajadzēja apūdeņot augsni, taču marts ir sausāks un ūdens ātri notecēja upēs. Mēs ceram, ka drīz būs papildu mitrums – siltas pavasara lietusgāzes, kas piesātinās sējumu laukus“, – Vanags sacīja aģentūrai BNS.

Viņš sacīja, ka pašlaik tiek bažījas par salnām, jo pagājušais gads parādīja, ka vēlās salnas var nodarīt lielus postījumus.

„Augu augšana vēl nav strauja, tāpēc salnas pagaidām nav tik bīstamas. Bīstamākas tās būs tad, kad veģetācija būs pilnībā atguvusies – mēs redzēsim gan kokus zaļākus, gan zāli zaļāku, kad kultūraugi būs zaļāki, kad viss virzīsies uz ziedēšanu“, –, teica Vanags.

<> Lietuvas Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivīds (Vytautas Buivydas) sacīja, ka atšķirībā no graudkopjiem dārzkopji saskata riskus.

„Graudkopībā, šķiet, viss ir kārtībā, ar minimāliem izņēmumiem. Bet dārzkopji saskata riskus – ir ļoti karsts, spīd saule. Šis karstums ir bīstams augiem, kas var sākt izplatīties. Pumpuri jau iet uz priekšu, rodas dzīvība. Ja augi sadīgst, bet temperatūra ir negatīva, tas kaitēs ražai," aģentūrai BNS sacīja Buivids.

Zemaugiem bojājumu nav, vasaras avenēm bojājumu nav

Lietuvas ogu audzētāju asociācijas vadītājs Tautvīds Gurskas sacīja, ka pavasara salnas ir biedējošas: viņiem svarīgākais, lai maijā temperatūra nenokristu zem nulles.

Tautvydas Gurskas.

„Ziema mums nav tik biedējoša kā maija salnas“, – teica T. Gurskas.

Viņš teica, ka sniegs ir glābis jāņogas un zemenes: „Tām viss ir kārtībā. Zemenes zem sniega pārziemojušas labāk nekā siltumnīcās vai tuneļos.“

Melnenes un avenes mazliet apsalušas: „Saplākšņi (sulīga plēve, kas atdala koksni no mizas –BNS) ir nedaudz apsārtuši, bet mēs ceram, ka tie atgūsies, jo saplākšņi ātri mainās.“

„Vasaras avenes ir neaizsalušas – tās nav grieztas. Tas, kas ir virs sniega, ir sasalis. Remontam avenēm sals nav svarīgs, tās tiek grieztas. Tās ļoti labi pārziemo zem sniega," viņš piebilda.

Joprojām ir pāragri stādīt dārzeņus

V. Buivids uzsver, ka agros dārzeņus laukos vēl nevajadzētu stādīt, jo laukos vēl ir pārāk daudz mitruma. Vietās, kur sniegs ir izkusis, vēl ir slapjas vietas, un dažviet ūdens joprojām sūcas.

Toties viņš sagaida, ka lauksaimnieki drīzumā sāks braukt ar traktoriem uz laukiem – tiks veikti pirmie pavasara mēslošanas darbi. Agrīno dārzeņu sēja pagaidām nav aizkavējusies, teica lauksaimnieks.

Kopjers teica, ka agrīno dārzeņu sēja vēl nav aizkavējusies.

„Zemei ir jāsasilda, ja sēj sēklu aukstā zemē, tā neko nedara“, –, – teica V. Buivydas.