Lauksaimnieku pārstāvji: aukstums un sniegs apdraud kultūraugus, bet ziemas apstākļi ir labvēlīgi

Dzeltena sniega sega un aukstums – šādi ziemīgi laikapstākļi, kas neatstāj Lietuvu, rada riskus kultūraugiem, taču laika apstākļi ir labvēlīgi pārziemošanai, un, kā norāda lauksaimnieki, vēl ir pāragri izdarīt secinājumus par iespējamiem postījumiem.

„Visu Lietuvu pašlaik klāj sniegs, tostarp graudkopju laukus. Decembris bija tipisks pēdējo ziemu atspoguļojums – mitrs un silts kā ziemas mēnesis, bet janvāra sākumā viss apgriezās kājām gaisā“, – komentārā aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Audrius Vanags.

Zemnieku pārstāvji apgalvo, ka pūkainā sniega kārta, kas klāj lielāko Lietuvas daļu, ir aizsargājošs un izolējošs pasākums, lai pasargātu kultūraugus no spēcīga sala.

„Šis rudens bija labvēlīgs ar to, ka vispirms nedaudz sasala, temperatūra noslīdēja zem nulles, un pēc tam ziemāju sniega sega. Sniega kārta pasargā ziemājus no izsalšanas, un zem sniega tie var izturēt līdz pat 20 vai 30 grādu aukstumu," aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs Jonass Vilionis.

Viļonis teica, ka satraucoša ir situācija, kad sniega vētras no ziemāju sējumiem ir aizputinājušas sniega kārtu, atstājot tukšus laukus, un sējumi var apsalt no sala.

„Ja (laika – BNS) atkusīs un atkal atkusīs, būs nopietns atkusnis, un tad tas būs ļoti bīstami ziemājiem. Bet tur, kur ziemas kvieši parasti ir iesakņojušies un atrodas zem sniega, tiem vajadzētu izturēt," teica Vilionis.

.

„Varbūt mazliet satrauc pirms dažām dienām notikušās lietusgāzes, kas sniega virsmu pārklāja ar cietu ledus kārtu. Cerēsim, ka tas neradīs pārāk lielus postījumus," sacīja Vanags.

Meteorologi sola, ka dažviet valstī gaidāms sals līdz 30 grādiem pēc Celsija, un Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs apgalvo, ka aukstums ir ļoti bīstams ziemas rapša sējumiem, ziemas miežiem un jutīgajām kviešu šķirnēm.

„Ja nebūtu biezās sniega kārtas, kuras vidējais biezums pašlaik ir 20 cm vai vairāk, tas varētu radīt zināmu stresu (...). Tagad mēs pieņemam prognozēto auksto laiku un ceram, ka tas neradīs tiešus zaudējumus," skaidroja Vanags.

„Ja nav sniega, aukstā temperatūra tieši ietekmē ziemājus: tie novājinās, atmirst un neizdzīvo līdz pavasarim. No otras puses, ja mums ir ļoti bieza sniega kārta, apmēram metru vai vairāk, tad arī zem tās esošās kultūras apsalst un iet bojā," paziņojumā presei sacīja agrotehnoloģiju speciāliste Gabriele Pšibišauskiene.

Zemnieku pārstāvji: pagaidām briesmas nedraud, bet prognozēt ir pāragri

Lietuvas Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs uzskata, ka pagājušā gada ziema salīdzinājumā ar šā gada ziemu pat nebija ziema un ir pāragri prognozēt, kā kultūraugi pārdzīvos šā gada ziemu.

„Pagaidām nekādas briesmas nedraud, taču ir gadi, kad pavasarī labība izsalst, jo, sniegam atkušoties, neaizsalušās ziemāju kultūras atkal sasalst un kļūst neaizsargātas. Ja pēkšņi atkusīs un sāks sasalt zem sniega kārtas, arī tas nav labi, bet pagaidām tā nav noticis," aģentūrai BNS sacīja Vilionis.

A. Vanagoss sacīja, ka pēdējos gados vislielākos postījumus ir nodarījusi nevis ziema, bet gan temperatūras svārstības pavasarī, kas ietekmē kultūras, kuras ir pamodušās pārāk agri.

„Rudens sēja notika pārāk mitros apstākļos, un kultūraugi nesagaidīja ziemu labi sagatavoti“, sacīja Labības audzētāju asociācijas priekšsēdētājs.

„Ir vēl tikai ziemas vidus, un āpši ir izlipuši no alas, pagriezās un devās atpakaļ gulēt. Grūti prognozēt nākotni, bet, ņemot vērā sniega daudzumu laukos, mēs ceram, ka tas izkusīs vienmērīgi, nesakopjot laukus," viņš piebilda.

Saimniekiem pašlaik nevajadzētu uztraukties par saviem sējumiem, jo situācija pašlaik ir labvēlīga ziemāju ziemošanai, sacīja Pšibišauskiene.

Nozares lielākie draudi sējumiem – pelējums

G. Pšibišauskiene stāsta, ka sniega pārziemošanai liela nozīme ir augsnes biezumam un blīvumam, vai sniegs ir pūkains vai slapjš, kā arī tā kušanas laikam.

Saskaņā ar viņas teikto, bieza slapja sniega kārta ir smaga un mazāk gaisīga, kas rada labvēlīgus apstākļus pavasara pelējuma izplatībai, kas dažviet var nodarīt kaitējumu labības sējumiem.

„Laba sniega kārta ir pārklājusi zemes virsmu, pirms tā ir sasalusi. Cerēsim, ka šis sala trūkums neradīs negatīvas sekas un kultūraugi pārziemos veseli un bez pelējuma riska," aģentūrai BNS sacīja Vanags.

Aurimas Sabeckis no Lietuvas Agrārās un mežsaimniecības zinātnes centra Lauksaimniecības institūta sacīja, ka vislielākais pelējuma patogēnu izplatīšanās risks ir tad, ja temperatūra svārstās ap nulli un sniega sega saglabājas mēnesi vai ilgāk.

„Pat ar nepastāvīgu sniega segu mitras un nepastāvīgas ziemas laikā jutīgākās šķirnes var skart pavasara pelējuma patogēni, un augi var ciest no sakņu puves, slikti pārziemot vai nepārziemot vispār," sacīja Sabeckis.

„No otras puses, iestājoties pavasarim, spēcīgs augs, pat ja tas pavasara pelējuma dēļ ir zaudējis lapas, var diezgan labi ataugt un parādīties, atjaunojoties veģetācijai“, –, viņš piebilda.

Dzīvojot biezā sniega segā, labvēlīgi apstākļi ir arī purva grauzējiem: „Ja zeme nav sasalusi, tie ravē alas un barojas ar ziemas rapsi.“