"Livestock 2025" - gandrīz bezdzīvnieku izstāde ar cenām, kas mulsina izstādes dalībniekus

Nors valstybė parodai organizuoti skyrė daugiau kaip 100 000 eurų, joje įkainiai, kaip teigia potencialūs dalyviai, pernelyg dideli.

Pēc mēneša, 25. un 27. septembrī, VMU Lauksaimniecības akadēmijā notiks izstāde "Lopkopība 2025“". Interesanti, ka izstāde par lopkopību notiks gandrīz bez mājlopiem. „Eiropā šogad izplatās lipīgās slimības (mutes un nagu sērga, zilais mēle), kas ir bīstamas liellopiem un citiem pārnadžiem (aitām, kazām), tāpēc Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests ir aizliedzis rīkot pasākumus ar šo sugu dzīvniekiem“, – apstiprina pasākuma organizatori, vienlaikus apliecinot, ka būs iespēja apskatīt zirgu, trušu un putnu šķirņu izstādes. Vai ar to pietiek lopkopības nozarei?

?

Semināri

VVU Lauksaimniecības akadēmijas Izstāžu organizēšanas nodaļas vadītāja Dr. Rima Pranaitiene stāsta, ka, lai gan izstādē nebūs daudz lauksaimniecības dzīvnieku, tajā būs uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, jaunākā tehnika un tehnoloģijas, konsultācijas, semināri un izglītojošas programmas.

„Nesenā ārvalstu pieredze rāda, ka lopkopības nozarei veltīti pasākumi, neskatoties uz infekcijas slimībām, joprojām notiek, kaut arī nedaudz citādā formātā“, – saka Dr. R. Pranaitiene.

Kāds ir citāds formāts? „Uzmanības centrā ir labās prakses apmaiņa, sadarbības tīklu veidošana un kontaktu stiprināšana, jaunāko zināšanu izplatīšana un jaunāko tehnoloģiju popularizēšana, jo tas palīdz nodrošināt saimniecību konkurētspēju“, – uzskata VDU Lauksaimniecības akadēmijas Izstāžu organizēšanas katedras vadītāja.

„ Tāpat ceram, ka uzņēmumi, lauksaimnieki, mazie amatnieki aktīvāk komunicēs un sadarbosies, un sabiedrībai būs iespēja parādīt, kāda ir lauksaimnieku laime šajā grūtajā un izaicinājumu pilnajā laikā“, – izstādes gaidas skaidro Dr. R. Pranaitiene.

Nespēja ieinteresēt

„Tā ir iespēja uzņēmumiem parādīt jaunākos risinājumus lopkopības nozarē, popularizēt savus produktus un pakalpojumus, pārliecināties, cik liels ir pieprasījums pēc piedāvātajiem produktiem, izpētīt klientu vajadzības un pat noslēgt līgumus un paplašināt savu klientu loku. Vienlaikus tā ir iespēja veidot sadarbības saites ar zinātni, lai izstrādātu un testētu jaunus produktus un tehnoloģijas u.c., “, – apliecina Izstāžu organizēšanas departamenta vadītājs.

Bet daiļrunīgā aģitācija nevilina UAB „Dotnuva Baltic“ piedalīties izstādē. To apstiprināja tās rīkotājdirektors Dangis Valaitis.

Tā apstiprināja tās izpilddirektors Dangis Valaitis.

„Mēs piedalījāmies jau pirms pāris gadiem, bet klientu nebija daudz. Pagājušajā gadā mēs pieredzējām vēl lielāku klientu skaita kritumu. Tāpēc tuvākajā laikā mēs neplānojam piedalīties. Mēs neredzam nekādas perspektīvas šai izstādei. Turklāt arī lopiem tur nav vietas," savu nostāju precizēja Valaitis.

Gediminas Kvietkauskas, AB „East West Agro“ ģenerāldirektors, arī runā par intereses par izstādi samazināšanos. Viņš gan atklāja, ka šogad izstādē tomēr piedalīsies. Drīzāk viņš vienkārši vēlas redzēt, vai situācija ir mainījusies.

.

Neatbilstošas cenas

Dr. R. Pranaitiene norādīja, ka šobrīd izstādei ir pieteikušies 60 dalībnieki. Starp tiem ir UAB „interAG“. Uzņēmuma direktors Ugnius Stančiauskas norādīja, ka šī būs trešā reize, kad uzņēmums piedalīsies šajā izstādē. Taču viņš arī pauda bažas par cilvēku interesi par to

.

„Izstāde ir kā vilciens, kas brauc kalnā – tas jau trešo gadu brauc kalnā un nekursē. Ja tās mērogs nepalielināsies, tā, iespējams, nomirs," spriež Stančiauskas.

Bet arī izstādes maksa ir apšaubāma

.

„Maksa ir ļoti pārspīlēta, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem latviešiem. Mums Latvijā izstāde notiek tajās pašās dienās, tāpēc šeit cenas ir 1,5-1,7 reizes augstākas. Tas nav adekvāti. Protams, izstāde „Ko sēj, to sēj...; ir cita lieta – tā atmaksājas, jo apmeklētība ir patiešām liela. Bet ieguldīt tieši tikpat daudz par katru kvadrātmetru lopkopības izstādē – mēs kā izstādes dalībnieki gribētu vienu – lai būtu cilvēki, klienti, lai būtu interese“, – kritizēja UAB „interAG“ direktors.

Izstādi „Lopkopība 2025“ finansē arī valsts. Saskaņā ar noteikumiem par atbalstu ciltsdarbam pasākums ir saņēmis finansējumu 100 189,25 eiro apmērā.

 

Video