Liellopu audzētāju pārstāvis par infekciozā katarālā drudža sekām: ļaunprātīga izmantošana uzņēmējdarbībā

Lietuvā sešās liellopu audzētavās apstiprināta zilā mēles mēles slimības (ZMP) klātbūtne rada zaudējumus lauksaimniekiem un peļņu liellopu pircējiem, uzskata Lietuvas Gaļas liellopu audzētāju un lopkopju asociācijas (LMGAGA) priekšsēdētājs Nerijus Gricius.

„Pircēji izmanto izdevību un jau ir paziņojuši, ka cenas krītas. Ja tagad kāds pērk, tad jau par ievērojami zemākām cenām, īpaši tas, kas notika šonedēļ, – piena teļi bija sasnieguši 7,5 eiro (par kilogramu – ELTA) robežu, un šodien dzirdam, ka par tiem maksā pat līdz 3 eiro, kas ir divreiz zemāka cena, – Eltai sacīja N. Gricius.

„Liellopi šobrīd Lietuvā var pārvietoties tikai no saimniecības uz saimniecību un uz kautuvēm, bet pēcnācēji, jaunie, (...) atšķirtie teļi, kas tiek eksportēti un par kuriem tiek iegūta vislabākā cena, šobrīd netiek pārvietoti. Jau tagad tiek runāts, ka, tiklīdz mēs sakārtosim savas mājas un varēsim nosūtīt, būs ievērojams cenu samazinājums," viņš teica.

Pēc gaļas liellopu pārstāvja domām, lauksaimnieki pašlaik ir nobijušies un bizness ļaunprātīgi izmanto zemās lopu iepirkuma cenas.

Vēstīja gaļas liellopu pārstāvis.

„Mums tiešām ir žēl dzirdēt, ka lauksaimnieki pārdod šos dzīvniekus par tik zemām cenām, haosā, pārbiedēti no pircējiem, ka ar laiku viss kļūs vēl sliktāk. (...) Mēs vēlamies, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atjaunotas pareizās cenas un lauksaimnieki gūtu pēc iespējas lielākus ienākumus, jo šodien šis bizness tiek ļaunprātīgi izmantots“, – teica N. Gricius.

&dquo;Cena jau ir samazinājusies par 20–30 procentiem, un tiek apgalvots, ka tā samazināsies vēl vairāk pieaugošā piedāvājuma un sezonalitātes dēļ. Viņi mēģina to norakstīt uz nepareizas mēles, viņi mēģina izteikt citus argumentus, bet mēs redzam, ka tikai pēc tam, kad tika paziņots par slimību, ir noticis cenu kritums“, sacīja asociācijas prezidents.

Cenas pieaugs, jo tirdzniecība stabilizēsies

Pēc gaļas liellopu audzētāju pārstāvja domām, situācija normalizēsies, kad stabilizēsies tirdzniecība un tirdzniecības ierobežojumi tiks atviegloti.

„Es domāju, ka tad, kad mums izdosies stabilizēt visu tirdzniecību, atkal būs normāla konkurence un cenas atkal pieaugs, jo visur būs vairāk pircēju. Šodien kautuves berzē rokas, jo liellopi pie viņiem brauc bez prasībām, un ir viegla monopoltirdzniecība,"

"

Gricius.

„Lietuvā ir varbūt 5„6 kautuves, kas pērk šos dzīvniekus, un tām ir ļoti viegli savā starpā vienoties, ka cenām ir jākrīt“, –, – viņš turpina.

Toties, pēc viņa teiktā, neskaidrība par liellopu eksporta nosacījumiem pašlaik rada problēmas tirdzniecībā. Pirms MLD ieviešanas Lietuvā, viņš sacīja, ka puse liellopu tika eksportēta uz citām valstīm.

Viņš norādīja, ka liellopu eksports ir ļoti liels.

„Lauksaimniekiem ir milzīga problēma, jo pašlaik mūsu tirdzniecība vai nu nav atļauta, vai ir ļoti stingri ierobežota. Mums šodien nav nekādu aprakstu, kā mēs varam eksportēt šos liellopus uz citām valstīm, nav noteiktas kārtības, ir tikai pieņēmumi, un, jo vairāk tas turpinās, jo grūtāk ir lauksaimniekiem," sacīja liellopu audzētāju pārstāvis.

„Tas nav tik vienkārši, ir steidzami jāsazinās ar tām valstīm un jāvienojas. (...) Agrāk bija eksports uz Poliju, daudz, puse no liellopiem gāja uz eksportu, “, – teica N. Gricius.

Bija vajadzīga labāka sagatavotība

Lietuvas gaļas liellopu audzētāju un uzlabotāju asociācijas priekšsēdētājs sacīja, ka valstij vajadzēja labāk sagatavoties MLL uzliesmojumam, paredzot izmaiņas eksporta nosacījumos.

Vēstīja, ka valsts bija labāk sagatavojusies MLL uzliesmojumam.

„Mums varēja nebūt šī pārejas perioda, mēs varējām sagatavoties, un Valsts pārtikas un veterinārais dienests varēja sagatavot to shēmu, kā liellopi aizies, ja tas notiks. Ne tad, kad jau ir problēma un mēs meklējam veidus, kā šos liellopus saglabāt," viņš teica.

Valsts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Zemkopības ministrija (ZM) vakcināciju ir ieplānojuši apsvērt tuvāk pavasarim, jo slimību pārnēsājošās laputis aukstajā sezonā vairs nav aktīvas. Pēc Griciusa teiktā, pastāv risks, ka pavasarī slimības izplatību neizdosies apturēt.

„Šobrīd mums ir tās sešas saimniecības, bet es domāju, ka pavasarī to būs simts un divi simti. (…) Mēs cenšamies noskaidrot, vai varam iegūt pietiekamu vakcīnas daudzumu, lai tie lauksaimnieki, kuri jūt risku un nevēlas riskēt, varētu vakcinēties,“– viņš teica.

„Es domāju, ka tieši šeit būtu jāsper nākamais solis. (…) Tā kā kukaiņi pašlaik nelido un slimību neizplata, ir obligāti jāveic pēc iespējas vairāk pasākumu šajā periodā, lai novērstu slimības izplatīšanos un varbūt pat pilnībā izskaustu šo slimību, “, piebilda asociācijas priekšsēdētājs.

Pirmdien VMVT paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) references laboratorija ir apstiprinājusi sešus iespējamos Laima slimības gadījumus Lietuvas liellopu saimniecībās.

Lai novērstu MLL vīrusa izplatīšanos, VMVT direktore Audronė Mikalauskienė ir izdevusi rīkojumu par slimības perēkļu vietām pasludināt sešas slimības perēkļu vietas: liellopu fermas Marijampoles, Pagēģu, Prienu, Taurages un Vilkavišķu rajonu pašvaldībās.

Urvalde atgādina, ka MNS ir vīrusu izraisīta slimība, kas nav bīstama cilvēkiem. Ar to visbiežāk slimo liellopi, kazas, brieži, kamieļi, lamas un alpakas, bet vissmagāk slimo inficētās aitas.

Saskaņā ar VMVB un lauksaimniecības ministra teikto, vakcinācija pašlaik nav plānota

.

Pēc tam, kad references laboratorija ir apstiprinājusi slimību, iestāde paziņoja, ka, lai eksportētu liellopus turpmākai audzēšanai uz citām ES dalībvalstīm vai ārpus ES, tagad ir jāievēro uzņēmējvalsts noteiktās MLL kontroles prasības, kā arī jāveic papildu testi uz MLL un jāsaņem negatīvi rezultāti PCR testos.

Irgīnija informē, ka, transportējot dzīvniekus kaušanai uz citām ES valstīm, nosūtīšanas operatoram 48 stundas iepriekš jāinformē galamērķa vietas atbildīgā iestāde.

Lietuvas teritorijā tos var transportēt bez papildu ierobežojumiem, aizliegums attiecas tikai uz saimniecībām, kas inficētas ar MLD.