Vai Lietuva ir gatava audzēt soju? Valdības deklarācijas atšķiras no rīcības

Lietuvas sojas deklarāciju platība pēdējos gados ir palielinājusies. Turklāt arī Lauksaimniecības ministrija (ZM) šo kultūru prezentē kā agronomiski izdevīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu. Tomēr intervija ar Lietuvas Bioloģisko saimniecību asociācijas (LEŪA) priekšsēdētāja vietnieku Saulius Daniulis un pašas ministrijas atbildes liecina, ka reālā sojas audzēšanas veicināšanas politika joprojām ir ļoti fragmentāra. Tai trūkst stratēģisku risinājumu un konkrētu investīciju, lai veicinātu nozares izaugsmi.

Reālā situācija

MZF norāda, ka soja tiek uzskatīta par atbalstāmu darbību, jo tā ir iekļauta proteīnaugu grupā, uz kuru attiecas saistītais atbalsts un par kuru var saņemt tiešos maksājumus. Tomēr no sniegtajām atbildēm izriet, ka soja nav identificēta kā stratēģiska kultūra. Lai gan oficiāli ir norādīts, ka tā ir būtiska vietējai lopbarības ražošanai.

„Sojas sēklām netiek piemērotas atlaides, kā arī netiek piešķirtas piemaksas par tās audzēšanu. Labi vismaz, ka pašreizējais lauksaimniecības ministrs to ir ņēmis vērā un sāk runāt, ka Lietuvā neaudzē un neražo proteīna lopbarību," norāda Daniulis.

Visi ministrijas minētie atbalsta pasākumi – no tiešmaksājumiem līdz eko shēmām vai investīciju programmām – ir vispārīgi un attiecas uz visdažādākajām kultūrām un saimniecībām. LEŪA priekšsēdētāja vietnieks pauž nožēlu, ka sojas audzētājiem nav nekādu ekskluzīvu iespēju, kas mudinātu viņus vairāk paplašināties.

Nozares attīstības stagnācija

„Sojas audzēšanas platības Lietuvā un pretendentu skaits palielinās. 2023. gadā 33 pretendenti deklarēja 1418,66 ha. 2024. gadā 40 pretendenti deklarēja 1139,36 ha. Savukārt 2025. gadā jau 135 pretendenti ir deklarējuši 2605,42 ha sojas audzēšanas platību, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā statistika.

Bet šis lēciens – vairāk ir lauksaimnieku reakcijas uz tirgu un tā vajadzībām rezultāts, nevis Zemkopības ministrijas nopelns.

Ministrijas minētais pasākumu klāsts, kas it kā veicina sojas ražošanu, sākot ar jauno lauksaimnieku izveidi un beidzot ar savstarpējiem fondiem, nav vērsts uz nozares attīstību. Tātad, kas ir vajadzīgs no ministrijas puses?

„Es gribētu, lai tiktu noteikts skaidrs termiņš, kad mēs beidzot pakāpeniski pārtrauksim izmantot ĢMO dzīvnieku barībā, lai Lietuva varētu apzināties, ko tā dara. Ja mēs neļaujam audzēt ĢMO barību, kāpēc mēs atļaujam to iegādāties no visādiem „šrot“ – Argentīnas u.c.? Galu galā mēs ar šādu ĢMO barību barojam savus dzīvniekus un pēc tam mūsu cilvēki ēd to gaļu..., “, – brīnās S. Daniulis un piebilst, ka viņš vēlētos, lai Zemkopības ministrija sojas audzēšanai, kā arī pārstrādei sniegtu lielāku finansiālu atbalstu.

„Kooperatīvi, kas apvieno lauksaimniecību, lopkopību, sojas ražošanu un pārstrādi, varētu ražot piemērotu barību. Tas arī veicinātu un atbalstītu kooperatīvus, jo tie paši veiktu visu darbu, nebūtu jāpārdod soja komerciālai lopbarības ražotnei un pēc tam barība no tās jāatpērk,"

"

sacīja LEŪA priekšsēdētāja vietnieks.

Stigmas

„Daudzi runā un domā, ka soja – siltumu mīlošs augs, ir jaunums. Viņi nezina, ka Lietuvā starp abiem pasaules kariem bija pat 4 sojas šķirnes un ka tās jau tika audzētas mūsu valstī. Tātad ir liels informācijas trūkums“, – valdošos stereotipus par soju sāk uzskaitīt S. Daniulis.

&dquo;Otrā nianse – ir zinātnes un padomu trūkums – t.i., kā audzēt soju. Šobrīd Lietuvā ir varbūt tikai ap 2000 hektāru sojas audzēšanas platību, kas ir nožēlojama situācija," turpina LEŪA priekšsēdētāja vietnieks, piebilstot, ka trešais šķērslis sojas audzēšanas paplašināšanai ir Zemkopības ministrijas pamudinājuma trūkums.

Ministrija apzinās šķēršļus šīs nozares attīstībai. „Daudzu proteīnaugu audzēšanas sistēmas ir salīdzinoši sarežģītas, salīdzinot ar citiem graudaugiem. Sojas pupām ir raksturīga lielāka ražas mainība, kas kopā ar selekcijas resursu trūkumu var pamatoti tikt uzskatīts par šķērsli turpmākai attīstībai, neraugoties uz to agronomiskajām un vides priekšrocībām, norāda ZMF, taču līdz šim nav darījusi neko, lai finansiāli mudinātu lauksaimniekus pārvarēt šīs problēmas un izvēlēties sojas pupas, nevis parastās kultūras.