Graudaugu tirgus: kā tiek nosauktas jaunas šķirnes?

Prēķināts, ka katru dienu Eiropas Savienībā (ES) tiek reģistrētas vidēji 10 jaunas graudaugu, dārzeņu, augļu un citu augu šķirnes. Lai gan lauksaimniekiem svarīgākie atlases kritēriji ir prognozējama raža un izturība pret dabas pārbaudījumiem, šķirņu unikalitāti izceļ arī neparasti nosaukumi.

„Dominator“, „LG Academic“, „KWS Umberto“, „Croissant“ ir tikai daži no diezgan īpatnējiem ziemas rapša šķirņu nosaukumiem. Kā skaidro Dr. Žilvinas Liatukas, Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centra (LAMMC) Lauksaimniecības institūta Graudaugu selekcijas nodaļas vadītājs, daži selekcionāri cenšas radīt tādus nosaukumus, kas būtu āķīgi un atmiņā paliekoši.

„No otras puses, āķīgs nosaukums – nav svarīgākā konkrētas graudaugu vai citu augu šķirnes īpašība: daudz svarīgāk ir tas, cik labi jaunā šķirne pielāgojas un kādu ražas pieaugumu tā var nodrošināt. Ir labi, ja rapša vai citu graudaugu šķirne ar āķīgu nosaukumu nostiprinās lauksaimnieku vidū un vairāku gadu garumā dod labus rezultātus. Tomēr ir arī gadījumi, kad šķirne ar izteiksmīgu nosaukumu neattaisno uz to liktās cerības," stāsta Dr. Ž. Liatukas.

Nepastāv īpaši noteikumi nosaukumu piešķiršanai

Lai gan var šķist sarežģīti izdomāt nosaukumu jaunai augu šķirnei, selekcijas eksperts apgalvo, ka tas ir daudz vienkāršāk. Nav nekādu īpašu noteikumu par nosaukumu piešķiršanu; tas ir daudz vienkāršāk, viņš saka.

„Vienīgā prasība – jaunajam nosaukumam jāatšķiras no iepriekšējā vismaz par divām zīmēm. Turklāt, tā kā nosaukumi tiek ierakstīti starptautiskajos katalogos, to sastādīšanā tiek izmantots latīņu alfabēts, un šķirņu skaits ar citiem burtiem – ir ļoti neliels. Arī Lietuvas selekcionāri veido starptautiskajam tirgum piemērotus nosaukumus, izvairoties no deguna un citiem mūsu valodai raksturīgiem burtiem. Tomēr dažkārt šķirnēm tiek doti arī nosaukumi ar plašāku burtu klāstu, “, – komentē Dr. Ž. Ž. Liatukas.

Speciālists atgādina, ka vēl pirms dažiem gadu desmitiem bija ierasts veidot nosaukumus ar 5 un vairāk vārdiem.

„Agrāk, kad tika radīts mazāk augu šķirņu, bija daži patiešām komiski nosaukumi. Tagad selekcionāri cenšas veidot nosaukumus, kas ir 2–3, dažkārt 4 zilbes gari, kas ir īsi un skaidri, un tas ir –normāli, jo viss uzsvars ir jāliek uz jaunās šķirnes īpašībām“, –saka Dr. Ž. Ž. Liatukas.

Viņš uzskata, ka parasti selekcionāri cenšas radīt kompleksas šķirnes, kas ir gan izturīgas pret kaitēkļiem, slimībām un citām problēmām, gan arī dod lielāku ražu. Ja šķirnei piemīt tikai viena īpašība, viena izcila iezīme, bet citās jomās tā ir vājāka, tā nebūs populāra, jo to vienkārši neatmaksāsies audzēt, viņš saka

.

„Nav jēgas audzēt pret slimībām noturīgu graudaugu šķirni, ja tā nedod labu ražu. Protams, dažos pasaules reģionos ir nepieciešamas ļoti specifiskas šķirnes, kas ir izturīgas pret sausumu un nokrišņu trūkumu, bet kurām nav augsta ražas potenciāla. Tomēr Eiropai ir vajadzīgas graudaugu šķirnes, kas ir gan izturīgas pret dabas radītajiem izaicinājumiem, gan ar lielāku ražas potenciālu," saka Dr. Ž. Ž. Liatukas.

Eksperts uzsver, ka lauksaimniecības nozare saskaras arī ar vēl vienu būtisku izaicinājumu – iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pēc selekcijas eksperta domām, tas nozīmē, ka jaunajām graudaugu šķirnēm būs jānodrošina vēl lielākas ražas.

„Bet, lai iegūtu vēl lielāku ražību no esošajām šķirnēm, var nākties upurēt kvalitāti, jo ražas piemaksas kļūst grūtāk iegūstamas. Lauksaimniecības revolūcijas, tā sauktie lielie lēcieni, ir pagātne, un progress ir lēns. Selekcionāriem var paiet vairāki gadi vai pat 10 gadi, lai atjaunotu augu genofondu. Tomēr mums būs jāattīsta šķirnes ar augstu biomasas saturu un vēl augstāku ražību," saka Dr. Ž. Ž. Liatukas.