Prēmijas sev, riski lauksaimniekiem: ko liecina MAA lēmumi

Augkopības ministrs Andrjus Palionis svētīja, ka viņa vadītā politiskā komanda un daži Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šogad ir strādājuši tik labi, ka ir pelnījuši tā saukto trīspadsmito algu.

Pēdējā laikā 6 personīgās (politiskās) uzticības valsts ierēdņiem un 16 Zemkopības ministrijas ierēdņiem ir izmaksāti vairāk nekā 46 000 eiro. Politiskā tresta ierēdņi saņēma naudas pabalstu vienas algas apmērā par katru amata vietu – faktiski papildu trīspadsmito algu.

MZP norāda, ka veicināšanas pabalsti tika piešķirti ne tikai politiskās uzticības personām, bet arī Finanšu un budžeta, Stratēģiskās plānošanas, Ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas rūpniecības, Meliorācijas, Lauksaimniecības zemes un infrastruktūras, Augkopības un zaļo tehnoloģiju, Centralizētā iekšējā audita, Sadarbības un valsts atbalsta, Īpašuma pārvaldības, Publisko iepirkumu, Starptautisko lietu un Eksporta veicināšanas nodaļu darbiniekiem.

Ministrija 14. novembra atbildē paskaidroja, ka gada beigās, ja ir palikuši ietaupījumi (slimības, vakanču u. c. dēļ), darbiniekus var stimulēt naudā saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Tika arī norādīts, ka saskaņā ar Valsts kontroles 2025. gada 20. maija apsekojumu Zemkopības ministrijas darbinieku atalgojums ir viszemākais salīdzinājumā ar citām ministrijām.Toties tikai pēc papildu informācijas „Agrobite“ uzzināja, ka motivācijas pabalsti tiks izmaksāti arī ministra kabinetam, kam paredzēta ievērojama daļa ietaupījumu. Tas netika uzsvērts ministrijas sākotnējā atbildē.

Tā pašā laikā jāatzīmē, ka lielākā daļa Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu no līdzīgiem maksājumiem šogad ir atturējušās. Ministrija ir izvēlējusies citu ceļu.

„Agrobite“ atgādina par iepriekšējiem rezonanses izraisījušiem lēmumiem, kas saistīti ar A. Palionisa darbību. Kad viņš bija lauksaimniecības ministra vietnieks, viņš ierosināja lauksaimnieku projektu finansēšanu pārcelt no Lauku attīstības programmas uz Stratēģisko plānu. Tas radīja finansējuma iztrūkumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, un maksājumu risks tika pārlikts uz lauksaimnieku pleciem, kuri paļāvās uz valsts saistībām.

Dar viens nozīmīgs notikums notika 26. novembrī, kad Palionis, jau būdams lauksaimniecības ministrs, parakstīja notu Eiropas lietu komitejai, kurā neiebilda pret ES un Mercosur brīvās tirdzniecības nolīgumu - nolīgumu, ko dažas lauksaimnieku organizācijas kritizēja, jo tas ietekmēja Lietuvas lauksaimniecību.