Precizēt, vai ir piemērojami ierobežojumi 500 ha zemes iegādei.
Vides ministrija izpētīs, cik lielā mērā šobrīd tiek apiets ierobežojums vienai saimniecībai vai tās filiālēm turēt vairāk nekā 500 hektārus zemes.
Attīstības ministrijas vides ministra vietnieks Ramūns Krugelis norāda, ka tiks pārskatītas arī iepriekšējās valdības ambīcijas attiecībā uz valsts zemes pārdošanu.
„Vispirms ir jāanalizē situācija, ko mēs šobrīd darām, – Valsts datu aģentūra ir pieprasījusi informāciju. Mēs redzēsim, cik izplatīta ir tā vai cita apiešana vai ļaunprātīga izmantošana. Ja ir likums, tam ir jādarbojas. Tad mēs redzēsim, kādus soļus spert, lai šis sen pieņemtais likums stātos spēkā," otrdien pēc tikšanās ar Lauksaimniecības kameras pārstāvjiem aģentūrai BNS sacīja ministra vietnieks.
„Mēs neprasīsim datus par cilvēkiem (un uzņēmumiem – BNS), mēs prasīsim kopējo situāciju – cik ir šādu gadījumu. Lai rastu sistēmisku risinājumu. Mēs neiedziļināsimies pa vienam. Kad būsim ieguvuši informāciju, spersim nākamo soli. Iespējams, tas nebūs atkarīgs no vienas Vides ministrijas," piebilda Krīgels.
Viņš sacīja, ka tiks meklēti veidi, kā lielajiem zemes īpašniekiem liegt iegādāties vairāk zemes, jo īpaši tāpēc, ka valsts vadītāji runā par iespējamo valsts zemes pārdošanu, lai iegūtu vairāk naudas aizsardzībai.
„Tiek runāts par turpmāku valsts zemes pārdošanu, un tad mēs atkal nonāksim situācijā, kad tie, kam ir daudz zemes, tādā veidā, kas var nebūt pilnīgi likumīgs, atkal varēs iegūt piegulošo zemi. Tika panākta vienošanās atrisināt šo jautājumu, panākt, lai likums (par 500 ha „griestiem“ – BNS) darbojas, un tad risināt jautājumu par valsts zemes pārdošanu aizsardzības vajadzībām“, – BNS citē ministra vietnieka teikto.
Zemkopības kameras priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivids aģentūrai BNS pastāstīja, ka sanāksmē tika noskaidrots, kas būtu jādara, lai netiktu apiets likums paredzētais aizliegums iegādāties vairāk nekā 500 hektāru.
Tiem, kam ir potenciāls zemi apstrādāt, nav iespējams to iegādāties, un, kad tā nonāk uzņēmumos, to vairs nepārdod kā zemi, bet gan galvenokārt kā akcijas. Uzņēmumi tiek pārdoti kopā ar zemi“, – apgalvoja BNS.
Pēc Buivīda teiktā, situācija lauksaimniecībā daudzās ES valstīs ir slikta, tāpēc Briselē jau tiek apspriests, vai nevajadzētu atteikties no atbalsta lauksaimniecībai. Arī Lietuvā, pēc viņa teiktā, jāsāk diskusijas par atbalstāmo saimniecību lielumu.
„Atbalsts zaudē savu nozīmi, lai saglabātu ciemu dzīvotspēju, kas tiek kavēta, ja liela zemes koncentrācija nonāk dažu vai dažu desmitu cilvēku rokās. Ir Ungārijas piemērs, kur valdība izpirka zemi un saņēma Eiropas investīcijas," sacīja Buivydas kungs.
„Mēs liekam uz spēles visu lauku atbalsta jautājumu“, – viņš piebilda.
Saskaņā ar Buivida kunga teikto, Lietuvā pašlaik ir 2,2 miljoni hektāru aramzemes.
Saskaņā ar Buivida kunga teikto, Lietuvā pašlaik ir 2,2 miljoni hektāru aramzemes.
