I. Hofmans: Lauksaimnieki, kurus skāris sals, nākamgad var sagaidīt ES kompensāciju

Pavasara salnas ir skārušas aptuveni 6000 hektāru augļu dārzu un ogu audzēšanas platību, un vairāk nekā puse ražas ir pilnībā iznīcināta, paziņojis lauksaimniecības ministrs Ignas Hofmans. Tomēr, pēc viņa teiktā, lauksaimnieki var cerēt, ka nākamgad saņems tikai daļu no Eiropas Komisijas (EK) kompensācijas par zaudējumiem.

„Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka postījumi būs smagi, jo bija neparasti ilgas salnas un ārkārtīgi zemas temperatūras, vietām līdz pat 10 grādiem zem nulles. Beidzot kļūst skaidrs cietušās teritorijas apjoms; bojājumi ir nodarīti gandrīz 6 tūkstošiem hektāru augļu dārzu un ogu dārzu. No tiem 4,5 tūkstoši hektāru ir pilnībā iznīcināti," raidījumā "ELTA stūrītis" sacīja Hofmans.

Maija beigās, izsludinot ārkārtas situāciju sala dēļ, valdība pavēra iespēju lauksaimnieku zaudējumus kompensēt no valsts budžeta un apspriest Eiropas atbalsta piešķiršanu.

Valstība, maija beigās izsludinot ārkārtas situāciju sala dēļ, pavēra iespēju lauksaimnieku zaudējumus kompensēt no valsts budžeta un apspriest Eiropas atbalstu.

Ministre norādīja, ka šis process var prasīt laiku un ka dārzkopjiem un ogu audzētājiem, iespējams, nāksies gaidīt līdz nākamajam gadam, lai saņemtu zaudējumu kompensāciju.

„Procesi diemžēl prasa laiku. Tas būtu ļoti labi, un mēs strādāsim pie tā, lai viņi saņemtu vismaz daļu kompensācijas līdz šā gada beigām. Sapratīsim – ja viņiem ir nodarīti zaudējumi, viņiem nav ienākumu, un lauksaimniekam ne tikai jānopelna iztika, bet arī jāuztur saimniecība, savlaicīgi jāveic darbi un pat jāmaksā strādniekiem“, –, – skaidroja I. Hofmans.

.

&dquo;Otra kompensācijas daļa, tādā gadījumā es cerētu, ka tiks izmaksāta jau nākamajā gadā. Tomēr šobrīd neko konkrētu pateikt nevaru, jo mēs vēl esam procesa sākumā“, –, – viņš piebilda.

Saskaņā ar ministra teikto, daļa kompensāciju tiks izmaksāta no Eiropas Savienības (ES) krīzes fonda, kas ir pieejams visām ES dalībvalstīm, tāpēc nav garantijas, ka Lietuva varēs saņemt daļu atbalsta.

„Fonds kompensē sala, plūdu un citu klimatisko katastrofu radītos zaudējumus. Sapratīsim, ka visas ES valstis var pieteikties fondam, tāpēc mēs cenšamies visu izdarīt pēc iespējas ātrāk, pirms fonds tiek sadalīts," sacīja Hofmana kungs.

Sals, iespējams, ietekmējis visu gada ražu, saka Hofmans

I. Hofmans sacīja, ka pašlaik apkopotie dati neatspoguļo visu situāciju, jo, lai gan dažas ražas tika pilnībā iznīcinātas, varēja būt cietuši arī augļi, kas nogatavojas vēl tagad, piemēram, āboli un bumbieri.

„Galīgie zaudējumi būs skaidri rudenī, jo sezona vēl ir pilnā sparā, ziedēšana tikko beigusies. Augļi aug, pēc tam tiem ir jānogatavojas, un tad būs redzama pilnīga aina," skaidroja ministrs.

"

Atbilde

„Pat ja augļi ir novākti un aug, ir iespējams, ka tos ietekmēs salnas, kas var radīt izmaiņas vai defektus, kuru dēļ produkts izskatās sliktāk un maksā lētāk, norādīja nozares pārstāvji. Tas arī veicina zaudējumus," viņš teica.

Apstākļi, kas saistīti ar salnām un citām katastrofām, Lietuvā kļūst arvien biežāki un neparedzamāki, un lauksaimniekiem ir jāatrod jauni veidi, kā sevi pasargāt, viņš sacīja.

Toties ministrs sacīja, ka efektīvi un uzticami kultūraugu aizsardzības līdzekļi ir ļoti dārgi, tāpēc valsts pagaidām nevar dot savu ieguldījumu to iegādē, un lauksaimniekiem jāmeklē alternatīvas.

„Tas ir ļoti dārgs ieguldījums. (...) Bez valsts atbalsta lauksaimniekiem tas, visticamāk, būs nepieejams – tas ir dārgs un prasa ilgu laiku, līdz atmaksājas. (...) Bet es domāju, ka tur, kur mēs varam pielāgoties vai izmantot kādu aizsardzību, tas ir tas, kas mums ir jādara. No kompensācijām lauksaimnieki neizdzīvos," sprieda I. Hofmans.

„Pašreizējā periodā mums nav līdzekļu šādiem ieguldījumiem. Ja vien mēs to neizvirzīsim par prioritāti nākotnē, jaunajā periodā. Valstī ir ļoti daudz lietu, kam finansējums nepieciešams jau tagad," viņš piebilda.

ELTA atgādina, ka maija beigās valdība izsludināja valsts mēroga ārkārtas situāciju pavasara salnu dēļ, kas smagi ietekmēja ogu un agro dārzeņu ražu.

Pēc rekordaugsti siltās aprīļa otrās dekādes, kad vidējā gaisa temperatūra Lietuvā sasniedza 12,4 grādus, kas ir 5,7 grādu pozitīva anomālija (18. aprīlī tika reģistrēts rekordaugsts 29,1 grāds), tagad Eiropas Savienībā ir iestājies aukstuma periods. Aktīvā veģetācijas sezona gandrīz visās valsts daļās sākās gandrīz 2 nedēļas agrāk nekā parasti.

Toties aprīļa pēdējā nedēļā gaisa temperatūra strauji pazeminājās, un kopš tā laika valstī ir iestājies spēcīgs un ilgstošs sals.

Šie nelabvēlīgie laikapstākļi ir nodarījuši nopietnus postījumus dārziem un ogu dārziem, no kuriem daudzi jau ziedēja un dažviet jau nesa agrīnus augļus.