Zemkopības ministrija bez skaidra plāna: kas aizstāvēs lauksaimniekus?
18. decembrī notiks Eiropas Savienības lauksaimnieku tikšanās. Lauksaimnieki 18. decembrī Briselē rīkos plašu protesta akciju, lai aicinātu savas valdības nodrošināt taisnīgu finansējumu lauksaimniecībai pēc 2027. gada un iebilst pret tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidamerikas bloku MERCOSUR (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja). Šis nolīgums Eiropu pārpludinātu ar lētiem graudiem un gaļu. Lietuva, šķiet, peld pa straumi, jo tai nav skaidras nostājas.
Saimnieki jau ir vicinājuši sarkanos karogus
Briseles ietekmīgā lauksaimnieku organizācija Copa-Cogeca organizē protesta akciju, norādot, ka pēdējā gada laikā lielākā daļa lauksaimnieku vēlmju attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanas reformām nav tikušas uzklausītas.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju KLP tiks reformēta pēc 2027. gada. Līdz 2020. gadam KLP finansējums visām ES dalībvalstīm sasniegs aptuveni 300 miljardus eiro20 , no kuriem aptuveni 293,7 miljardi eiro tiks paredzēti lauksaimnieku ienākumu atbalstam un 6,3 miljardi eiro - krīzes rezervei. Turklāt dalībvalstis varēs veikt papildu ieguldījumus lauku attīstībā, izmantojot jaunu kopēju fondu, taču šī summa būs atkarīga no katras valsts.
Lietuva vēl nav paudusi skaidru nostāju par šo reformu. Tomēr ES lauksaimnieki ir noraizējušies arī par ES plānoto tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur bloku. Viņi uzskata, ka lētāks lauksaimniecības produktu imports sagraus desmitiem tūkstošu, ja ne simtiem tūkstošu saimniecību.
Vai Lietuva dosies lejup pa straumi?
Izskatās, ka Lauksaimniecības ministrijai (ZM), ko vada Andrius Palionis, joprojām nav skaidras nostājas ne tikai par KLP pēc 2027. gada, bet arī nav viennozīmīgas, skaidri formulētas nostājas par MERCOSUR.
MAFF ir izklāstījusi tikai vispārīgus principus, atbalstot ES iniciatīvas, bet vienlaikus apšauba to pietiekamību. Nav arī skaidra viedokļa par to, vai tā ir "par" vai "pret" MERCOSUR.
„MAFF ir konsekventi atbalstījusi atvērtu, uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecību, bet ir konsekventi uzsvērusi, ka lauksaimniecības un pārtikas produktu importam no trešām valstīm jāatbilst tādām pašām kvalitātes, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības prasībām, kādas tiek piemērotas ES ražotājiem. Tikai vienoti standarti var nodrošināt godīgu konkurenci (...)“–, - teikts MAFF atbildē "Agrobitei“.
Mēģinot izkristalizēt IZM nostāju, „Agrobite“ atkārtoti lūdza ministrijai sniegt skaidrojumu, taču IZM atbildēja, ka „Lietuvā starptautisko līgumu koordinācija, tostarp sarunu un ratifikācijas process, ir Ārlietu ministrijas kompetencē“.Vai riski ir pietiekami izvērtēti 7 gadu periodam?
Šobrīd arī Eiropas Komisijas 2025. gada 8. oktobra regulas projekts par divpusējās drošības klauzulas īstenošanu šķiet vairāk deklaratīvs, nekā spējīgs aizsargāt ES tirgu no satricinājumiem, lai gan IZM šo regulu atbalsta. „(...) Solis pareizajā virzienā. Priekšlikums paredz pastiprinātu tirdzniecības plūsmu uzraudzību (...), iespēju dalībvalstīm pašām uzsākt izmeklēšanu (...) Pagaidu aizsardzības pasākumus varētu piemērot 21 dienas laikā, ja tiek konstatēta kaitīga importa plūsma. Regulā arī īpaši noteikumi“ ir paredzēti jutīgiem produktiem – liellopu gaļai, mājputnu gaļai, rīsiem, medum, olām, ķiplokiem, etanolam un cukuram, – uzskaita MAFF, bet pauž šaubas, vai daudzgadu finanšu shēmā (DFS) pēc 2027. gada paredzētā 6,3 miljardu euro lauksaimniecības rezerve reaģēšanai krīzes situācijās ir pietiekama. Jāatzīmē, ka šis plāns ES lauksaimniecībai, tostarp Lietuvai, būs spēkā 7 gadus līdz 2034. gadam. Tāpēc ES lauksaimnieki ir ļoti noraizējušies – termiņš ir garš, un risku pārvaldība ir jāatstāj birokrātu ziņā. Pamatojas uz kopīgiem principiem MAFF atbildēs ir uzsvērti vispārīgi principi, bet nav noteikti konkrēti pasākumi, lai reaģētu uz iespējamiem tirgus traucējumiem „Pēc konsultācijām ar sociālajiem partneriem IZM ierosina Lietuvas iestādēm vērsties pie EK ar priekšlikumu apsvērt iespēju uzlikt par pienākumu nozarēm, kuras no MERCOSUR nolīguma īstenošanas gūs vislielāko ekonomisko labumu, veikt papildu ieguldījumu lauksaimniecības rezerves finansēšanā, kas kompensētu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības zaudējumus“, norādīja IZM. Savukārt MAF "sociālie partneri" nesen tikās ar Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā", Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu (TS-LKD) un Lietuvas Zemnieku tautas savienības (SPLM) pārstāvjiem un izteica viņiem savas bažas par MERCOSUR. Dažas no „sociālajiem partneriem“ ir paziņojušas, ka arī tās piedalīsies lauksaimnieku protesta akcijā Briselē.
Līdzīgi raksti
Video
