Lietuva ir klusējot piekritusi ES nolīgumam ar Mercosur.
Ja vēl nesen Andra Palionisa vadītā Zemkopības ministrija (ZM) neizteica viennozīmīgu nostāju par Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur, ir skaidrs, ka mūsu valsts principā jau ir piekritusi šim nolīgumam. To Agrobitei“ apstiprināja Ārlietu ministrija.
Principa piekrišana
„Lietuva vēl nav pieņēmusi galīgo nostāju par ES un Mercosur nolīgumu, taču pēc konsultācijām ar citām institūcijām, uzņēmēju asociācijām un organizācijām tā principā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu parakstīt ES un Mercosur nolīgumu“, teikts Ārlietu ministrijas Komunikācijas un kultūras diplomātijas departamenta atbildē uz jautājumu par Lietuvas nostāju ES un Mercosur nolīgumā, kas trešdien tika nosūtīts „Agrobitei“.
Eiropas Parlaments un Eiropadome 18. decembrī vienojās par nolīgumu. 18.18. Briselē notiks ES mēroga lauksaimnieku protesta akcija, kurā paredzēts, ka piedalīsies aptuveni 10 000 lauksaimnieku.„Lietuvas nostājas par nolīgumu ar MERCOSUR un papildu aizsardzības mehānismu tika saskaņotas starp valsts iestādēm Lietuvas dalības ES informācijas sistēmā (LINESIS), apspriestas valdības ES lietu komisijā un Seima Eiropas, Ārlietu un Lauku lietu komitejās, – par apstiprināšanas gaitu ziņoja ĀM.
Eiropas Komisija plāno nolīgumu ES vārdā parakstīt 2025. gada decembrī, taču precīzs datums vēl tiek izskatīts.
MFA apstiprināja nolīgumu ar Mercosur
Atrdien „Agrobite“ ziņoja par diezgan neskaidru ZMM nostāju attiecībā uz ES un Mercosur nolīgumu.
Standartā „Agrobite“ ziņoja par diezgan neskaidru ZMM nostāju attiecībā uz ES un Mercosur nolīgumu.
„MAFF ir konsekventi atbalstījusi atvērtu, uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecību, bet konsekventi uzsvērusi, ka lauksaimniecības un pārtikas produktu importam no trešām valstīm jāatbilst tādām pašām kvalitātes, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības prasībām kā ES ražotājiem. Tikai vienoti standarti var nodrošināt godīgu konkurenci (...)“–, teikts MAFF atbildē „Agrobitei“.
Toties pēc ZMZ atbildes ir skaidrs, ka Zemkopības ministrija atbalsta Lietuvas piekrišanu šim nolīgumam, kas nav izdevīgs lauksaimniecībai.Tā kā pēc ZMZ atbildes ir skaidrs, ka Zemkopības ministrija atbalsta Lietuvas piekrišanu šim nolīgumam, kas nav izdevīgs lauksaimniecībai.
„ZM piedalījās nostājas saskaņošanā ar Ārlietu ministriju, izmantojot ES informācijas sistēmu (LINESIS), un savas kompetences ietvaros apstiprināja nostāju, kā arī piedalījās minētajās sanāksmēs ar sociālajiem partneriem un citām institūcijām saskaņošanas procedūras gaitā,“,“,– informē Ārlietu ministrija.
Tirgus neizdzīvos no lētām izejvielām
ES lauksaimnieki ne velti iebilst pret nolīgumu ar Dienvidamerikas bloku Mercosur (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja), jo tas Eiropu pārpludinātu ar lētiem graudiem un gaļu.
Šis nolīgums ir viens no iemesliem, kāpēc 18. decembrī Eiropas Komisija sāks jaunu ES tirdzniecības nolīgumu. Copa-Cogeca, ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija, 18. decembrī Briselē organizē plašu protesta akciju.
„Aptuveni 40 lauksaimnieku organizācijas no visas Eiropas jau ir apstiprinājušas savu dalību. Mēs ceram, ka 10 000 lauksaimnieku nosūtīs spēcīgu un vienotu vēstījumu EK. Mēs vairs nevaram apmierināties ar retoriku," saka Copa-Cogeca.
Eiropas lauksaimnieki pieprasa, lai jebkurš nolīgums ar Mercosur tiktu papildināts ar drošības pasākumiem: kvotu sistēmām jutīgiem produktiem, stingriem importa standartiem saskaņā ar ES prasībām un pārejas periodiem.
Ko nolīgums nozīmēs Lietuvas lauksaimniecībai?
ES–MERCOSUR nolīgums varētu būtiski ietekmēt Lietuvas lauksaimniecību, jo ES tirgū ienāks vairāk lētāku lauksaimniecības produktu no Dienvidamerikas.
Mērcosur valstis zemāku ražošanas izmaksu un atvieglotu vides un dzīvnieku labturības prasību dēļ var piedāvāt zemākas cenas, kas radītu konkurences spiedienu uz Lietuvas lauksaimniekiem. Visneaizsargātākās nozares būtu liellopu gaļa, mājputnu gaļa un graudaugi, kuru izmaksas ES tradicionāli ir augstākas.
Kā Lietuvas eksports uz MERCOSUR tirgiem ir ļoti neliels, nolīgums lauksaimniecībai dotu maz tiešu labumu. Vienīgais izņēmums varētu būt pārstrādāti piena produkti, taču nav garantijas.
Savukārt importa pieaugums Lietuvas tirgū varētu vēl vairāk pazemināt graudaugu un gaļas iepirkuma cenas, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot saimniecību finansiālo stāvokli. ES un Mercosur nolīgums varētu radīt ilgtermiņa negatīvas sekas Lietuvas pārtikas ražošanai un reģionālajai ekonomikas stabilitātei.
Līdzīgi raksti
Video
