Lauksaimniecības ministrija pastiprina aktīvā lauksaimnieka kritērijus. Jaunās prasības skars vairāk nekā 18 tūkstošus lopu

Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas (ŽŪM) ierosinātie Stratēģiskā plāna grozījumi izpelnījās asu kritiku no daļas lauksaimnieku organizāciju puses. Vislielākās diskusijas izraisīja priekšlikumi pastiprināt „aktīvā lauksaimnieka” kritērijus, piešķirt papildu prioritātes piena lopkopības nozarei, kā arī mainīt saimniecību pārņemšanas atbalsta modeli.

Lietuvas ekoloģisko saimniecību asociācijas pārstāvji publiski paziņoja, ka ministrija attālinās no solījumiem samazināt administratīvo slogu, turklāt daži priekšlikumi, kā tiek apgalvots, visvairāk skars mazos lauksaimniekus. „Agrobite.lt“ vērsās pie Lauksaimniecības ministrijas, lūdzot paskaidrot, uz ko balstās ierosinātās izmaiņas.

Ministrija apgalvo, ka izmaiņu mērķis nav apgrūtināt lauksaimnieku darbību, taču vienlaikus atzīst, ka tai nav datu par to, cik daudz Lietuvā kopumā ir tā saukto „dīvāna” lauksaimnieku.

Jaunās prasības skartu 18 tūkstošus saimniecību

Vislielākās diskusijas izraisīja priekšlikums samazināt automātiskās aktīvā lauksaimnieka atzīšanas robežu no 2 000 līdz 1 000 eiro tiešajiem maksājumiem. Pēc ministrijas aprēķiniem, tas skartu aptuveni 18 tūkstošus pieteikumu iesniedzēju, jeb apmēram 16 procentus no visiem deklarētājiem. Tomēr Lauksaimniecības ministrija apgalvo, ka tas neradītu papildu administratīvo slogu.

„Priekšlikums neparedz jaunu procedūru ieviešanu faktiski lauksaimniecību veicošajiem pieteikuma iesniedzējiem, t. i., tiek tikai paplašināts jau esošais aktīvā lauksaimnieka novērtējuma apjoms un stiprināta atbalsta piešķiršanas mērķtiecība“, – apgalvo ministrija.

Pēc ministrijas teiktā, aktīvā lauksaimnieka kritēriji jau tagad tiek pārbaudīti, izmantojot valsts reģistru datus, tāpēc papildu dokumentus iesniegt nebūs nepieciešams.

Cik daudz ir „dīvāna” lauksaimnieku? Ministrijai atbildes nav

Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc tiek ierosināts pastiprināt aktīvā lauksaimnieka kritērijus, ir centieni precīzāk nošķirt cilvēkus, kuri reāli nodarbojas ar lauksaimniecību, no tā sauktajiem „dīvāna” lauksaimniekiem. Tomēr, jautāta, cik daudz šādu saimniecību šodien ir Lietuvā, Lauksaimniecības ministrija konkrētu atbildi nesniedza.

„Šobrīd nav objektīvu datu, kas ļautu precīzi novērtēt tā saukto „dīvāna“ lauksaimnieku skaitu“, – norāda Lauksaimniecības ministrija.

Ministrija paziņoja, ka tikai tagad plāno veikt aptauju pašvaldībās, pagastos un lauksaimnieku organizācijās, kas, cerams, palīdzēs novērtēt problēmas apmērus.

Tajā pašā laikā ministrija uzsver, ka viena vienīgi saimniecības lielums netiks uzskatīts par pamatu, lai atzītu pieteikuma iesniedzēju par neaktīvu.

„Svarīgākais ir novērtēt faktisko lauksaimnieciskās darbības veikšanu, nevis saimniecības lielumu“, – norāda ministrija.

Kāpēc prioritāte tiek dota tikai piena saimniecībām?

Vēl viens diskusiju temats – jaunais pasākums „Sadarbība saimniecību pārņemšanā”.

Tajā papildu atlases punkti ir paredzēti tikai piena lopkopības saimniecībām.

Ministrija paskaidro, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju piena nozarē.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, no 2015. līdz 2024. gadam piena šķirņu govju ganāmpulku skaits Lietuvā ir samazinājies no 58,7 tūkst. līdz 17,9 tūkst., bet piena ražotāju skaits — no 27,8 tūkst. līdz 9,85 tūkst.

Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas viedokli šie rādītāji liecina par ilgtermiņa nozares lejupslīdi, tāpēc ir nepieciešams veicināt piena saimniecību nodošanu jaunākajai paaudzei. Kā norāda ministrija, tieši tādēļ piena saimniecībām tiek piešķirta papildu prioritāte.

Tomēr tā uzsver, ka tas nav nosacījums atbalsta saņemšanai: „Pasākums ir paredzēts lopkopības saimniecību pārņemšanai, tāpēc atbalstu varēs pieteikt arī citu lopkopības nozares saimniecību pārņemšanas projekti. “ 

Paaudžu maiņa — ne tikai jaunu saimniecību izveide

Kritiku izpelnījās arī tas, ka jauno pasākumu varēs izmantot ne tikai cilvēki, kas sāk nodarboties ar lauksaimniecību, bet arī jau darbojošies jaunie lauksaimnieki. Lietuvas ekoloģisko saimniecību asociācija norādīja, ka „ja atbalsts tiks piešķirts jau esošajiem jaunajiem lauksaimniekiem, tad šādam atbalstam zūd jēga – jo netiks izveidoti ne tikai jauni lauksaimnieki, bet arī jaunas saimniecības, neparādīsies vairāk jaunu lauksaimnieku, bet tikai paplašināsies jau esošās saimniecības un saņems vēl lielāku atbalstu.“

Ministrija šādam vērtējumam nepiekrīt. Pēc tās teiktā, galvenais mērķis nav izveidot pēc iespējas vairāk jaunu saimniecību.

„Viens no galvenajiem pasākuma mērķiem ir novērst situāciju, kad vecākam lauksaimniekam aizejot, dzīvotspējīga saimniecība tiek sadalīta, pārdota pa daļām vai vispār pārtrauc darbību“, – skaidro ministrija un piebilst, ka vissvarīgāk ir saglabāt jau izveidoto saimniecību ražošanas potenciālu un nodot to jaunākajai paaudzei.

Kāpēc papildu atbalsts tikai piena ražotājiem?

Ministrija saņēma jautājumus arī par ierosināto gandrīz 20 miljonu eiro kompensāciju shēmu. Saskaņā ar to papildu atbalsts tiktu izmaksāts saimniecībām, kas audzē piena govis, taču līdzīgs pabalsts citām lopkopības nozarēm nav paredzēts.

Lauksaimniecības ministrija paskaidro, ka visu lopkopības saimniecību īpašnieki saņems atbalstu atbilstoši deklarētajām platībām. Papildu maksājums piena saimniecībām tika izvēlēts piena iepirkuma cenu krituma dēļ.

„Piena iepirkuma cenas kopš 2025. gada oktobra ievērojami samazinās, tāpēc tika nolemts piešķirt papildu atbalstu saimniecībām, kas audzē piena govis,” – norāda ministrija.

Ministrija: mērķi nav pretrunā viens ar otru

Lauksaimnieku organizācijām publiski paziņojot, ka ierosinātās izmaiņas grūti saskan ar ministrijas deklarēto administratīvā sloga samazināšanu, Lauksaimniecības ministrija šādu kritiku noraida.

Pēc ministrijas teiktā, lauksaimnieku ienākumu palielināšana, administratīvās slodzes samazināšana un mērķtiecīgāka atbalsta sadale nav pretrunā viena ar otru.

„Ņemot vērā ierobežotos resursus, atbalsts jākoncentrē tur, kur tiek konstatēta vislielākā nepieciešamība un kur tas var sniegt vislielāko ietekmi”, – atbildē „Agrobitei“ norāda ministrija.

Vai šie ministrijas argumenti mainīs kritiski noskaņoto lauksaimnieku organizāciju nostāju, kļūs skaidrs, turpinoties Stratēģiskā plāna grozījumu apspriešanai.