Fuzarioze pastāv, taču lauksaimniekiem trūkst objektivitātes: „Vienā elevátorā to atrod, citā – nē“

Šogad sabiedriskajā telpā netrūkst diskusiju par kviešu vārpu fuzariozi. Jūnijā veiktie kultūraugu novērojumi liecināja, ka dažos Lietuvas reģionos laika apstākļi bija labvēlīgi slimības izplatībai.

Tomēr aptaujātie lauksaimnieki vērš uzmanību uz citu problēmu. Neviens no viņiem nenoliedz, ka šogad fuzarioze dažos reģionos patiešām izpaudās biežāk. Tomēr ievērojama daļa šaubās, vai graudu kvalitāte visur tiek novērtēta vienādi un vai pašreizējā novērtēšanas sistēma neatstāj pārāk daudz vietas cilvēciskajam faktoram.

LGAA: fuzarioze pastāv, taču paraugu novērtējums nav absolūts

Lietuvas graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs Audrius Vanagas uzsver, ka pašas slimības esamība neizraisa šaubas.

„Ja fuzarioze pastāv, tad jā, tā ir. Šogad to biežāk konstatē Kupiškis, Anykšču, Rokiškis, Panevēžas un Šaķu rajonos“, – norādīja viņš. Tomēr, pēc viņa teiktā, visvairāk jautājumu rodas par paraugu novērtēšanu.

„Paraugu izpēte notiek laboratorijā, taču galu galā tas ir laboratorijas darbinieku subjektīvs vērtējums. Tāpēc lauksaimniekiem mēs iesakām paņemt arbitrāžas paraugu un to pārbaudīt neatkarīgā laboratorijā, ja rodas domstarpības“, – apgalvo A. Vanagas.  Pēc viņa teiktā, praksē ir gadījumi, kad neatkarīgā laboratorijā tiek konstatēts mazāks fuzariozes saturs.

„Redziet, paņemsiet divas saujas no viena un tā paša transportlīdzekļa – vienā to atradīsiet, otrā nē”, – skaidro sarunas biedrs. Tāpēc, viņaprāt, ir svarīgi ne tikai runāt par slimību, bet arī par tās objektīvu novērtējumu.

„Arī lauksaimniekiem pašiem ir jābūt atbildīgākiem. Ar fuzariozi inficētie graudi ir vieglāki, tāpēc tie būtu jāizņem un, ja iespējams, papildus jāattīra. Ja nav iespējas tos attīrīt un tās tiek transportētas tieši no laukiem, kombainu iestatījumiem jābūt tādiem, lai tiktu nodrošināta lielāka gaisa plūsma, kas ļautu vieglākos graudus atdalīt ražas novākšanas laikā. Protams, rodas zināmi zaudējumi, bet tie noteikti nav lielāki nekā gadījumā, ja graudus klasificē kā lopbarības klasi vai tos vispār neiegādājas. Sabiedrība ir jāizglīto, un arī iepircējiem tas būtu jādara, nevis tikai jāskaita graudi. Turklāt būtu rūpīgi jāizvērtē paraugi“, – rezumē LGAA vadītājs.

Jolanta Grey: problēma pastāv, taču papildu atskaitījumi rada jautājumus

Lauksaimniece Jolanta Greinienė (Grey) arī piekrīt apgalvojumam, ka šogad fuzarioze tiek konstatēta biežāk, taču nevēlas spriest par tās apmēriem.

„Esmu runājusi gan ar iepircējiem, gan ar zinātniekiem – fuzariozes problēma pastāv. Es nevaru viņiem neticēt“, – saka viņa un piebilst: „Izsekojamību ir grūti noteikt arī iepircējiem, jo, piemēram, var ierasties viena kravas automašīna, kurā fuzarioze saskaņā ar LST pārsniedz 1 %, t. i., 1,5 %, bet tajā netiek konstatētas mikotoksīnas, savukārt cits kravas automobilis ierodas, un fuzarioze nepārsniedz noteikto rādītāju, taču tiek konstatēts lielāks mikotoksīnu daudzums. Kāpēc tā notiek? Zinātnieki mēģina to noskaidrot.“

Tomēr, pēc viņas domām, diskusiju vērta ir cita prakse.

„Pietiek jau ar to, ka I, II vai pat ekstras klases graudi, kuros pārsniegta norma, tiek norakstīti kā lopbarība – tas jau ir pietiekams zaudējums. Un tas, ka vēl iekasē naudu par pārsniegto fuzariozi, tas jau ir papildus — kas varētu arī nebūt“,  saka lauksaimniece, kurai arī trūkst skaidrākas komunikācijas.</p>

„Katru gadu lauksaimniekiem rodas tie paši jautājumi, taču atbildes uz tiem nav. Varbūt vienreiz būtu vienkārši skaidri un vienkārši jāpaskaidro, kas notiek, un jāatbild uz lauksaimniekiem svarīgajiem jautājumiem“, – apsver J. Greinienė.

„Visvairāk jautājumu rada novērtējuma pārredzamība“

Vilkaviškis apgabala lauksaimnieks Vaidas Matukaitis saka, ka viņa reģionā šogad fuzarioze nebija masveida parādība. Tomēr, pēc viņa teiktā, lauksaimnieku vidū netrūkst šaubu par to, vai graudu kvalitāte visur tiek novērtēta vienādi.

„Iepirkēji ir viena interešu grupa – tas ir bizness. Un mēs jau vairākus gadus saskaramies ar visdažādākajiem izaicinājumiem – katru gadu. Šogad fuzarioze, citos gados trūkst olbaltumvielu, vēl citos – lipekļa utt. Ka šo situāciju izmanto un ļaunprātīgi izmanto, jo kontroles praktiski nav – jā. Cilvēciskais faktors tomēr ir visietekmīgākais“, – saka viņš. Pēc V. Matukaičio teiktā, visvairāk diskusiju rodas gadījumos, kad fuzariozes rādītājs tikai nedaudz pārsniedz pieļaujamo līmeni.

„Esmu dzirdējis no vairākiem cilvēkiem – tiek konstatēti 1,1 vai 1,2 procenti, un uzreiz graudi, kuriem pārējie rādītāji ir labi, tiek norakstīti kā lopbarība. Lauksaimniekam tas nozīmē par 20–25 eiro zemāku cenu par tonnu“, – apgalvo sarunas biedrs.

Pēc viņa domām, lielākai skaidrībai vajadzētu būt arī attiecībā uz informāciju par šķirņu jutību pret slimībām.

„Tos pašus izplata un iepērk tie paši, bet lauksaimnieki tiek nostādīti priekšā faktam. Papildu informācija par šķirņu uzņēmību pret slimībām mums netiek sniegta, tāpēc atbildību būtu jāuzņemas arī izplatītājiem“, – saka V. Matukaitis.

Ne visi lauksaimnieki šo problēmu vērtē vienādi

Ne visi aptaujātie lauksaimnieki uzskata, ka situācija rada lielas bažas. Šaķu rajona lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Mindaugas Martinaitis saka, ka viņa saimniecībā pagaidām problēmas nav fiksētas.

„Līdz šim savā saimniecībā ar šo problēmu neesmu saskāries. Ja rodas strīdi, tos var atrisināt šķīrējtiesā“, – norāda viņš.

Līdzīgi izsakās arī lauksaimnieks Andrius Dirmeikis.

„Es pats ar to neesmu saskāries. Graudos fuzariozes gadījumu skaits ir tikpat liels kā iepriekšējos gados. Bet no apkārtējiem saimniecībām esmu dzirdējis, ka problēma pastāv, jo īpaši tur, kur ir vairāk lietus. No elevatora piekabes izkrauj vai nu IV klases graudus, vai lopbarības graudus, un viss – kvalitāte pazūd,” – saka viņš.

„Ja graudi nav piemēroti – kāpēc tos tomēr pērk?“

Visticamāk, visvairāk jautājumu par fuzariozes pētījumu novērtējumu rada lauksaimniekam no Anykšču Dainim Arlauskam. Viņš norāda, ka Lietuvas standartā ir noteikta 1 % fuzariozes robeža, taču nav precizēts, kas notiek, ja tā tiek pārsniegta.

„Ja šie graudi nav piemēroti tālākai pārstrādei, tad tie nav piemēroti. Tad paziņosim visai Lietuvai, ka tos vairs nepirksim. Bet tagad tiek spēlēts ar cenu – par lētāku cenu mēs tos nopirksim, bet par normālu cenu – nē“, – saka sarunas biedrs. Viņš šaubās arī par novērtējuma vienveidību.

„Esmu dzirdējis no vairākiem lauksaimniekiem, ka piekrautas kravas mašīnas braukā no viena elevatora uz otru – vienā atrod 3–5 %, citā – tikai līdz 2 %. „Cilvēciskajam faktoram ir atstāta ļoti liela brīvība,” norāda D. Arlauskas un piebilst: „Manā saimniecībā graudi atbilst visiem I klases parametriem. Vienā mašīnā atrod līdz 1,5–2 % fuzariozes, citā – neatrod. Atšķirība starp šīm mašīnām – ne mazāk kā 750–800 eiro zaudējums.“

Pēc viņa teiktā, šodien galvenais jautājums nav tas, vai fuzarioze pastāv. Daudz svarīgāk ir tas, vai visi lauksaimnieki var būt pārliecināti, ka viņu graudi, neatkarīgi no tā, uz kuru graudu noliktavu tie tiek nogādāti, tiks novērtēti pēc vienādiem kritērijiem.