K. Mažeika aicināja lauksaimniekus reģistrēt zaudējumus, taču līdz šim nav zināms ne zaudējumu apmērs, ne arī tas, kad lauksaimnieki saņems naudu

Ārkārtas stāvoklis saistībā ar 22. augusta vētru ir atcelts, taču pagaidām vēl nav atbildes par to, kādā apjomā un kad lauksaimnieki varētu saņemt finansiālo palīdzību. Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) norādīja izdevumam „Agrobite“, ka plāno vērsties pie Eiropas Komisijas, taču pagaidām nav precizējusi ne pieprasīto summu, ne pirmā kompensāciju izmaksas datumu.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem ir skarti vairāk nekā 24 tūkstoši hektāru lauksaimniecības augu un kultūraugu platību. Tomēr šie zaudējumi vēl nav novērtēti naudas izteiksmē – to apmērs tiek precizēts, un pašvaldībās joprojām tiek pieņemti cietušo pieteikumi.

Datus iesniedza 55 pašvaldības, daļa pārbaužu vēl nav pabeigta

„Agrobitė“ atgādina, ka partijas „Vardan Lietuvos“ izvirzītais kandidāts lauksaimniecības ministra amatamKęstutis Mažeika 23. augustā, t. i., nākamajā dienā pēc vētras, sociālajā tīklā aicināja lauksaimniecības pārstāvjus sniegt informāciju par saimniecībās piedzīvotajiem darbības traucējumiem.

„Jo vairāk mums būs faktiskas informācijas par situāciju saimniecībās, jo labāk mēs varēsim novērtēt vētras sekas un izlemt, kādi pasākumi ir nepieciešami“, – toreiz rakstīja ministrs.

Vēlāk lauksaimnieki tika aicināti oficiāli ziņot par zaudējumiem pašvaldībām. Tomēr, pagājušam gandrīz mēnesim, joprojām nebija skaidrs, kāda apmēra finansiālo atbalstu varētu saņemt cietušās saimniecības un kad tā izmaksāšana tiks uzsākta.

Lauksaimniecības ministrija bija norādījusi pašvaldībām iesniegt informāciju par vētras sekām līdz 11. septembrim. Ministrijas atbildē norādīts, ka līdz 15. septembrim dati tika saņemti no 55 pašvaldībām no 60.

„Ir pašvaldības, kuras, ņemot vērā lielo lauksaimniecības uzņēmumu iesniegumu skaitu, iesniedza tikai provizoriskus datus“, – informē Lauksaimniecības ministrija.

Pēc ministrijas teiktā, visvairāk cietušajās pašvaldībās zaudējumu novērtēšanas komisijas fiziski nespēj pārbaudīt visas bojāto kultūraugu platības. Daļa novērtējumu tiks veikta ražas novākšanas laikā – tad kļūs skaidrs, cik daudz augu patiešām ir gājuši bojā un cik daudz ražas ir iznīcināta nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ.

Saskaņā ar sākotnējiem datiem visvairāk cietušas ir pupu un zirņu kultūras. Cietuši arī auzu, griķu, kviešu, vasaras miežu, rapša un kartupeļu lauki. Tomēr ministrija pagaidām nevar pateikt, cik daudz lauksaimnieku visā valstī ir vērsušies ar lūgumu novērtēt zaudējumus.

Anykščos reģistrēti hektāri, nevis zaudējumi eiro

Anykšču rajona pašvaldības atbilde paskaidro, kāda informācija šajā posmā tika vākta.

„Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas ieteikumiem šajā posmā tika reģistrēts dabas katastrofas izraisīto seku apmērs un bojātās platības, nevis zaudējumu apmērs naudas izteiksmē“, – norādīja pašvaldība.

Saskaņā ar tās datiem, atbildes sniegšanas brīdī par vētras sekām bija vērsušies 53 lauksaimnieki. Skartā lauksaimniecības kultūru platība bija 1 546,26 ha, no kuriem 688,98 ha kultūras bija pilnībā iznīcinātas.

11. septembrī pašvaldība nosūtīja ministrijai 52 pieteikumu iesniedzēju datus. Līdz šai dienai komisija vēl nebija paspējusi izvērtēt desmit pieteikumu iesniedzēju lūgumus. Pašvaldība paskaidroja, ka noteiktajā īsajā termiņā bija ārkārtīgi grūti apkopot un izvērtēt informāciju, turklāt pieteikumi joprojām tiek saņemti.

Uz jautājumu, vai cietušajām saimniecībām ir plānots sniegt palīdzību no pašvaldības līdzekļiem, pašvaldība atbildēja, ka mēra rezerves izmantošana tajā brīdī netika plānota.

Par neiegūtajiem ienākumiem – atsevišķa paskaidrojuma nav

Kad ministrija interesējās ne tikai par zaudējumu apmēru, bet arī par to, kas tajos tiek iekļauts: tiešās izmaksas, iznīcinātais īpašums vai arī neiegūtie ienākumi, Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija norādīja, ka pašvaldības mēram iesniegtajā pieteikumā jānorāda zaudējumu rašanās datums, apmērs, raksturs un apstākļi, kā arī cēloņsakarība ar krīzes vai ārkārtas situācijas ietekmi. Tāpat ir jāiesniedz dokumenti, kas pamato zaudējumu apmēru vai radušās izmaksas – tiešos zaudējumus.

Tomēr ministrija nav paskaidrojusi, vai un kā tiks novērtēti lauksaimnieku neiegūtie ienākumi — piemēram, sakarā ar zaudēto ražu vai ražošanas pārtraukšanu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir trīs gadi, taču tas nav garantija, ka kompensācija tiks piešķirta

Ārkārtas stāvokļa atcelšana nenozīmē, ka tiek pārtraukta pieteikumu pieņemšana par vētras laikā nodarītajiem zaudējumiem. Lauksaimniecības ministrija atgādina, ka par valsts atbalstu var vērsties pašvaldībā ne vēlāk kā trīs gadu laikā no zaudējumu rašanās brīža.

11. septembris bija pašvaldībām noteiktais termiņš informācijas iesniegšanai ministrijai, nevis pēdējā diena lauksaimnieku pieteikumu pieņemšanai. Pats pieteikuma iesniegums arī negarantē, ka norādītais zaudējums tiks atlīdzināts – katrs gadījums tiek izvērtēts saskaņā ar valsts atbalsta piešķiršanas kārtību.

Runājot par šo valsts kārtību, ministrija paskaidroja, ka atbalstu var pieprasīt arī neapdrošinātas lauksaimniecības vienības. Tomēr, ja līdz zaudējumu rašanās brīdim Lietuvas tirgū tika piedāvāta atbilstoša īpašuma apdrošināšana, bet saimniecība to neizmantoja, atbalsts nedrīkst pārsniegt pusi no zaudējumu apmēra.

Citādi tiek vērtēti zaudējumi, pret kuriem nebija iespējams apdrošināties.

„Atbalsts par zaudējumiem, kurus apdrošināšanas tirgus Lietuvā vispār neapdrošina, tiek piešķirts saskaņā ar kārtības aprakstā noteikto kārtību, nepiemērojot ierobežojumus attiecībā uz apdrošināšanu“, – norādīja Lauksaimniecības ministrija.

Tas nozīmē, ka netiek piemērots tieši ierobežojums par apdrošināšanas neizmantošanu, nevis tiek solīts atlīdzināt visus zaudējumus. Ja īpašums bija apdrošināts un apdrošināšanas atlīdzība saņemta, saskaņā ar ministrijas teikto valsts atbalsts nedrīkst pārsniegt starpību starp zaudējumu apmēru un apdrošināšanas atlīdzību.

Termiņi pagarināti, finansiālās palīdzības apmērs vēl nav nosaukts

Uz jautājumu, kādi konkrēti atbalsta pasākumi jau ir veikti, Lauksaimniecības ministrija minēja termiņu pagarināšanu, elastīgāku atbalsta prasību piemērošanu un iespēju vērsties pie ILTE, lai saņemtu aizdevumus apgrozāmajam kapitālam un bioloģiskā īpašuma iegādei.

16. septembrī publiskā paziņojumā ministrija jau informēja arī par papildu apstiprinātajiem atvieglojumiem: starpkultūru sēšanas termiņš ziemā ir pagarināts līdz 1. oktobrim, bet pieteikumu iesniedzējiem, kuriem nav lauksaimniecības dzīvnieku, pļavu un ainavas elementu pļaušanas termiņš – līdz 30. oktobrim. Atsevišķām pieteikumu iesniedzēju grupām šogad pļaušanas prasības netiek piemērotas.

Ministrija arī apstiprināja, ka plāno vērsties pie Eiropas Komisijas, lai saņemtu atbalstu vētras nodarīto zaudējumu kompensēšanai. Tomēr atbildēs netika norādīta konkrēta summa, kas tiktu piešķirta cietušajām saimniecībām, kā arī maksājumu grafiks.

Uz jautājumu, kadā brīdī lauksaimnieki reāli varētu sagaidīt pirmās kompensācijas no iespējamā Eiropas Komisijas atbalsta, Lauksaimniecības ministrija atbildēja: „Parasti EK piešķirtie līdzekļi ir galīgi jāizmanto nākamā gada pirmajā pusgadā.“

Tas ir paskaidrojums par parasto piešķirto finansējuma izlietojuma termiņu, nevis apstiprināts izmaksu sākums. Nav norādīta arī summa, ko Lietuva plāno pieprasīt no Eiropas Komisijas.

„Par summas lielumu šobrīd nevaram atbildēt, jo mums nav visus datus“, – atbildē norāda Lauksaimniecības ministrija.