Dārzkopji aprēķina simtiem tūkstošu eiro lielus zaudējumus: „Nav, kur likt ūdeni“ (VIDEO)

Pēc vētras un vairākas dienas ilgstošajiem lietiem daļa Lietuvas dārzeņu audzētāju nonāca ārkārtīgi sarežģītā situācijā. Dažos valsts reģionos dažu dienu laikā saņēma vairāk nekā divu mēnešu nokrišņu normu, izmirkusī lauki kļuva neizbraucami, un daļa saimniecību jau tagad aprēķina simtiem tūkstošu eiro tiešos zaudējumus. 

Trešdien valdība saistībā ar vētras sekām izsludināja valsts mēroga ārkārtas stāvokli. Lauksaimnieki cer, ka tas vismaz daļēji atvieglos viņu stāvokli, taču pagaidām atzīst – lielākā problēma joprojām ir neskaidrība par to, cik daudz ražas izdosies saglabāt.

Tikai tiešie zaudējumi — ceturtdaļmiljons eiro

Kelmē rajona dārzeņu audzētājs Algimants Vaupšas saka, ka patiesais zaudējumu apmērs kļūs skaidrs tikai tad, kad laukos būs iespējams iebraukt.

„Šobrīd mēs to nevaram novērtēt simtprocentīgi, jo tagad ir ļoti slapji, daudz ūdens, un laukos iebraukt nav iespējams. Kad būs iespējams iebraukt, tad sāksim novērtēt situāciju“, – saka lauksaimnieks. Viņš jau ir iesniedzis Lauksaimniecības ministrijai informāciju par tiešajiem zaudējumiem.

“Vien tiešie izdevumi – sēšana, stādīšana, mēslojums, stādi, sēklas – veido apmēram 250 tūkstošus eiro. Bet tas vēl nav viss. Nav skaidrs, kas izdzīvos, un nākamajā nedēļā atkal solīts lietus“, – stāsta A. Vaupšas un piebilst: „Viena hektāra kāpostu raža var sasniegt apmēram 60 tonnas. Reizināsim to ar vidējo tirgus cenu – apmēram 30 centiem par kilogramu. Tad kļūst skaidrs, cik lielas var būt neiegūtās ieņēmums, ja ir 25 ha. Bet par galīgajiem zaudējumiem šodien vēl ir pāragri runāt“.

Lietuvā neviens neapdrošina dārzeņus pret lietusgāzēm

Lauksaimnieks saka, ka šajā gadījumā apdrošināšana nepalīdzēs.

„Kāpostus, bietes un burkānus pret šādiem riskiem neviens neapdrošina. Ir apdrošināšana pret krusu, bet šeit nav krusa – šeit ir ilgstošs lietus. Viss, kas ir apdrošināms, man ir apdrošināts simtprocentīgi, taču apdrošināšanas pret šo kultūru pārmērīgu mitrumu Lietuvā vienkārši nav“, – apgalvo sarunas biedrs.

Jautāts, ko šodien viņš gaida no valsts, A. Vaupšas neslēpj savu vilšanos: „Šie lieti atkārtojas jau divus–trīs gadus, taču līdz šim nav bijis nekāda atbalsta. Vienīgā atbilde, ko esmu dzirdējis, – norakstiet to kā zaudējumus.“

A. Vaupšas izklāstīto problēmu apstiprina arī Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas (LDAA) valdes priekšsēdētājs Paulius Andriejavas.

„Liela nelaime ir tā, ka dārzeņus pret lietusgāzēm vai pārmitrināšanu neviens neapdrošina. Tas ir slikti, un lauksaimnieki nevar sevi pasargāt“, – uzsver sarunas biedrs.

Zaudējumi – ne tikai A. Vaupšas saimniecībā

P. Andriejavas saka, ka A. Vaupšas saimniecība ir tikai viena no daudzajām: „Saņemam ziņojumus no sīpolu un burkānu audzētājiem. Dažās saimniecībās sīpolus skāra ne tikai lietusgāzes, bet arī krusa. Zaudējumi patiešām ir lieli, tagad mēs cenšamies tos aprēķināt.“

Pēc viņa teiktā, vissmagākā situācija izveidojusies Šauļu reģionā: „Tieši tur nedēļas laikā izkrita gandrīz divu ar pusi mēnešu nokrišņu norma. Tā patiešām ir katastrofāla situācija.”

LDAA valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, kāda ietekme tam būs uz šī gada dārzeņu ražu.

„Dārzeņi vēl atrodas laukos, tāpēc nevēlamies spekulēt. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka pārmitruma dēļ palielināsies slimību risks, un tiešie zaudējumi jau tagad ir ļoti lieli“, – uzskaita P. Andriejavas. Viņš vērš uzmanību uz to, ka zaudējumi neaprobežojas tikai ar iespējamo ražas zaudējumu: „Mums ir sabrukušas siltumnīcas, bojātas noliktavas un nojumes. Zaudējumi ir dažādi, tāpēc tagad visu aprēķinām un iesniegsim ministrijai.“

Ārkārtas stāvoklis var samazināt administratīvo slogu

Trešdien valdība izsludināja valsts līmeņa ārkārtas stāvokli saistībā ar vētras sekām. Pēc P. Andriejava teiktā, tas ir svarīgi ne tikai saistībā ar iespējamo palīdzību nākotnē: „Lauksaimniekiem zaudētā raža ir viena problēma. Otra – saistības pret bankām, Valsts maksājumu aģentūru un citām iestādēm. Ceram, ka izsludinātā ārkārtas situācija vismaz pasargās lauksaimniekus no sankcijām par saistību nepildīšanu.“

Tomēr pat pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas nenoteiktība nav pazudusi.

„Nav zināms, kas notiks tālāk. Jau divus gadus pēc kārtas ir bijuši tik dīvaini, un mēs nezinām, kas mūs sagaida nākotnē“, – saka A. Vaupšas.

Lauksaimnieks stāsta, ka ne tik sen atkārtoti uzstādīja apūdeņošanas sistēmu kāpostu laukos, bet jau trešo gadu apūdeņošana nav vajadzīga: „Viss slīkst. Nav kur novadīt ūdeni. Manā gadījumā trīs dienās nokrita 138 mm, pārplūda divas upes – Vente un Žeberė. Ūdens izgāja no krastiem un plūda laukos. Šo procesu nevar apturēt, mēs vēl domājām kaut kur uzstādīt sūkņus un novadīt ūdeni, bet nav kur, jo upes ir vienā līmenī ar laukiem. Situācija ir nekontrolējama.“

Vai var teikt, ka šīs nedēļas notikumi ir izņēmuma gadījums, vai tie jau kļūst par jauno realitāti Lietuvas dārzkopībā?

„Izaicinājumi ir vienmēr – reiz tas ir kritisks sausums, reiz – kritiskas lietusgāzes, vai tas kļūst par normu? To mēs nevarētu tā teikt. Bet tas, ka katrs gads atnes arvien jaunas grūtības – tas noteikti tā ir“, – saka P. Andriejavas.