L. Savickas: Valdība plāno vienoties par „vētru paketi“, un tās īstenošana ir paredzēta līdz 2030. gadam.

Enerģētikas ministrs Lukass Savickas norāda, ka trešdien valdībai tiks iesniegts tā sauktais „„vētras pakete””, kurā, lai mazinātu nākotnes dabas katastrofu ietekmi, līdz 2030. gadam ir paredzēti konkrēti elektrotīkla kabeļu ieklāšanas tempi, koku izciršanas plāni un ģeneratoru jauda.

„Pēc dažām stundām notiks valdības apspriede un sēde, kurā, visticamāk, tiks apspriests „vētras pakete“, par kuru būtu jāvienojas valdības līmenī. (…) Lielu pārsteigumu nebūs, jo daudzos situācijās mēs esam detalizēti apsprieduši to, kas ir jādara, lai mēs vairs nelabotu sistēmu, bet meklētu sistēmiskus risinājumus“, – trešdien žurnālistiem teica ministrs.

Pēc viņa teiktā, plāna elementu vidū ir ātrāka tīklu kabeļu ievilkšana, lielāks koridoru skaits, kā arī rezerves elektroenerģijas jaudas paplašināšana.

„Tas ir kabeļu ievilkšana – konkrēts apjoms jau ir saskaņots un ierosināts, tāpat arī bīstamu koku nozāģēšana – mēs zinām, ka tieši koku krišana uz tīkliem bija galvenais iemesls, kāpēc bija tik daudz elektrības padeves traucējumu, (…) ģeneratori, darbojošās saules elektrostacijas un daudzus citus risinājumus, kas iekļauti vētru rīcības plānā“, – paskaidroja L. Savickas.

„Ceram, ka valdība šodien pieņems lēmumu un informēs par turpmākajiem soļiem – mūsu mērķis ir, lai pilns apjoms tiktu īstenots līdz 2030. gadam–”, – viņš norādīja.

Pēc lielās augusta vētras, kad tūkstošiem iedzīvotāju vairākas nedēļas netika atjaunota elektroenerģijas piegāde, no amata atkāpās „Enerģijas sadales operatora“ (ESO) vadītājs Renaldas Radvila, kurš amatu atstās septembra beigās.

Tad enerģētikas ministrs teica, ka centīsies panākt, lai atbildība par šo krīzi neaprobežotos tikai ar personisku lēmumu, tāpēc tiks apstiprināts konkrēts pasākumu plāns, kas stiprinātu elektrotīkla izturību, paātrinātu reaģēšanu un nodrošinātu labāku iedzīvotāju informēšanu.

Pēc vētras politiķi aicināja paātrināt kabeļu ieklāšanas tempu un palielināt ESO investīcijas tīkla izturības uzlabošanā.

Iepriekš ESO paziņoja par plāniem šogad ar pazemes kabeļiem aizstāt divreiz vairāk — apmēram 700 kilometrus — elektropiegādes gaisvadu, bet nākamajos četros gados – 2 000 kilometru.

Aprēķināts, ka, lai paātrinātu kabeļu ieklāšanu trīs reizes, līdz 6 tūkstošiem kilometru, šīs papildu jaudas valstij izmaksātu 320 miljonus eiro.

22. augustā, kad Lietuvu skāra vētra, tās kulminācijas brīdī elektroenerģijas piegāde bija pārtraukta vairāk nekā 268 tūkstošiem ESO klientu. Ņemot vērā dabas katastrofas sekas un lauksaimnieku ciestos zaudējumus, valdība izsludināja valsts līmeņa ārkārtas stāvokli.