„Farm Europe“: Eiropai draud palielināt atkarību lauksaimniecības, pārtikas un enerģētikas jomās

Pēc tam, kad 16. septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena Eiropas Parlamentā nolasīja ikgadējo ziņojumu par stāvokli Eiropas Savienībā, organizācija „Farm Europe“ kritiski novērtēja Komisijas izvēlēto virzienu lauksaimniecības, pārtikas un enerģētikas jomās. Organizācija uzskata, ka Eiropas stratēģiskās neatkarības sasniegšanai nepietiek ar politiskām deklarācijām – lauksaimniecībai ir nepieciešamas konkrētas investīcijas, pietiekams finansējums un spēcīga kopējā lauksaimniecības politika (KLP).

U. fon der Leiena savā runā daudz uzmanības veltīja šīs vasaras ekstremālo klimata parādību sekām. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka Eiropā nodega aptuveni 660 tūkstoši hektāru zemes un tika zaudēti aptuveni 12 miljoni tonnu ražas. Viņa paziņoja, ka oktobrī Komisija iepazīstinās ar jaunu klimata noturības sistēmu, kurā tiks izcelti 100 visneaizsargātākie Eiropas reģioni. Tāpat ir paredzēta jauna Eiropas ūdens iniciatīva un pasākumi lauksaimniecības risku pārvaldības un apdrošināšanas aizsardzības stiprināšanai.

„Farm Europe“: ar risku pārvaldību vien nepietiks

„Farm Europe“ atzinīgi vērtē lielāku uzmanību, kas veltīta ūdens trūkumam, riska pārvaldībai un apdrošināšanai, taču uzskata, ka paziņoto pasākumu apjoms neatbilst problēmām, ar kurām šodien saskaras Eiropas lauksaimniecība.

Organizācija norāda, ka 2026. gadā sausums skāra aptuveni 70 % ES lauksaimniecībā izmantotās zemes. Tāpēc, pēc tās novērtējuma, ir nepieciešams samazināt ūdens zudumus infrastruktūrā, taču, lai lauksaimniecība varētu pielāgoties klimata pārmaiņām, ir nepieciešamas ievērojami lielākas investīcijas ūdens uzkrāšanā, apūdeņošanā, ūdens atkārtotā izmantošanā, precīzajā lauksaimniecībā un citos pasākumos, kas palielina izturību.

„Farm Europe“ arī uzsver, ka apdrošināšanas un riska pārvaldības pasākumi nevar aizstāt pietiekamu ES lauksaimniecības finansējumu un spēcīgu, neatkarīgu KLP.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (ŽŪR) priekšsēdētāja Algimanta Pabedinskienė norāda, ka klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi arvien biežāk kļūst nevis par nākotnes prognozi, bet gan par lauksaimnieku ikdienas realitāti.

„Lauksaimnieks viens pats nevar uzņemties arvien pieaugošos klimata radītās riska slogu. Ja mēs no viņa sagaidām, ka arī sausuma, lietusgāžu vai citu ekstremālu parādību apstākļos viņš nodrošinās pārtikas ražošanu, Eiropas politikai ir jānodrošina tam reāli līdzekļi. Runājot par ūdens apsaimniekošanu, apdrošināšanu un risku mazināšanu, mums jārunā arī par ieguldījumiem meliorācijā, apūdeņošanā, ūdens uzkrāšanā, modernās tehnoloģijās un saimniecību spējā pielāgoties“, – saka A. Pabedinskienė.

Brīdina par pieaugošo atkarību

Organizācijai „Farm Europe“ vislielākās bažas rada ilgtermiņa tendences Eiropas lauksaimniecības ražošanā un tirdzniecībā.

Saskaņā ar organizācijas sniegtajiem datiem kopš 2019. gada ES graudaugu platības ir samazinājušās aptuveni par 4 miljoniem hektāru, bet graudaugu tirdzniecības pārpalikums – uz pusi. Laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam kviešu imports ir pieaudzis 2,4 reizes, savukārt ES kukurūzas eksports kopš 2019. gada ir samazinājies par 48 %

Organizācija „Farm Europe“ aprēķina, ka kopš 2019. gada ES lopu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 26 miljoniem, bet gaļas tirdzniecības pārpalikums – par 26 %, no 6,5 līdz 4,8 miljoniem tonnu. Saskaņā ar organizācijas datiem Eiropa ir zaudējusi arī 1,37 miljonus ģimenes saimniecību – aptuveni piektdaļu no to kopējā skaita.

Palielinās arī atkarība no olbaltumvielu izejvielu importa. „Farm Europe“ norāda, ka eļļas augu sēklu un lopbarības izejvielu neto imports sasniedza 62,3 miljonus tonnu, salīdzinot ar 58,9 miljoniem tonnu 2019. gadā. Vien sojas rupju importētais apjoms sasniedz 41,7 miljonus tonnu – par 21 % vairāk nekā 2019. gadā.

Kā norāda A. Pabedinskienė, šīs tendences liek uzdot būtisku jautājumu — cik lielā mērā Eiropa patiešām ir gatava saglabāt savu lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu.

„Eiropas lauksaimniecības stiprināšanai jāsākas ar ļoti konkrētu atbildi – vai Eiropa vēlas pati ražot savu pārtiku un saglabāt dzīvotspējīgas saimniecības. Mēs nevaram runāt par stratēģisko neatkarību un vienlaikus palielināt atkarību no importētām izejvielām, mēslošanas līdzekļiem, olbaltumvielām vai pārtikas produktiem. Katra zaudētā saimniecība un sarūkošais ražošanas sektors vājina ne tikai lauksaimniecību — ilgtermiņā tas kļūst arī par Eiropas pārtikas apgādes drošības jautājumu”, – uzsver ŽŪR priekšsēdētāja.

Pieaugošās izmaksas rada spiedienu uz saimniecībām

„Farm Europe“ vērš uzmanību arī uz lauksaimniecības ražošanas izmaksām. Saskaņā ar organizācijas sniegtajiem datiem 2026. gada aprīlī slāpekļa mēslošanas līdzekļu cenas bija par 71 % augstākas nekā 2024. gada vidējais rādītājs. 2026. gada otrajā ceturksnī mēslošanas līdzekļu cenas ES gada laikā pieauga vēl par 13,4 %, kamēr lauksaimniecības produkcijas cenas samazinājās par 5,8 %

Pēc „Farm Europe“ novērtējuma šādos apstākļos Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju papildus ietekmē pieaugošais lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, kā arī atšķirīgie ražošanas standarti ES un trešajās valstīs.

Organizācija arī kritiski vērtē situāciju, kad lauksaimniecība kļūst par vienu no jutīgākajām jomām ES tirdzniecības nolīgumos. Pēc „Farm Europe“ domām, Eiropas stratēģiskās neatkarības politika nedrīkst tikt veidota, vājinot pašu lauksaimniecības ražošanas potenciālu.

Lauksaimniecība ir svarīga arī enerģētiskajai neatkarībai

„Farm Europe“ aicina lauksaimniecību vērtēt plašākā kontekstā, nevis tikai kā pārtikas ražošanas nozari. Organizācija norāda, ka lauksaimnieki var būtiski veicināt Eiropas bioekonomikas, biodegvielas un biometāna ražošanu, kā arī klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu.

Tomēr, pēc „Farm Europe“ novērtējuma, šis potenciāls netiek pietiekami izmantots. Tāpēc pastāv risks, ka Eiropa nevis samazinās ārējo atkarību, bet vienu no tām aizstās ar citām.

ŽŪR: spēcīga KLP – stratēģiskās drošības jautājums

„Farm Europe“ kritiski vērtē arī gaidāmā ES daudzgadu budžeta virzienu. Organizācija nepiekrīt perspektīvai samazināt lauksaimniecībai garantēto finansējumu un vājināt KLP patstāvīgo vietu ES budžeta struktūrā. Pēc organizācijas teiktā, Komisijas ierosinātais 300 miljardu eiro garantētais finansējums nozīmētu samazinājumu par vairāk nekā 20 %, bet atsevišķas KLP budžeta pozīcijas likvidēšana samazinātu lauksaimniekiem nepieciešamo ilgtermiņa skaidrību un prognozējamību. (Farm Europe)

ŽŪR priekšsēdētāja uzsver, ka diskusija par nākamo ES budžetu nedrīkstētu aprobežoties tikai ar skaitļiem – vispirms ir jāizlemj, kādu lomu lauksaimniecībai Eiropa paredz savā stratēģiskajā drošībā.

„KLP ir viena no Eiropas Savienības pamatpolitikām. Tās vājināšana nozīmētu nevis lielāku Eiropas neatkarību, bet gan lielāku risku kļūt atkarīgiem no ārējiem faktoriem. Pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecības konkurētspēja un dzīvotspējīgs lauku apvidus ir jāuzskata par daļu no Eiropas stratēģiskās drošības. Tāpēc lauksaimniekiem ir nepieciešams ne mazāks, bet gan skaidrs, stabils un ilgtermiņa Eiropas apņemšanās lauksaimniecības jomā“, – saka A. Pabedinskienė.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja savā ikgadējā ziņojumā apliecināja, ka Eiropa atbalstīs lauksaimniekus, un atzina ūdens trūkuma radīto apdraudējumu lauksaimniecībai un pārtikas drošībai. Viņa arī paziņoja par jauno Eiropas ūdens iniciatīvu, klimata noturības sistēmu, Klimata apdrošināšanas aliansi un gaidāmajiem lauksaimniecības riska pārvaldības pasākumiem.

Savukārt „Farm Europe“ aicina lauksaimniecībai atgriezt pienācīgo vietu Eiropas projektā un to uzskatīt par stratēģisku nozari, no kuras ir atkarīga ne tikai pārtikas ražošana, bet arī enerģētika, bioekonomika un citas svarīgas Eiropas vērtību ķēdes.

Diskusija pēc U. fon der Leyenas gada ziņojuma izceļ būtisku jautājumu: vai Eiropas centieni kļūt stratēģiski neatkarīgākiem tiks balstīti uz tāda mēroga ieguldījumiem un lauksaimniecības politiku, kas ļautu saglabāt pašu Eiropas pārtikas ražošanas potenciālu.