Eiropas piena nozare ir nonākusi krustcelēs

Eiropas piena nozare šodien atrodas krustcelēs: lauku saimniecību skaita samazināšanās, tirgus svārstības, klimata un dzīvnieku slimību radītie riski, kā arī pieaugošās prasības liek meklēt jaunus risinājumus. Lietuva aicina Eiropas Savienību (ES) stiprināt piena nozares noturību, nodrošināt lauku saimniecībām labvēlīgākus apstākļus investīcijām un efektīvāk izmantot tirgus riska pārvaldības instrumentus. Šīs pozīcijas lauksaimniecības viceministrs Rolands Taraškevičs izklāstīja 23. starptautiskajā piena lopkopības forumā Bialystokā (Polijā).

Forumā notikušajā diskusijā „Eiropas lauksaimniecības nozare krustcelēs: piena nozares ieteikumi” viceministrs kopā ar Eiropas lauksaimniecības kooperatīvu un to organizāciju asociācijas COGECA, Vācijas Raiffeisen asociācijas un Dānijas piena ražotāju padomes pārstāvjiem apsprieda, kā nodrošināt piena nozares dzīvotspēju un konkurētspēju nākotnē.

Kā norādīja viceministrs, runājot par piena nozares nākotni, vispirms ir jāredz cilvēks aiz skaitļiem – lauksaimnieku, kurš katru dienu rūpējas par lopiem un nodrošina, ka piens nonāk pie pārstrādātāja un galu galā — pie patērētāja.

„Ja piena saimniecību skaits turpinās samazināties, mēs ar tirgus mehānismiem vien šo tendenci neapturēsim. Lopkopība ir ne tikai bizness. Tā ir mūsu pārtikas nodrošinājums, dzīvotspējīgs laukums un stratēģiskā izturība. Tāpēc mums jārada apstākļi, lai lauksaimnieks ne tikai izdzīvotu šodien, bet arī droši plānotu rītdienu, investētu un nodotu saimniecību nākamajai paaudzei“, – saka lauksaimniecības ministra vietnieks R. Taraškevičius.

Lietuvā lopkopības nozares nozīme ir vēl lielāka. Saimniecības saskaras ne tikai ar tirgus nestabilitāti, bet arī ar ģeopolitiskajiem, klimata, enerģētikas, dzīvnieku slimību un citiem riskiem.

Mazāks administratīvais slogs – vairāk investīciju iespēju

Lietuva ieņem nostāju, ka vides aizsardzības mērķi ir svarīgi, taču to īstenošana jāsaskaņo ar reālajām saimniecību iespējām.

Piena saimniecībām, jo īpaši mazākajām, katra jauna prasība nozīmē papildu ieguldījumus, administratīvās procedūras un izmaksas. Tāpēc jaunajām saistībām ir nepieciešami reāli pārejas periodi, pietiekams finansējums un samērīgi risinājumi.

„Mēs neesam pret augstiem vides aizsardzības standartiem. Mēs atbalstām to, lai tie tiktu īstenoti tā, lai lauksaimniekam būtu iespēja saglabāt konkurētspēju. Mēs nevaram tiekties pēc „zaļās pārejas“ tādā tempā, kas izspiež no tirgus tieši tos saimniecības, kurām mums ir jāpalīdz pāriet uz ilgtspējīgāku ražošanu“,– uzsver viceministrs.

Pēc viņa teiktā, ES atbalsts jāvirza ne tikai uz jauno prasību ieviešanu, bet arī uz saimniecību modernizāciju, inovācijām, energoefektivitāti, risku pārvaldību un lauksaimnieku stāvokļa stiprināšanu pārtikas piegādes ķēdē.

Kad tirgū valda nemiers – lauksaimniekam nepieciešami aizsardzības mehānismi

Vēl viens svarīgs Lietuvas vēstījums – nepieciešamība stiprināt ES tirgus riska pārvaldības pasākumus.

Piena nozare ir īpaši jutīga pret globālajām tirgus svārstībām. Piena iepirkuma cenas var strauji mainīties, bet lauksaimnieka izmaksas – par barību, enerģiju, darbiniekiem, lopu kopšanu un ieguldījumiem – paliek nemainīgas.

Tāpēc Lietuva atbalsta efektīvākus ES lauksaimniecības rezerves, privātās uzglabāšanas un intervences iepirkumu mehānismus.

„Kad tirgū rodas krīze, lauksaimnieks nevar vienkārši pārtraukt govs slaukšanu un gaidīt, kamēr situācija uzlabosies. Piens tiek ražots katru dienu. Tāpēc atbalsta mehānismiem jādarbojas tad, kad tie ir visvairāk nepieciešami, nevis tad, kad krīze jau ir beigusies“, – saka viceministrs.

Lietuva uzskata, ka, ja rodas nopietni tirgus traucējumi, atbalsts no ES lauksaimniecības rezerves būtu jāmobilizē pēc iespējas ātrāk. Tāpat ir svarīgi saglabāt iespēju piemērot atbalstu privātai piena produktu uzglabāšanai, kad daļa produkcijas tiek uz laiku izņemta no tirgus.

Par svarīgu tirgus regulēšanas instrumentu Lietuva uzskata arī sviesta, vājpiena pulvera un sieru intervences iepirkumus. Tā kā intervences cenas daudzus gadus būtībā nav mainījušās, Lietuva aicina apsvērt, kā tās labāk pielāgot pašreizējai tirgus realitātei.