Aurelijus Veryga: vairs nekādu govju, nekādu mēslu, mēs visi ēdīsim zāli un mēs visi ēdīsim paši sevi.

Šādi Eiropas Parlamenta deputāts Aurelijs Veryga reaģēja uz Vācijas Klimata aizsardzības programmas līdz 2030. gadam projektu, kurā lauksaimniecība ir noteikta par vienu no galvenajām nozarēm emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai un kurā vēl vairāk tiek uzdoti jautājumi par to, kāpēc lauksaimnieki atkal gribot negribot kļūst par klimata pārmaiņu programmas virzītājspēku.

„Mēs nenovēršami tuvojamies brīdim, kad govis vairs netiks nobarotas, mēsli vairs nesmirdēs un mēs visi ēdīsim zāli un paši sevi pabarosim. Nebūs neviena, ko vainot. Progress“, – sacīja A. Veryga ierakstā sociālajā tīklā Facebook“.

Saskaņā ar Vācijas valdības plānu valsts mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 65 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2045. gadam sasniegt pilnīgu klimatneitralitāti.

Šim nolūkam tā plāno subsidēt elektrisko transportlīdzekļu iegādi un paplašināt infrastruktūru. Tā paredz arī nelabvēlīgus risinājumus lauksaimniecībā, lai sasniegtu klimata pārmaiņu mērķus.

Viens no vispretrunīgākajiem pasākumiem – tā sauktā metāna uzskaites programma liellopiem. Tās ietvaros tiktu analizētas liellopu izdalītās gāzes, un nākotnē plānots veicināt selektīvu audzēšanu, lai samazinātu metāna emisijas. Vācija uzskata, ka lopkopība ir viena no svarīgākajām nozarēm, kurā iespējams ievērojami samazināt emisijas

.

Plānots arī līdz 2035. gadam aizliegt reģistrēt jaunus automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem, un līdz 2040. gadam aptuveni 70 % no kopējā automobiļu parka būtu jāveido elektromobiļiem. Atkarībā no ienākumiem un ģimenes lieluma valsts piešķirs subsīdijas elektromobiļiem līdz pat 6000 eiro apmērā, savukārt degvielas cenas pieaugs augstāku CO₂ nodokļu dēļ.

Klimata plānā ir paredzētas arī investīcijas 10 miljardu eiro apmērā gadā. Piemēram, pagājušajā gadā Vācija visiem klimata aizsardzības pasākumiem iztērēja 59,5 miljardus eiro.

Dažas valstis jau apsver metāna nodokļus vai lopkopības ierobežojumus, un lauksaimnieki baidās, ka klimata politika varētu kļūt par papildu finansiālu slogu. Lietuvas lauksaimniekiem šīs debates ir aktuālas divu iemeslu dēļ

.

Pirmkārt, Vācija ir viena no svarīgākajām lauksaimniecības politikas veidotājām ES, un tās lēmumi bieži atspoguļojas kopējā Eiropas normatīvajā vidē. Otrkārt, ja metāna emisiju samazināšana kļūs par vienu no galvenajām klimata politikas prioritātēm, tas varētu tieši ietekmēt arī lopkopības nozari Baltijas valstīs. Tāpēc klimata mērķu un lauksaimniecības konkurētspējas līdzsvarošana tuvākajos gados kļūs par vienu no galvenajiem jautājumiem Eiropas lauksaimniecības politikā.

.