Eiropas Komisija ierosina mīkstināt vilku aizsardzību

Lietuva atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu pastiprināt vilku aizsardzību saskaņā ar Bernes konvenciju un apgalvo, ka jaunais režīms ļaus efektīvāk pārvaldīt vilku populāciju

.

Konvencija par Eiropas savvaļas dzīvnieku un dabas vides aizsardzību (Bernes konvencija) paredz, ka vilks pašlaik ir klasificēts kā kritiski apdraudēta suga, kas iekļauta II pielikumā;Tomēr EK ierosina nākamajā ikgadējā Bernes konvencijas sanāksmē Eiropas Savienības vārdā iesniegt priekšlikumu pārcelt šo sugu uz III pielikuma "apdraudēto sugu" sarakstu. Lietuva, 1996. gadā pievienojoties Bernes konvencijai un ratificējot to, paziņoja, ka uz vilkiem neattiecas konvencijas II pielikuma aizsardzības režīms, bet gan III pielikuma aizsardzības režīms.Bernas konvencijas noteikumi ir transponēti ES Dzīvotņu direktīvā. Pašlaik vilku populācijas lielākajā daļā ES dalībvalstu ir iekļautas Biotopu direktīvas IV pielikumā kā "augu un dzīvnieku sugas, kam nepieciešama stingra aizsardzība", bet Lietuvā un dažās citās dalībvalstīs vilku populācijas nav iekļautas Biotopu direktīvā;Vairākās citās ziemeļu valstīs dzīvnieku populācijas ir iekļautas direktīvas V pielikumā "Dzīvnieku un augu sugas, uz kurām var attiecināt pārvaldības pasākumus, lai tās izņemtu no dabas un izmantotu".

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu aizsardzības sistēma aizliedz apzināti nogalināt, sagūstīt un traucēt vilkus, kā arī aizliegts bojāt vai iznīcināt vairošanās vai atpūtas vietas, bet pieļauj izmantot išs, lai novērstu apdraudējumu sabiedrībai vai būtiskus postījumus, piemēram, lauksaimniecības dzīvniekiem. Lietuvā aizsargājamās teritorijas statuss tiek rūpīgi uzraudzīts, vilku medības ir iespējamas ierobežotā apjomā, ievērojot rūpīgi plānotus ierobežojumus, un populācijas lielums tiek pārvaldīts. Diemžēl daudzās citās dalībvalstīs šāda pārvaldības iespēja nav pieejama, un vilku aizsardzības veiksmes stāsts pamazām pārvēršas par grūti pārvaldāmu situāciju.

Lai situāciju pārvaldītu efektīvāk, tiek ierosināts palielināt vilkiem piešķirto aizsardzību, un tiks izskatīts priekšlikums grozīt Bernes konvencijas papildinājumus. Biotopu direktīvas grozīšana – jautājums nākotnei. Apsverot izmaiņas, būs jāizlemj, vai vilku populācijas visās ES dalībvalstīs tiks iekļautas kādā no direktīvas pielikumiem, vai arī, kā tas ir pašlaik, dalībvalstis pašas lems, kurā pielikumā iekļaut vilkus.

Pēc EK domām, priekšlikums ir balstīts uz jaunākajiem datiem par vilku populācijas stāvokli, kā arī uz to, ka vilku populācija paplašinās un ka ir nepieciešama efektīvāka un ilgtspējīgāka vilku pārvaldība atsevišķos reģionos, lai izvairītos no kaitējuma lauksaimniecības dzīvniekiem

.

Dažas ES dalībvalstis iebilst pret priekšlikumu, uzskatot, ka tas ir priekšlaicīgs, ka EK aplēsēm trūkst zinātniskā pamatojuma un ka vilku aizsardzības stāvoklis visos reģionos nav labvēlīgs

.

Lietuva un vairākas citas valstis nepiekrīt šim priekšlikumam un uzskata, ka šaļi ar lielākām iespējām efektīvi un savlaicīgi pārvaldīt vilku populāciju varētu veidot lielāku sabiedrības iecietību pret ši atgūstošo sugu.

Izņemot vilku aizsardzības iekļaušanu Biotopu direktīvas V pielikumā un ša medības, ša aizsardzības statuss joprojām ir labvēlīgs

.