Telšu reģionā arvien biežāk uzbrūk vilki: statistika atšķiras, bet problēma joprojām ir aktuāla
Par vilku nodarītajiem postījumiem Telšu reģionā nesen ziņoja "Telšių Žinios", norādot, ka šis reģions jau sen ir viena no visvairāk cietušajām pašvaldībām Lietuvā. Tomēr patiesais postījumu apmērs – joprojām nav pilnībā skaidrs.
Ir lai gan Zemkopības ministrijas statistikā Telši ir minēti starp pašvaldībām, kurās reģistrēti vairāk nekā 100 vilku postījumu gadījumi, vietējās varas iestādes sniedz ļoti atšķirīgus skaitļus. Telšu rajona pašvaldības Lauku attīstības nodaļas vadītāja Vilma Lukoševičiene un Vides aizsardzības departaments apgalvo, ka 2025. gadā saņemti tikai 3 oficiāli ziņojumi – visos gadījumos tika nokauti teļi, kopā četri.
V. Lukoševičiene pieļauj, ka reālie zaudējumi var būt lielāki, jo ne visi iedzīvotāji piesakās kompensācijām. Piemēram, 2024. gadā oficiāli reģistrēti 28 gadījumi, kad vilki saplosīja 90 mājlopu, no kuriem dažus pat neizdevās atrast.
Reaģējot uz pieaugošo problēmu, Zemkopības ministrija ir atjauninājusi atbalsta piešķiršanas noteikumus. Tagad lauksaimnieki var saņemt kompensāciju ne tikai par stacionāriem žogiem, bet arī par pārvietojamiem elektriskajiem žogiem un citiem aizsardzības pasākumiem. Tomēr saskaņā ar Nacionālās maksājumu aģentūras datiem no 2014. līdz 2020. gadam no Telšu rajona saņemti tikai 8 pieteikumi, no kuriem finansēti 6.
Ir lai gan oficiālie iestāžu dati atšķiras, eksperti ir vienisprātis par vienu: vilku nodarītie postījumi Telšu rajonā ir reāli un atkārtojas. Lauksaimnieki tiek aicināti nepalikt pasīviem – izmantot elektriskos žogus, atbaidīšanas līdzekļus un nostiprinātus žogus. Tāpat tiek ieteikts sadarboties ar medniekiem, lai efektīvi kontrolētu populāciju.
Dabas aizsardzības departaments uzsver, ka mājlopu turētājiem pašiem jāveic aizsardzības pasākumi un aktīvi jāsadarbojas ar visām saitēm, tostarp medniekiem. Tomēr saskaņā ar Vides ministrijas datiem 2025. gadā Telšu rajonā līdz šim ir nomedīts tikai viens vilks – tas notika 18. februārī.
Kā atgādina Telšiai News, par aizsardzību pret vilkiem joprojām ir atbildīgi lauksaimnieki, taču problēmu var risināt tikai ciešā sadarbībā starp visām pusēm, sākot no lauksaimniekiem un beidzot ar valsts iestādēm.
Patiecinieties
Lai atvieglotu atbalsta pieejamību, Zemkopības ministrija ir aktualizējusi intervences pasākuma „Aizsardzības pasākumi pret lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem“ stratēģiskā plāna 2023–2027 īstenošanai paredzētos noteikumus:
Projekta kontroles periods ir saīsināts no 5 līdz 3 gadiem. Atbilstīgo pasākumu saraksts ir paplašināts, iekļaujot tajā pārvietojamos elektriskos žogus vai to daļas.
