Lauksaimniecības kamera cer, ka valdība atgriezīsies pie tā sauktā piena likuma.

Zemkopības kameras pārstāvji cer, ka valdība atgriezīsies pie tā sauktā piena likuma un ar uzlabojumiem to pieņems Seims. Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Arūnas Svitojus uzsver, ka likums ir īpaši svarīgs piena lopkopības saimniecībām, lai nodrošinātu, ka iepirkuma cenas nav diskriminējošas. 

„Jautājums par Piena likumu ir karājies jau ilgu laiku, un šobrīd tas ir īpaši svarīgs lauksaimniekiem, tiem, kas nodarbojas ar piena lopkopību, jo piena cenas krītas un tās joprojām ir diskriminējošas, jo tās atšķiras 2–2,5 reizes starp vidējo vai lielāku lopu turētāju. Tas ir tāds slogs ģimenes lauksaimniekiem“, – A. Svitojus otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Ingu Ruginieni otrdien sacīja aģentūrai BNS.

„Mēs vienojāmies, ka likums ir nepieciešams. Tā nav bijis desmit gadus... Tas tika pieņemts, bet tas nav darbojies. Jau piekto gadu tiek runāts, ka tas ir jāsakārto un jāpieņem," viņš piebilda. 

Valdības preses dienests citē premjerministra teikto, ka darbs pie piena likuma uzlabošanas turpināsies, atrodot vienprātību nozarē un veidus, kā veicināt vietējos piena ražotājus un nodrošināt mazo ražotāju konkurētspēju.

BNS pagājušā gada janvārī ziņoja, ka valdība piekritusi Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumam Seimam neapspriest tā dēvēto piena likumu, lai gan atbalstīja mērķi nodrošināt taisnīgākas attiecības starp piena pircējiem un pārdevējiem. Savā slēdzienā valdība norādīja, ka gadījumā, ja grozījumi tiks apturēti, tiks rīkota sabiedriskā apspriešana par situāciju piena nozarē un pēc tam tiks izstrādāti jauni regulējuma priekšlikumi. 

Ignonas Hofmanas, toreizējais lauksaimniecības ministrs, toreiz aģentūrai BNS sacīja, ka piena likumprojekts tiks pārstrādāts.

Tā brīža lauksaimniecības ministrs Ignonas Hofmans sacīja, ka piena likumprojekts tiks pārstrādāts.

Saskaņā ar Svitoja teikto, tikšanās laikā ar premjerministru uzmanība tika pievērsta arī īsajām piegādes ķēdēm, pārtikas drošībai un draudošajiem plūdu draudiem, jo īpaši tad, kad sāks sasilt.

„Runa bija par aukstumu, par draudošajām briesmām, par gaidāmajiem plūdiem vai pat iespējamiem plūdiem, jo, kā jau mēs teicām, ziema varēja būt dziļa, bet tā nebija tik dziļa, jo neradīja problēmas. Un, ja tas ir ātrs pavasaris, ūdens praktiski izplūst pa vienu artēriju, pa vienu vēnu. Dažviet ledus ir vairāk nekā 40 centimetru, tas var sasniegt pusmetra biezumu, un tas tiešām var būt problēma ne tikai lauksaimniecībai, bet arī pilsētām plūdu ziņā," teica Svitojus.

Būtu jāievieš pasākumu plāni, lai sagatavotos sasilšanai un lielākam ūdens daudzumam, viņš sacīja.

Sapulcē tika apspriesta arī mežu politika un atmežošanas tempi, kā arī kaņepju produktu ražošanas regulējums.