Nelabvēlīgi laikapstākļi ziemas pirmajā mēnesī apdraud kultūraugus
2024-2025. gada ziemai bija rudenīgs sākums; neliela snigšana ātri izkusa, siltums pārsvarā saglabājās līdz pat naktij, dienas temperatūra bija 4-6 grādi pēc Celsija, lietus bija maz. Šādi laikapstākļi rada risku augiem, vai nu izraisot to veģetāciju, vai arī tos vēlāk uzbrūkot kaitēkļiem, kurus aukstums neiznīcina, norāda BNS aptaujātie eksperti.
Zemkopības kameras priekšsēdētājs Arūns Svitojs saka, ka šādas ziemas lauksaimniekiem ir ļoti riskantas un bīstamas, un reālos zaudējumus varētu redzēt pēc pāris mēnešiem.
Viņš sacīja, ka pašlaik labība labībai nav laba, bet janvāris-februāris parādīs, vai situācija pasliktināsies.
Lietuvas Uzņēmīgo dārzu asociācijas „Vaisiai ir uogos“prezidente Vitalija Kuliešienė saka, ka dārzkopji visvairāk uztraucas par pavasara salnām, nevis par decembra-janvāra siltajiem laikapstākļiem.
„Siltums ietekmē tikai laukauga lielumu: tas var būt lielāks, mazāks, kaitēkļi vairāk kaitē, bet salnas pilnībā atņem ražu, ja zieds ziedēšanas laikā atmirst, tas neataug," aģentūrai BNS sacīja Kuliešiene.
„Pagaidām nav redzams nekāds zaļums – nekas vēl neaug. Ir bijis pietiekami auksts, lai tos nogalinātu (...) Karstums pašiem dārziem tiešām neko nedara. Bet nav arī nekāda labestīguma. Koki ir aizmiguši, un bez nopietnākas plus temperatūras ar tiem nekas nenotiks," aģentūrai BNS pastāstīja biedrības vadītājs.
Dabas pētniecības centra Augu fizioloģijas laboratorijas vadītāja Sigita Jurkoniene, kura jau redzējusi, kā ziemā uzplaukst pumpuri, sacīja, ka Lietuvas veģetācija jau ir pielāgojusies laikapstākļu izmaiņām.
„Ja, iestājoties salnām, tie neaizziedēs un neapzaļumo, tad tie būs tādā stāvoklī,“, – S. Jurkonienė. – „Kamēr nav sals virs 20-30 grādiem, nav jāuztraucas. Viss būs kārtībā, augi pielāgosies nelielām laikapstākļu pārmaiņām.“
Dārznieki, lauksaimnieki un zinātnieki ir vienisprātis, ka augu kaitēkļiem vislabvēlīgākais ir silts rudens un ziemas sākums. Pēc Kuliešienes teiktā, slimību un kaitēkļu varētu būt vairāk, ja nesals.
„10-15 grādu aukstums ir nepieciešams, lai sasaltu kaitēkļi, kas nepaspēs ierakties dziļāk zemē“, aģentūrai BNS sacīja zinātniece.
Viņa piekrīt, ka, ja kaitēkļi nesasalst, pret tiem nāksies aizsargāties ar vairāk ķīmijas: „Patiesībā jā, būs nepieciešams vairāk, bet nevar pievienot vairāk ķīmijas, nekā atļauts“. "
Pēc Svitoja kunga domām, ķīmija kaitē ne tikai cilvēkiem, bet arī bitēm. Viņš sacīja, ka Lietuvā nekad iepriekš nav bijusi tik silta ziema un, ja tā pēkšņi sasaltu, tā būtu "liela problēma".
„Ja nedaudz sasals un palēnināsies veģetācijas periods, augi spēs pielāgoties. Tie pie savām šūnām pielīmē glicerīnu un tās nesadalās, bet, ja ir pēkšņs krustojums, kristāli sadala šūnas un organismi iet bojā," aģentūrai BNS pastāstīja Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs.
A. Svitojs sacīja, ka viskaitīgākais ir pēkšņs 12 grādu aukstums: 14 grādi būtu ļoti kaitīgi, un, ja būtu 16 grādi, tad augiem būtu viss. Piemēram, rapsi būtu jānoar un jāsēj no jauna.
Viņš saka, ka labāk ir nokļūt 5 grādus zem nulles, nekā palikt 5 grādus zem nulles. Kāpsim nav izdevīgi silti laikapstākļi, bet vēl sliktāk ir, ja nesalst, bet stipri snieg.
„Tās izžūst. Tam ir jāpazeminās līdz aptuveni 5 grādiem, tad zeme sablīvējas, nav daudz ūdens, tā ir sablīvēta, un tad var snigt. Tad mitrums nekaitēs, bet, ja zeme sasalst sausa, sals iestiepjas dziļi saknēs un koki pat apsalst," aģentūrai BNS skaidroja lauksaimnieks.
