Lielo lietavu skartajiem lauksaimniekiem ir vajadzīga palīdzība. Vai tā tiks sniegta?

Visticamāk, var droši apgalvot, ka šis gads lauksaimniekiem nav bijis veiksmīgs, sākot ar pavasara salnām un beidzot ar spēcīgām lietavām. Pēdējais ir izraisījis ārkārtas stāvokli visā valstī. Daži lauksaimnieki joprojām ir laukos ar kombainiem, cenšoties novākt atlikušo ražu, bet citi lēnām sāk skaitīt zaudējumus. Vai lauksaimnieki var cerēt uz kompensācijām, valsts vai Eiropas Komisijas atbalstu?

Kultūra pūst laukos

„Situācija ir sarežģīta, jo graudaugu realizācijas laikā tajos konstatēta fuzariozi, zems lipekļa daudzums, zems hektolitra svars un sadīguši graudi. Problēmu ir daudz," Audrius Vanagas, Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs, stāsta par problēmām, ar kurām pašlaik saskaras lauksaimnieki.

Kultūra ir mitra. Tāpēc lauksaimnieki cenšas žāvēt graudus, novieto tos uzglabāšanā, bet situācija, kad runa ir par to pārdošanu, joprojām ir neskaidra un ļoti neskaidra.

„Dažas saimniecības nemaz neņems 10-20% ražas – šeit mēs runājam par zirņu platībām, kas šobrīd ir palikušas laukos. Tās paliks kā zaļā papuve. Citviet lauki ir applūduši, tajos ir stāvošs ūdens, tie nav izžuvuši, un iespējams, ka dažviet tie neizžūs. Tāpēc šajās teritorijās nenotiks pat rudens sēja. Tas ir sarežģīti," turpina Vanaga kungs.

Atbalsts tiek meklēts...

LGAA prezidents Vanags norādīja, ka viņš asociācijas vārdā augusta sākumā vērsās Lauksaimniecības ministrijā. Toreiz tika lūgts ne tikai izsludināt valsts mēroga ārkārtas situāciju, bet vienlaikus lūgt arī Eiropas Komisijas palīdzību.

Tad tika lūgts ne tikai izsludināt valsts mēroga ārkārtas situāciju, bet arī lūgt Eiropas Komisijas palīdzību.

„Mēs zinām, ka šogad mēs saskaramies ne tikai ar katastrofu – lielo nokrišņu daudzumu, kas aizkavēja ražas novākšanu. Ziemeļrietumu Lietuvā ziemāju kulšanas process joprojām ir pilnā sparā – tur ir nenokultie kviešu un pat rapša lauki, un vasaras kultūrām vispār nav pietuvināts. Šogad ražas kvalitāte ir zema. Turklāt tirgos dominē zemākās graudaugu cenas pēdējo 10 gadu laikā. Situācija ir sarežģīta, un ir vajadzīga palīdzība," teica Vanagas kungs. LGAA priekšsēdētājs arī norādīja, ka asociācija ir vērsusies arī pie „Iltes“ ar aicinājumu piešķirt atvieglotus nosacījumus apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

„Redzēsim, vai tas viss dos rezultātus“, – paziņoja A. Vanagas.

...bet, visticamāk, nebūs

„Kopumā vēl ir pāragri runāt par atbalstu tiem, kurus skārusi ilgstošā lietus sezona. Ārkārtas situācija tika izsludināta, lai atvieglotu lauksaimniekiem uzlikto pienākumu slogu. Lauksaimnieki, deklarējot sējumus, saņem atbalstu papildu pasākumiem – pēc ražas novākšanas, zālāju uzturēšanai, papuvēs. Ārkārtas situācijas izsludināšana ļauj lauksaimniekiem veikt šīs darbības, neietekmējot tās, un saņemt atbalstu," situāciju skaidro lauksaimniecības pagaidu ministrs Ignas Hofmans.

„Pašlaik naudas nav. Esam vērsušies Eiropas Komisijā, bet iespējams, ka rezerves fonds tiks izsmelts, jo arī citas valstis ir cietušas un ir skartas," turpina ministrs. Tomēr viņš norādīja, ka finansiāla palīdzība būs pieejama dārzkopjiem, dārzkopjiem un ogulāju audzētājiem, kuri pavasarī cietuši no sala.

„Vēl ir pāragri runāt par kompensācijām par zaudējumiem, kas radušies lietus sezonas laikā. Taču diemžēl kompensācijas iespējas ir minimālas," secināja lauksaimniecības pagaidu ministrs Hofmans

.