Skandāls ar hormonālo gaļu varētu iznīcināt ES un Mercosur nolīgumu

Vācijas plašsaziņas līdzekļi piektdien ziņoja par žurnālistikas un iestāžu izmeklēšanu, kas varētu satricināt plānoto tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur bloku. Izmeklētāji Brazīlijā ir atklājuši, ka daļa liellopu gaļas, kas paredzēta eksportam uz ES, ir ražota, izmantojot aizliegtas augšanas hormonu vielas – tas ir tiešā pretrunā ar stingrajiem ES noteikumiem. Agrarheute.de šo skandālu dēvē par vienu no lielākajiem pēdējās desmitgades laikā, un tā sekas varētu noteikt ES un Mercosur valstu nolīguma nākotni.

„Agrobite“ atgādina, ka Lietuva ir principā piekritusi šim nolīgumam, neraugoties uz brīdinājumiem, ka tam varētu būt ilgtermiņa negatīvas sekas tās lauksaimniecībai.

ES inspektori konstatēja, ka Brazīlijas kautuvēs nav nodrošināta reāla kontrole, lai gan tās savos dokumentos deklarēja, ka pilnībā atbilst ES stingrajām prasībām

.

Shormonu apstrādāta gaļa varēja nonākt uz eiropiešu šķīvjiem, lai gan teorētiski uz to būtu jāattiecina visstingrākie drošības standarti, kas joprojām ir ES un Mercosur nolīguma pamatā.

>

Raugšanas hormonus zinātnieki ir saistījuši ar paaugstinātu vēža un endokrīno sistēmu traucējumu risku

.

Uz šo informāciju jau ir reaģējušas atsevišķas ES valstis; aizdomīgās kravas ir apturētas un dažas liellopu gaļas partijas – atsauktas pārvadāšanas procedūru laikā.

Līdz šim ES un Mercosur risināja sarunas par plašu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tā pamatā ir lauksaimniecības un rūpniecības produktu apmaiņa, kurā Brazīlijas liellopu gaļa ieņem nozīmīgu vietu.

Eiropas lauksaimnieki jau iepriekš ir brīdinājuši, ka lētāka gaļa no Dienvidamerikas, kas ražota, ievērojot ievērojami zemākus vides un dzīvnieku labturības standartus, nostiprinās negodīgu konkurenci starp abu kontinentu lauksaimniekiem.

18. decembrī. Lauksaimnieku organizācija Copa-Cogeca 18. decembrī Briselē rīkos plašu protesta akciju, kurā piedalīsies aptuveni 10 000 lauksaimnieku no dažādām Eiropas valstīm.

Vairāku ES valstu politiķi atklāti apgalvo, ka sarunas ir nekavējoties jāpārtrauc. Viņi apgalvo, ka, ja partneri nevar garantēt pārtikas nekaitīguma pamatstandartus, nolīgums zaudē jebkādu uzticības pamatu. Pat tie, kas iepriekš atbalstīja tirdzniecības liberalizāciju, atzīst, ka uzticības krīze ir tik dziļa, ka būs jāuzklausa sabiedrības un lauksaimnieku bažas.

Eiropas lauksaimnieku organizācijas apgalvo, ka skandāls atklāj sistēmisku problēmu: konkurences noteikumi ES tirgū nav vienlīdzīgi. Kamēr Eiropas lauksaimniekiem ir jāievēro stingri noteikumi par dzīvnieku labturību, antibiotiku un hormonu aizliegumiem, importam no trešām valstīm tie nav jāievēro.

Daudzās valstīs notiek protesti pret Mercosur nolīgumu. Lauksaimnieki apgalvo, ka neaizsargāts tirgus sagrautu viņu ekonomiku, vienlaikus pazeminot pārtikas kvalitātes standartu latiņu, ko Eiropa gadiem ilgi ir veidojusi kā vienu no savas identitātes pamatiem.

Ir lai gan ES iestādes uzsver, ka par nekaitīgumu – nevar vienoties, prakse liecina, ka starptautiskajās piegādes ķēdēs kontrole ir sarežģīta un deklarācijas bieži vien neatspoguļo realitāti.