Valsts kontrolieris: 2022.-2024. gadā neiztērēti 40-65 % no pārtikas rezerves līdzekļiem.

Irena Segalovičiene, Valsts kontroles vadītāja, kas revidēja Valsts rezervi ārkārtas situācijām vai krīzes situācijām, ko veido pārtikas produkti, medicīnas, transporta un civilās aizsardzības aprīkojums, norāda, ka 40–65% no šīm rezervēm paredzētajiem līdzekļiem 2022–2024. gadā būs neizmantoti un Lietuvai nav ilgtermiņa plāna to uzkrāšanai. 

„Līdzekļu izlietojums liecina, ka tam nav pievērsta pienācīga uzmanība. No 2022. līdz 2025. gadam ir iztērēti 12,6 miljoni eiro, bet, ja mēs aplūkojam tādus skaidrus pagrieziena punktus - 2022. un 2023. gadu, kad valstij patiešām vajadzēja saņemties briesmīgā iebrukuma Ukrainā priekšā, - redzam, ka 2022. gadā neiztērēti 65 % no rezervei paredzētajiem līdzekļiem, bet 2023. gadā - 58 %, 2024. gadā – 37% no rezervei piešķirtajiem līdzekļiem“, – pirmdien LRT radio sacīja I. Segalovičiene.

„Pat daļa no tiem (neizmantotie līdzekļi – BNS), piemēram, pagājušajā 2024. gadā – 25% no šiem neizmantotajiem līdzekļiem vienkārši tika pārdalīti iestādēm“, –, – piebilda viņa.

Pēc valsts kontrolieres domām, nav izstrādāts ilgtermiņa plāns, kas nodrošinātu valsts rezervju uzkrāšanas nepārtrauktību draudu priekšā, bet gan koncentrēšanās uz īstermiņa gada plāniem, kā rezultātā rezerves tiek uzkrātas „uz aci“. 

.

„Visi saka, ka trūkst naudas, bet mūsu revīzija parādīja, ka nauda netiek izlietota –apmēram puse no rezervē esošās naudas. Tāpat arī pašvaldībām ir vairāki simti miljonu eiro, kas nav izmantoti. Valstī nauda ir, bet jautājums ir par pārvaldību, lēmumiem, konsekvenci, plānošanu," sacīja valsts kontroliere.

Pārtikas uzkrājumu mērķi netiek izpildīti, viņa sacīja: „Pārtikas uzkrājumu mērķi 2024. gadam ir izpildīti tikai par 17%, tāpēc noteikti nevar teikt, ka mums ir viss nepieciešamais. 

Segalovičienes kundze uzskata, ka trūkumi ir arī loģistikas un pārtikas uzglabāšanas jomā.

Segalovičienes kundze norāda, ka trūkumi ir arī loģistikas un pārtikas uzglabāšanas jomā.

„Šodien mēs ļoti skaidri redzam, ka mums ļoti nopietni jāpievēršas noliktavu decentralizācijai (...). Ir jābūt arī loģistikas sakārtošanai no noliktavām uz konkrētām vietām. Šodien valstij nav plāna, kā tā rīkosies uz vietas," teica valsts kontroliere.

Veselības, transporta un civilās aizsardzības rezerves situācija uzlabojas, viņa teica: „2023. gadā mums bija 25 % no medicīnas rezerves, tagad mums ir 50 %.“ 

I. Segalovičiene apgalvo, ka metode, kad pārtikas produktu rezervēšana tiek veikta, pamatojoties uz to vērtību vai svaru, bet ne apjomu un vietu, nav finansiāli efektīva.

„Vai pirkt, uzglabāt vai rezervēt“, tas viss ir atkarīgs no aprēķiniem, un es tiešām gribētu, lai tie būtu balstīti uz patiešām nopietnu efektivitātes un draudu scenāriju izvērtējumu“, “, “ teica viņa.

Pēc valsts kontrolieres domām, pašvaldības neuzkrāj pārtikas rezerves potenciālas krīzes gadījumā, jo tam nepieciešams labāks tiesiskais regulējums: „Šajā gadījumā ir ļoti skaidri un augstā līmenī jādokumentē attiecībā uz ceturto sesto dienu, jo tagad faktiski daži interpretē, ka tas ir viņu pienākums, citi saka, ka nav.

Mindaugs Sinkevičs: jautājums tiks atrisināts līdz pilnvaru beigām

Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Mindaugs Sinkevičs norāda, ka, ja šobrīd netiks piešķirts pietiekams finansējums Valsts kontroles ieteikumu īstenošanai, tad jautājums par finansējumu tiks pārskatīts.

„Es varu apliecināt, ka pēc četriem (trīs – BNS) gadiem nebūs ko izskatīt, jo jautājums tiks izskatīts un atrisināts“, – pirmdien sacīja M. Sinkevičs.

Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka revidentu izmeklēšana parādīja, ka valsts nespēja parūpēties par saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā, un norādīja, ka tas ir noziedzīga nolaidība, un solīja sākt izmeklēšanu par viņa vadīto valsts pārvaldi.

„Es domāju, ka, iespējams, jau ir uzdevums juristiem, un mēs redzēsim realitātē, vai tas ir iespējams un ir perspektīva vērsties Ģenerālprokuratūrā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses,– pirmdien sacīja valdošās partijas vadītājs.

Savukārt Pašvaldību savienības prezidents Audrius Klišonis sacīja, ka pašvaldībām nepieciešams „precīzs algoritms no Zemkopības ministrijas“ un papildu nauda, lai ārkārtas situācijā būtu gatavas nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku ceturto līdz sesto dienu.

BNS raksta, ka Valsts kontrole konstatējusi, ka rezerves uzkrājumu uzkrāšanas un apsaimniekošanas sistēma nenodrošina, ka tā ir pietiekama, adekvāta un nepieciešamības gadījumā operatīvi nogādāta vajadzīgajā vietā. Valsts kontrole sniedza 16 ieteikumus par valsts rezervi atbildīgajām iestādēm.

Premjerministre Inga Ruginiene pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir uzdevusi pagājušajā gadā izveidotajai Pārtikas padomei, kuru vada zemkopības ministrs Andrjus Palionis, pavasarī formulēt priekšlikumus, kā uzlabot valsts rezerves veidošanu.  

I. Ruginiene ierosināja mainīt rezerves veidošanas kārtību un vairāk iepirkt produktus no lauksaimniekiem un, beidzoties to derīguma termiņam, ziedot tos trūcīgajiem. Viņa norādīja, ka tas tiek darīts, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, kā arī lai veicinātu vietējos uzņēmējus un lauksaimniekus un palīdzētu trūcīgajiem.

A. Palionis sacīja, ka atzinīgi vērtē priekšlikumu iepirkt no lauksaimniekiem vairāk produktu rezervei, taču norādīja, ka tam nepieciešams vairāk naudas

.

Pašvaldību apvienības priekšsēdētājs sacīja, ka līdzekļu trūkuma dēļ neviena pašvaldība nespēs pilnībā apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku trīs dienām, un tikai dažām pašvaldībām ir noslēgti rezervju līgumi.

Pašvaldību domes deputāts un "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurevičs iepriekš sacīja, ka, izstrādājot valsts budžetu 2026. gadam, dome nav diskutējusi par papildu finansējumu rezervei vai tās noliktavām.

Valsts rezerve tiek izmantota ārkārtas vai krīzes situācijās, mobilizācijas, izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumā.