Lielākā daļa lietuviešu, salīdzinot ar citu Baltijas valstu iedzīvotājiem, vismazāk pievēršas nopietnai finanšu uzkrājumu veidošanai. Saskaņā ar aptauju, kas veikta pēc SEB bankas iniciatīvas, trešdaļa (26%) lietuviešu veido finanšu uzkrājumus, bet 58% jauno igauņu un 48% latviešu Latvijā un Igaunijā to uzskata par prioritāti.

Latvieši un igauņi gan vairāk nekā lietuvieši rūpējas par finanšu spilvena veidošanu, taču arī viņi nesteidzas veidot uzkrājumus pensijai. Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 7 % lietuviešu norāda, ka uzkrājums pensijai ir viens no viņu galvenajiem finanšu mērķiem. Vislielākais īpatsvars (11%) ir starp cilvēkiem vecumā no 40–49 gadiem iedzīvotājiem, bet vismazākais - starp jauniešiem (2%). Igaunijā 11% iedzīvotāju uzkrājumus pensijai uzskata par finanšu prioritāti, bet Latvijā - 13%

.

„Aptauja atklāj, ka lietuvieši nav īpaši apņēmīgi veidot uzkrājumus – mūsu kaimiņi finanšu rezervju jautājumu uztver daudz nopietnāk. Visās valstīs cilvēki joprojām mēdz atlikt uzkrājumu veidošanu pensijai, kas kļūst par nopietnu problēmu četrdesmitgadniekiem vai pat vecākiem cilvēkiem," pētījumu komentē SEB bankas valdes locekle un privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Eglė Dovbyšienė.

Investēšanas nozīme joprojām ir plaši izprasta visās Baltijas valstīs. Ieguldījumi ir viens no svarīgākajiem finanšu mērķiem 12% Lietuvas iedzīvotāju. Vislielākais īpatsvars ir starp cilvēkiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem (18%). Igaunijā 13% iedzīvotāju kopumā visvairāk rūp investīcijas, no kuriem vislielākais īpatsvars ir 18–39 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Latvijā 9% iedzīvotāju uzskata, ka investīcijas ir viņu finanšu prioritāte, un vislielākās bažas par tām ir jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem.

.

Aptauju par Baltijas valstu iedzīvotāju finanšu prioritātēm šā gada martā veica pētījumu uzņēmums „Norstat“. Aptaujā piedalījās pa 1000 respondentu. Aptauja tika veikta Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.