Pagājušā sezona lauksaimniekiem nebija veiksmīga - gan daba, gan cenas bija sliktas.

„Grūti, nelabvēlīgi un skumji“, – tā sezonas beigas raksturoja Alytu lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs Vītauts Patinsks.

Pēc Vītauta Patinska teiktā, pirmās problēmas parādījās jau pavasarī. Bija periods, kad pēc spēcīgajām pavasara salnām lopkopjiem pat nebija kur audzēt dzīvniekus, savukārt graudkopjiem daudzviet izsala labības sējumi.

Pavasara salnas īpaši skāra ziemas rapsi. Tie sāka augt vēlāk, bet vairs nesniedza ražu. Vidējā rapša ražu raža 2025. gadā Dzūkijā ir nedaudz zem 2 tonnām no hektāra. Dažos laukos no hektāra netika iegūta ne tonna, savukārt Simno pusē, kur augšanas apstākļi bija labvēlīgāki, tika iegūtas 3 tonnas. Bija arī daži lauki, kurus lauksaimnieki neapstrādāja, jo nebija vērts to darīt. Es pats atstāju neapstrādātus apmēram 5 hektārus. Lauki ziedēja, bet vēlā ziedēšana nedeva graudus," apgalvoja lauksaimnieks.

Ziemas kviešu situācija ir citāda. Kvieši labi ražoja bez salnām, lai gan pavasarī izskatījās, ka tie neko labu nedos. Lietavas un vēsie laika apstākļi, kas sekoja pēc salnām, bija glābiņš. Ja būtu bijis lietus un silts laiks, slimības nebūtu izdevies novērst. Kviešu raža bija normāla - 5-9 tonnas no hektāra. Lauksaimnieki bija gandarīti, ka graudu kvalitāte bija ļoti laba. Diemžēl ļoti zemās iepirkuma cenas neļāva viņiem priecāties par labiem rezultātiem.

„Arī pavasara graudaugi deva ierastās ražas, piemēram, mieži – 6– 7 tonnas no hektāra“, – teica V. Patinskas.

„Mūsu rajonā dominē ziemas kvieši. Aptuveni trešdaļu lauku aizņem rapsis. Tagad šī situācija mainās. Daudzi lauksaimnieki samazina šīs kultūras platības, meklē alternatīvas, ko sēt tās vietā, vai arī plāno nākamgad pārtraukt un rapsi vispār neaudzēt. Iemesls ir tāds, ka nav pesticīdu, kas varētu efektīvi aizsargāt rapsus pret slimībām. Manuprāt, slimību izplatību, iespējams, ietekmēja arī slikta augseku maiņa.

Kukurūzas ražas novākšana būs diezgan apgrūtināta un aizkavēta, jo mitruma pārpalikuma dēļ būs grūti iekļūt laukos. Pagaidām kukurūza galvenokārt tiek audzēta kā augsekas kultūra. To platības pakāpeniski paplašinās uz rapša rēķina," sacīja Alytu lauksaimnieku apvienības vadītājs.

V. Patinskas atzinīgi novērtēja sojas audzēšanas uzsākšanu vienā saimniecībā. Pirms trim nedēļām lauki izskatījās ļoti skaisti un skats bija optimistisks, tāpēc nākamgad lauksaimnieks, kurš sējis sojas pupas, domā par platību paplašināšanu.

„Situāciju lopkopības nozarē es raksturotu kā nemainīgi sliktu. Pašlaik lielākā problēma ir zilā mēles slimība. Mūsu rajonā šī slimība vēl nav diagnosticēta, taču tā jau ir konstatēta kaimiņu Prienu rajonā. Esam optimistiski noskaņoti, ka laikapstākļi ir atdzisuši un dzīvnieki būs savos staļļos un ka vīrusu izplatīt spējīgie odi nelidos. Bažas par pavasari paliek un paliek, – sacīja V. Patinskas.

Pēc Lietuvas lauksaimnieku savienības „Dzūkijas lauksaimnieku“ nodaļas likvidēšanas Alytaus rajona lauksaimnieki ir izveidojuši jaunu – Alytas lauksaimnieku savienību. Organizācijā, kas darbojas jau otro gadu, ir vairāk nekā 50 biedru. Tās vadītājs V. Patinskas ir gandarīts, ka organizācijai pievienojas arī lauksaimnieki no citiem rajoniem. „Līdz šim ir bijis grūti īstenot ieceres, bet lietas, lai arī lēni, tomēr virzās uz priekšu, un lauksaimnieki kļūst arvien aktīvāki, &ndashas.&ndashas. Patinskas.